Ēšanas traucējumi kā samilzusi problēma mūsdienās

Žurnālista viedoklis

Skaisti svētki kopā ar ģimeni vai draugiem. Randiņš ar labākajām draudzenēm vai vīru. Pikniks pie dabas vai saturīgs sarunu vakars boulinga zālē. Dzimšanas dienas svinības vai atvadas no kāda cilvēka. Brokastis gultā vai vakariņas kaut Parīzē. Ikvienai no šīm gluži ikdienišķajām un zināmajām lietām galvenā un, pat jāsaka, neatņemamā sastāvdaļa ir ēdiens. Šķiet, ka tas nes sevī tikai pozitīvas lietas, taču tā nebūt nav. Ēdiens reizē ir gan viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lai izdzīvotu, gan arī viena no lietām, kas ir spējīga ierosināt dažādas slimības.
Ēšanas traucējumi mūsdienās ir samilzusi problēma un diezgan sāpīga niša šī brīža steidzīgajā, taču atvērtajā pasaulē. Tie skar teju katru no mums. Mēs varam apzināties problēmu katrs sevī, bet tieši tāpat mēs varam to arī nepamanīt. Bet kur gan meklējami iemesli šādai problēmai? Kādēļ tieši tagad šī kļūst par aizvien aktuālāku problēmu? Tas saistāms ar atvērto pasauli, kurā ar plašo komunikācijas tīkla vēl lielāku paplašināšanos un jaunākās sabiedrības daļas aktīvo iesaisti dažādu emocionālu un mentālu problēmu risināšanā un vienkārši runāšanā tiek aktīvi pacelts arī jautājums par problēmām, kas saistāmas ar ēšanu.
Daudziem pieņemts tas, ka ēšanas traucējumi skar tikai cilvēkus, kas slimo ar anoreksiju un bulīmiju, kuri vizuāli izskatās kārni, neizteiksmīgi un nelaimīgi. Tas ir pavisam maldīgs uzskats. Taisnība ir vien tā, ka anoreksija un bulīmija ir pamatvirzieni, kuros tiek iedalīti šie ēšanas traucējumi. Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotajā materiālā skaidri atdalītas atšķirības šajās slimībās. Anoreksija saistāma ar ēdiena ļoti mazu uzņemšanu, izteiktu novājēšanu un nonākšanu līdz pat dzīvībai bīstamam stāvoklim. Savukārt bulīmija ir otrs pamatvirziens, kam raksturīga badošanās periodu piekopšana, bet tajā pašā laikā arī pārēšanās un vemšanas izraisīšanas periodi. Kā informē Psihoemocionālā atbalsta un palīdzības biedrība «Būt brīvai», no bulīmijas pamatvirziena tālāk izriet jauns, iespējams, daudziem nemaz nezināms termins kā kompulsīvā ēšana. Tā ir mentāla rakstura saslimšana, kuras pamatā ir liela ēdiena daudzuma apēšana īsā laika periodā, jebšu saucama un raksturojama arī kā rīšanas lēkmes. Šādi tas var izpausties brīžos, kad cilvēks nepavisam nav izsalcis, taču kāre pēc, visbiežāk, saldumiem ir nekontrolējami liela. Interesants ir fakts, ka cilvēki, kas sirgst ar šādu ēšanas traucējumu, lielākoties ēd vie-natnē. Tas būtu izskaidrojams ar kauna un vainas apziņu no apēstā ēdiena daudzuma. Šā ēšanas traucējuma pamatā ir liels stress, nomāktība, skumjas, dusmas, trauksmainība vai līdzīgas sajūtas. Visas šīs emocijas tiek kompensētas ar ēdienu. Varētu pat teikt, ka cilvēks cenšas apēst šīs emocijas, taču galu galā nākas justies vēl sliktāk, jo pārēšanās sajūta nomāc vairāk.
Ir ļoti svarīgi iemācīties atpazīt savas emocijas, sākt ar sevis pavērošanu. Jāatceras, ka ikviena ēšanas traucējumu slimība var būt pamats citām, daudz nopietnākām veselības problēmām, kā, piemēram, depresijai. Ēšanas traucējumi ir lielākais murgs, kādā cilvēks var apmaldīties, tādēļ svarīgi atzīt problēmu un meklēt palīdzību, nekā gaidīt, kad šis nupat izdīgušais augs kļūs par grūti iznīdējamu krūmu.