Tilts starp uzņēmējiem un pašvaldību

Uzņēmējdarbība

Aizvadīto 15 gadu laikā Talsu Komersantu klubs (TKK) pielicis roku ne vien uzņēmējdarbības, bet arī pilsētvides attīstībā, tādējādi kļūstot par nozīmīgu pilsētas un novada sastāvdaļu. TKK priekšsēdētājs Kaspars Eihe uzsver, ka ar tikpat lielu jaudu jāiet uz priekšu arī turpmāk, paturot prātā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas esam sestais lielākais novads valstī.
TKK tika dibināts ar mērķi pārstāvēt Talsu novada uzņēmēju intereses, veicināt dialogu un veiksmīgu sadarbību ar valsts, pašvaldību iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī veicināt Talsu novada uzņēmēju savstarpējo sadarbību, attīstītu uzņēmējdarbību un iesaistītos Talsu reģiona sabiedriskās dzīves uzlabošanā un labdarības pasākumu organizēšanā. Pašlaik TKK darbojas 45 biedri, bet jau pavisam drīz šis skaitlis varētu pieaugt, atklāj TKK priekšsēdētājs Kaspars Eihe. TKK biedru pārstāvētās nozares iekļauj ēdināšanas pakalpojumus, konditoreju, pārtikas un lauksaimniecības produktu pārstrādi, mežizstrādi, kokapstrādi, banku, ostu, grāmatvedības un mācību pakalpojumu, celtniecību, metālapstrādi, ceļu būvi, autopakalpojumus, autotransportu, pārvadājumus, degvielas tirdzniecību, apsardzes pakalpojumus, apsaimniekošanu, komunālos un labiekārtošanas pakalpojumus, tūrismu, viesnīcu servisu, pašvaldības pārvaldi, stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī augstvērtīga sporta inventāra izgatavošanu no polimēru kompozīta materiāliem. 2010. gadā TKK noslēdza sadarbības līgumu ar Talsu novada pašvaldību, 2012. gadā tika parakstīts NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands, savukārt 2020. gadā noslēgts sadarbības memorands ar biznesa augstskolu «Turība» par sadarbību izglītības un uzņēmējdarbības attīstības jomā. TKK iesaistījies arī Kurzemes NVO atbalsta centra darbībā, biedrībā «Talsu rajona partnerība», Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un Latvijas Darba devēju konfederācijā.
Novada bagātība — uzņēmēji
«Esam gatavi palīdzēt jebkuram jaunietim, jebkuram jaunajam uzņēmējam, kas vēlas ienākt Talsu novadā! Uzņēmēji ir novada bagātība! Pēdējo divu gadu laikā esam veltījuši uzmanību vienotas uzņēmējdarbības atbalsta platformas izstrādei un mēģinājuši ap sevi pulcēt arī citas organizācijas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības atbalstu. Šī iemesla dēļ pirms diviem gadiem aizsākām uzņēmējdarbības atbalstītāju informatīvās dienas, un, neskatoties uz situāciju valstī, esam veicinājuši savstarpēju sadarbību gan klātienē, gan tiekoties attālināti. Tāpat esam turpinājuši regulāras tikšanās ar Talsu novada pašvaldības vadību, izvirzot priekšlikumus vienotas uzņēmējdarbības atbalsta platformas izstrādei. Esam panākuši, ka pirms diviem gadiem tika pārskatītas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides, kas tagad ir saprotamākas un vieglāk pieejamas. Jāsaka liels paldies visiem, kuri tajā brīdī iesaistījās, lai šo nolikumu attiecībā uz NĪN atlaidēm pārskatītu un pilnveidotu. Tāpat izdevies realizēt degradēto teritoriju sakārtošanas projektus — lai pašvaldība SAM projektu ietvaros varētu saņemt ES atbalstu, kas bija paredzēts infrastruktūras atjaunošanai un ielu izbūvei, uzņēmējiem bija jāizpilda noteikti kritēriji. Šobrīd tiek veikts monitorings, kas parāda, ka tie ir izpildīti, — uzņēmēji ir auguši, darbavietu skaits ir palielinājies un uzņēmumi ir nostabilizējušies,» atklāj K. Eihe.
Runājot par pilsētvides attīstību, viņš norāda, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas novada kopējā kvadrātmetru teritorija sasniedz 2748,1 kvadrātkilometru (Talsu novadā — 1763, Rojas novadā — 200,5, Dundagas novadā — 675,6, Mērsraga novadā — 109), savukārt iedzīvotāju skaits — 38 579 (Talsu novadā — 30 321, Rojas novadā — 3178, Dundagas novadā — 3641, Mērsraga novadā — 1439). Pēc «Lursoft» datiem uz 2020. gada augustu novada teritorijā reģistrēti 3223 uzņēmumi (Talsu novadā — 2561, Rojas novadā — 244, Dundagas novadā — 314, Mērsraga novadā — 104), bet no tiem aktīvi ir vien 1005 (Talsu novadā — 805, Rojas novadā — 98, Dundagas novadā — 67, Mērsraga novadā — 35). Talsu novadā reģistrētajos uzņēmumos 2018. gadā nodarbināti 5351 cilvēki, bet 2019. gadā — 5545. TKK biedru uzņēmumos (neskaitot bankas, pašvaldību un ostas pārvaldi) 2018. gadā nodarbināti 2643 cilvēki, bet 2019. gadā — 2637. Talsu novadā reģistrēto uzņēmumu apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 425,9  miljonus eiro (no tiem TKK biedru uzņēmumu kopējais apgrozījums — 226,78), savukārt 2019. gadā — 314,36 (TKK biedru uzņēmumu kopējais apgrozījums — 228,87).
Ar ko konkurēsim?
«Lai ienāktu novadā un attīstītu uzņēmējdarbību, ir vajadzīga stabilitāte, vieta, kur veidot ražotni, infrastruktūra, elektrība, inženierkomunikācijas un kvalificēts darbaspēks. Darbinieki skatās, kādā vidē uzņēmums atrodas un kas ir tam apkārt. Nav noslēpums, ka pēc reformas mēs ar pārējiem novadiem konkurējam par iedzīvotāju skaita palielināšanos. Esam iesaistījušies mājokļu jautājuma risināšanā, tikušies ar pašvaldību un stāstījuši, kāda patlaban ir situācija. Mājokļa jautājums kļūst arvien aktuālāks, bet dzīvokļu pieejamība ir zema. Veicot iekšējo aptauju starp savu uzņēmumu darbiniekiem, aptaujājām 100 respondentus, kuriem šobrīd ir vajadzīgas mājokļa platības, — tie ir cilvēki ar ģimenēm, ar bērniem, kuri meklē pastāvīgu dzīvesvietu. Situācija pēc statistikas datiem ir gana interesanta — 71 procents grib dzīvot Talsu novadā, bet pašos Talsos no visiem 100 respondentiem grib dzīvot tikai 26. Runājot par mājokļa platību, tā svārstās starp 40 un 60 kvadrātmetriem, un pēc cenu amplitūdas redzam, ka tie ir maksātspējīgi cilvēki ar labu atalgojumu. Jautājums — kādus mehānismus un burkānus pašvaldība investoriem un uzņēmējiem, kuri vēlēsies būvēt īres namus, piedāvās?
Ne mazāk būtisks ir bērnudārzu un skolu jautājums. Domāju, ka šajā jomā mums viss daudzmaz ir kārtībā, lai gan pēc administratīvi teritoriālās reformas novads stāv lielu pārvērtību un reorganizāciju priekšā. Bez dzīvesvietas un izglītības iespējām darbiniekiem ir svarīgi arī tas, ko šeit var darīt brīvajā laikā. Kas būs tas, ar ko mēs konkurēsim? Lai pilsēta dzīvotu un uzplauktu, ir vajadzīga cilvēku plūsma. Kuldīga ir parēķinājusi, ka viņiem katru gadu iziet cauri aptuveni pusmiljons tūristu. Kas būs mūsu veiksmes stāsts? Esam iesaistījušies šī jautājuma risināšanā un vēl joprojām uzsveram, ka lielākais magnēts varētu būt sporta rekreācijas un rehabilitācijas centrs jeb multikomplekss, kas sevī ietvertu peldbaseinu un ledus halli,» uzsver K. Eihe.
Plūsma gar piekrasti palielinās
Viņš atzīst, ka uzņēmējus interesē arī tālākā infrastruktūras izbūve. Šobrīd TKK kopā ar pašvaldību gatavojas nākamajam periodam un mēģina iegūt pamatinformāciju par visu novadu, ieskaitot jūras piekrasti. «Jāsaka paldies piekrastei, kas pa šiem gadiem ir ļoti mainījusies, — cilvēku plūsma, kas iet gar piekrasti, ir diezgan iespaidīga. Nevar teikt, ka «Covid-19» ir atnesis tikai kaut ko negatīvu, «Covid-19» dēļ esam iemācījušies strādāt attālināti, un ļoti daudzi no Rīgas un citām lielajām pilsētām par savu dzīvesvietu ne tikai vasaras periodā, bet arī uz pastāvīgāku laiku ir izvēlējušies piekrasti. Viņi ir iegādājušies īpašumus, tos sakārtojuši, daudzi ir pievērsušies tūrismam, un arī par īres namu būvniecību interese ir gana liela. Mums ir svarīgi, lai tūristu plūsmas, kas virzās gar piekrasti un izmanto jūras labumus, šķērso arī Talsus kā administratīvo centru. Esam uzrunājuši piekrastes uzņēmējus, runājuši par tūrisma nozari, par veloceliņu izbūvi, informācijas apmaiņu, mārketingu… Piekraste attīstās, un mums ir patiess prieks, ka piekrastes uzņēmēji ir iesaistījušies TKK. Jo vairāk mums būs uzņēmēju un darba vietu, jo ātrāk novads augs un attīstīsies.
Nozīmīgs jautājums ir arī ceļu stāvoklis — mēs, uzņēmēji, jau pašā sākumā uzsvērām, ka mums būs svarīgi, vai tiks atjaunota infrastruktūra. Paldies varam teikt par to, ka ir sataisīts ceļš «Talsi—Dundaga», bet vēl ļoti vājā stāvoklī ir ceļš «Talsi—Roja», «Talsi—Mērsrags» un «Talsi—Lauciene» caur Ķesterciemu. Tāpat runājam par to, ka uzņēmēji ir gatavi nākt ar savu līdzfinansējumu publiskās infrastruktūras būvniecībā, lai pie uzņēmēja teritorijas uz pašvaldības zemes varētu ierīkot papildu stāvvietas, apgaismojumu vai pievilkt komunikācijas. Līdz šim ir bijušas situācijas, kad uzņēmējs ievelk komunikācijas vai veic elektropārbūvi par saviem līdzekļiem un pēc tam bez atlīdzības nodod atpakaļ valstij vai pašvaldības iestādēm. Protams, ir reizes, kad otra puse nāk pretī un izmaksas tiek dalītas.
Iesaistīties kopējā vīzijā
Nedrīkstam nerunāt arī par uzņēmējdarbībai pieejamo teritoriju, objektu un infrastruktūru iekļaušanu vienotā sistēmā. Šobrīd pašvaldība strādā pie ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kas ļaus ievietot informāciju par brīvajiem zemesgabaliem, pieejamajām komunikācijām, elektrības jaudu, ostu iegrimēm, kravām un brīvajām teritorijām, kā arī identificēt lielākās problēmas. Attiecībā uz ostām lielākās problēmas sagādā elektrifikācijas jautājums. Ņemot vērā, ka aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta modernizācijai un automatizācijai, šis ir īstais brīdis, lai iesoļotu digitālajā pasaulē.
Joprojām diezgan daudz strādājam pie zaļā koridora izveides. Ja uzņēmējs vēršas novada domē un viņam ir vajadzīga tirgošanas atļauja vai būvatļauja, priekšā jābūt zaļajam koridoram — vienai pieturvietai, kur saņemt gatavu apliecinājumu vai atļauju. Pie tā vēl jāpiestrādā, bet Talsus var paslavēt — mums ar novada domi un zem tās esošajām institūcijām ir izveidojies ļoti labs sadarbības modelis,» atklāj TKK priekšsēdētājs.
Par apsveicamu viņš sauc arī uzņēmējdarbības komisijas un koprades telpas izveidi. «Ir svarīgi izvirzīt prioritātes un saprast, kurš no projektiem dos lielāko labumu pēc pieciem, desmit un 15 gadiem. To izdarīt palīdzēs uzņēmējdarbības komisija, kas jau diezgan veiksmīgi darbojas Kuldīgā un ir guvusi atbalstu arī Talsu novada domē. Mums simpatizē ideja arī par attīstības aģentūras izveidi — bez spēcīgiem cilvēkiem, kuri varētu nodarboties ar šīm lietām, mēs novadā neiztiksim. Prieks, ka mums ir izdevies izveidot koprades telpu. Koprades telpa ir sākuma starts lielākam sapnim — koprades namam, kas sevī ietvertu arī cita veida funkcijas. Lielisks piemērs ir Cēsis, kur vienā stāvā darbojas arhitekti, vienā — šuvēji un vienā — biroji. Cēsis koprades namu izrāda ar ļoti lielu lepnumu, un arī mēs iekšēji par kaut ko tādu sapņojam.
Mums novadā ir radoši un fantastiski cilvēki, galvenais ir iziet ārā no komforta zonas, vairāk iesaistīties kopējā vīzijā un lepoties ar savu novadu. Ļoti lielu lomu novada popularizēšanā spēlē ne vien sociālie tīkli un mediji, bet arī paši uzņēmēji un iedzīvotāji. Mēs esam ļoti skaists novads — mums ir savi mērķi un savas ambīcijas, bet ir lietas, ko esam paveikuši un ar kurām varam lepoties.»