Reanimē padomju laika vērienīgāko zivju audzētavu

Uzņēmējdarbība

Pirms vairāk nekā 30 gadiem Kaltenē tapa vērienīgākā zivju audzētava visā Padomju Savienībā. Toreiz vairāku iemeslu dēļ projekts Rīgas jūras līča piekrastē neizdevās. Šobrīd SIA «Gamma-Rent» jeb «DIV’ ZIV’» iespaidīgā izmēra ēkā mēģina zivju audzētavu reanimēt, un viņu mērķis ir arī pierādīt, ka audzētavā var atdzimt vēsturiskā Baltijas lašu zivju šķirne.
Patiesībā rosība kompleksā notiek jau dažus gadus, taču tagad citiem to ļāva ieraudzīt veiksmīgi publicēts ieraksts Facebook par to, ka sen lolotā lašveidīgo zivju audzētava atdzimst. Īpašnieks Zigis Goldmanis gan intervijai mazliet jāpierunā, jo viņš vairākas reizes piemin, ka Eiropas fondus uzņēmums nav apguvis, tāpēc ēka nav vizuāli pievilcīga. Toties iespaidīga ir gan viņa apņēmība, gan pati teritorija — visur, kur veries, var redzēt potenciālu darba lauku nākotnei, jo šobrīd apgūta tikai neliela daļa. Kādreizējā Kaltenes zivju audzētavas teritorija ir tik iespaidīga, ka to pat ar dronu nevar ietvert vienā kadrā. Padomju laikos šeit lielākais zivju daudzums bija 200 tonnu gadā, zivis audzēja arī jūras dārzos un Valdemārpilī bija mazuļu audzētava.
«Es šeit ierados kā jaunais speciālists no augstskolas, nodarbojos ar enerģētikas lietām. Tā kā mums bija gods to pasākumu palaist visu, padarbināt kādus divus gadus, un tad bija gods to visu aizvērt un likvidēt,» saka Z. Goldmanis. «Jāatzīmē, ka norvēģi savus lašus sāka audzēt tikai 1993. gadā, tā ka mēs viņiem bijām tajā laikā stipri, stipri priekšā. Kaltenei tā bija nozīmīga lieta. Toreiz par šo zivju audzētavu daudzi fanoja, daudzi te strādāja un piedalījās, bet beigās nesanāca. Tāpēc no vienas puses prasījās visu to pasākumu reanimēt. Iespējas bija — kāpēc ne?»
Pirms vairāk nekā 30 gadiem zivju audzētava neizdzīvoja ne tikai tāpēc, ka beidzās kolhozu laiki, bet arī tolaik nebija atbilstošu zināšanu un pareizu tehnoloģiju. «Bija skaidri redzams, ka bija daudz kļūdu tajā laikā. Apjoms un plāns bija foršs, bet realizācija nebija labākā tajā laikā. Tagad tehnoloģijas mainījušās, recirkulācija iespējama, urbumi ir… viss var notikt,» uzskata SIA «Gamma-Rent» īpašnieks. Zivju audzētavām pirmreizējie ieguldījumi neesot lēti, bet Kaltenē paveicies, ka pamatinfrastruktūra jau saglabājusies no sākotnējiem laikiem. Šobrīd «DIV’ ZIV’» ir vienīgā audzētava Latvijā, kur zivis aug īpaši tīrā — no dziļurbuma nākušā — sāls ūdenī. «Savā laikā Latvijā šādi urbumi tika kādi pieci seši izveidoti, arī šis — lai atrastu siltāku ūdeni, jo tik daudz visi saprata, ka tām zivīm vajag siltāku ūdeni. Tāpēc tie te ir saglabājušies no padomju laikiem. Bet tos neizmantoja tad. Tad izmantoja tikai jūras ūdeni,» skaidro Z. Goldmanis.
Šeit tiek audzētas varavīksnes foreles. Tās ir labi pazīstamas rietumu virtuvē, būdamas bagātas ar antioksidantiem, proteīniem un vērtīgajām Omega-3 taukskābēm, kā arī ne velti pasaulē par ūdens tīrību liecina tieši šo foreļu klātbūtne. Brīvajā laikā audzētava strādā arī pie vēsturiskās Baltijas lašu zivju šķirnes atdzimšanas, kuru veikalu plauktos vairs neatrast. Šobrīd baseinā ir 400 laši.
«Pašreiz tie joprojām aug un pieņemas svarā,» stāsta SIA «Gamma-Rent» īpašnieks. «Neaug tik ātri, cik varavīksnes foreles, bet es ceru, ka līdz kilogramam, pusotram mēs tiksim. Tas nozīmē, ka tīri teorētiski absolūti ir iespējams kā tirgus zivis audzēt, uzlabojot barības bāzi, uzlabojot tīri tehniski temperatūru augstāku tām. Tas tāds eksperiments, bet pagaidām veiksmīgs. Man solīja, ka pēc mēneša visas būs beigušās, bet nu jau no maija nekas nav beidzies. Var jau ēst. Visticamāk, ka mēs lēnām turpināsim eksperimentēt. Tā ir zivs, kam jūrā vajadzētu būt, bet nav vai ir ļoti maz.»
Ziemassvētku laikā no ikriem izšķīlušies 30 000 jaunu zivju, kas paaugoties nonāks baseinos. No iespaidīgās teritorijas zivju audzētājs šobrīd izmanto tikai 1/10 daļu jeb 12 baseinus, un Zigis Goldmanis to smejoties sauc par savu pensijas projektu. Vai tas plānots tikpat iespaidīgs kā padomju gados iecerētais? «Ir jaunatne, kas palīdz, bet, protams, stipri nopietnāka palīdzība ir vajadzīga. Tās rezerves ir ļoti lielas, šobrīd tā jauda 15—20 tonnas, tas tā pa jokam. Pilotprojekts, teiksim tā,» saka Z. Goldmanis.
Lielveikalu tīklos uzņēmuma audzētās zivis nav atrodamas, jo pagaidām apjoms mazs, bet tas sadarbojas ar mazākiem veikaliem, privātpersonām un restorāniem. Un ļoti daudz cilvēku interesējoties par zivju mazuļiem, lai iegādātos tos saviem dīķiem.