«Vienā brīdī svaru kausi pārsvērās»

Sabiedrība

«Lai gan tēva loma bērna attīstībā ir vitāli nepieciešama, mūsdienās tā kaut kādā ziņā tiek degradēta,» uzsver Latvijas Vīru biedrības priekšsēdētājs Andars Ignacs. Neskatoties uz to, ka latviešiem vienmēr ir bijis savs priekšstats par to, kas ir ģimene, laulība un vecāki, mūsdienās šīs robežas aizvien straujāk sāk izdzist. Situācijas nopietnību apliecina arī demogrāfiskie rādītāji — laulību un laulībā dzimušo bērnu skaits turpina samazināties, bet šķirto laulību skaits — palielināties.
«Viena no tēva pamata lomām ir identitātes veidošana un vīzijas nešana. Tēvs uzņemas atbildību par visas ģimenes lēmumiem — tas iet kontekstā ar vīziju. Zem tā ir solījumu turēšana, izturība, spēja atzīt savas kļūdas, mācīties un pilnveidoties. Viena no kritiskajām sfērām ir komunikācija ģimenes iekšpusē. Mēs savā ģimenē esam investējuši gan laiku, gan finanses, lai izkoptu šo sfēru. Tas būtu viens no maniem ieteikumiem un novēlējumiem visām Latvijas ģimenēm, it īpaši vīriešiem,» uzsver Latvijas Vīru biedrības priekšsēdētājs Andars Ignacs.
Raujoties pēc klišejiskām laimītēm
Viņš atzīst, ka gan Latvijā, gan pasaulē vīrieša un tēva loma kaut kādā ziņā tiek degradēta. «Komunisma laikā, kad bija Otrais pasaules karš un citi pārbaudījumi, vīrieši bija pārguruši, sakropļoti, un lielu daļu atbildības uzņēmās sievietes. Viņas tiešām darīja lielus varoņdarbus — pārņēma mājsaimniecības, veica smagus darbus, un par to tika apbalvotas. Nerunājot par to, kāda tam visam apakšā bija taktika un domu gājiens, sausais rezultāts ir tāds, ka šis modelis ir iesēdies mūsu kultūrā. Viens no piemēriem ir apgalvojums, ka īsti veči neraud. Tas liecina, ka vīrietis nedrīkst būt emocionāls vai runāt par savām sajūtām. Ja viņš cieš, viņam jācieš vienam.
Esmu ļoti daudz strādājis ar jauniešiem, vēl joprojām pats augu un mācos, bet mani novērojumi liecina, ka lielākais «vēzis» sabiedrībā attiecībā uz tēviem ir aizņemtība. Ja tu esi aizņemts, tas nozīmē, ka tu vairs nevari domāt ne par ko citu, tev ir grūti domāt par ģimeni, it īpaši par vīziju. Vīru grupas sastāvā regulāri rīkojam mežā izdzīvošanas pasākumus. Tikai tad, kad tevi izrauj no ierastās vides un uz vairākām dienām ieliek mežā, tu vari ieraudzīt lietas no malas. Atklājas tas, cik ļoti mēs patiesībā ilgojamies pēc attiecībām, pēc laika, pēc ģimenes un pēc saviem tuvākajiem cilvēkiem. Neviens uz nāves gultas nav domājis — kaut es vairāk laika varētu pavadīt birojā. Varbūt klišejisks teiciens, bet es redzu, ka aizņemtība un raušanās pēc klišejiskām laimītēm vīrietim aizmiglo skatu. Daudziem vīriem un tēviem nav šīs vīzijas, viņi raujas pēc mantām, lietām, pēc statusiem, kuri īstermiņā viņus aizrauj, un līdz ar to pazaudē skaidro vīziju. Šis ir viens aspekts, kas, manuprāt, ir pietiekami spilgts, lai neminētu citus aspektus,» norāda A. Ignacs.
Viens no stūrakmeņiem — konstruktīvās vērtības
«Skats ir bēdīgs, ņemot vērā arī statistiku. Laulību un laulībā dzimušo bērnu skaits turpina samazināties, bet šķirto laulību skaits — palielināties. Šī statistika iet uz leju, un tas tiešā veidā ietekmē demogrāfiju. Daudzi eksperti uzsver, ka no šādiem skaitļiem ir ļoti grūti atjaunoties. Nevarētu teikt, ka latviešiem nav sava priekšstata par to, kas ir ģimene, laulība un vecāki. Es neteiktu, ka mēs esam tukša lapa, uz kuras rietumi var rakstīt kaut ko jaunu. Latviešiem ir diezgan stipra izpratne par savu kultūru, bet vienā brīdī svaru kausi pārsvērās. Sākām mazāk novērtēt to, it kā pašsaprotamo lietu, kas mūs kā latviešus ir aizvedusi līdz šodienai. Mums ir sava valsts, republika, valoda, kultūra un vēsture, ar ko varam lepoties. Mēs esam pieraduši pie tā, ka šīs lietas ir pašsaprotamas, un aiz garlaicības esam sākuši pievērsties tam, ko piedāvā rietumi. Konstruktīvās vērtības ir bijis viens no stūrakmeņiem, kas mūs ir noturējis virs zemes. Tie ir koncepti, kas ir ārpus mūsu emocijām. Tāpat kā gravitācija — gravitācijai neinteresē, ko mēs par to domājam. Šie koncepti ir civilizācijas pamatā. Jebkas, kas sāk veidot alternatīvus uzskatus šajos pamatkonceptos, tos apdraud. Vairāk nekā 35 valstis jau ir zaudējušas cīņu par ģimenes definīciju, laulību un vecākiem. Tiek lietots apzīmējums «vecāks 1», «vecāks 2» un pat «vecāks 3», kur tiek nonivilēta mamma, tētis, sievišķais un vīrišķais. Mēs redzam, ka tā nav tikai cīņa par definīciju, tas sāk ietekmēt gan robežas, gan brīvību. Tas viss tiek juridiski virzīts, sākot jau ar izmaiņām izglītības sistēmā. Redzot šo 35 un vairāk valstu piemēru, redzot šaha gājienus, ko veic pretējā ideoloģija, mēs, Latvijas Vīru biedrība, asociācija «Ģimene» un citas asociācijas un biedrības, nekādā gadījumā negribam pieļaut, ka sekas bauda mūsu bērni. Šī iemesla dēļ Latvijas Vīru biedrība ir iesniegusi likumprojektu «Grozījums Latvijas Republikas Satversmē», kas paredz mainīt Satversmes 110. pantu. Tas viss kaut kādā ziņā ir iesācies 2020. gada novembrī pēc Satversmes tiesas precedenta, kad bērna tēvam paredzētais kopšanas atvaļinājums tika piešķirts bērna mātes draudzenei. Ne tiesas spriedumā, ne naratīvā netika ņemts vērā, ka šim bērnam ir vajadzīgs tēvs, tika ņemtas vērā tikai pieaugušo cilvēku intereses. Satversmes tiesas spriedums ir vēl viens solis, lai degradētu tēva lomu sabiedrībā,» pārdomās dalās Latvijas Vīru biedrības priekšsēdētājs.
Stāsts par robežām, brīvību un mīlestību
Viņš uzsver, ka mēs jau rītdien varētu savākt nepieciešamos parakstus, ja vien apzinātos to cenu, ko maksās mūsu bērni. «Mēs esam pieradināti skatīties šodien un tagad — ja mēs draudus neredzam, tas nozīmē, ka draudu nav. Aicinu paskatīties mazliet tālredzīgāk uz tiem pašiem gājieniem, ko ir veikušas citas valstis, un uz sekām, ko viņi bauda. Būtu naivi cerēt, ka tas nesagādās tieši tādas pašas sekas. Ja mēs šajā kontekstā ieraudzītu savus bērnus, domāju, ka tauta pieceltos daudz ātrāk un mēģinātu daudz straujāk gan sevī, gan sabiedrībā atjaunot konservatīvās vērtības un tās iedzīvināt savā ikdienā. Tas ir vēl viens konstruktīvs moments, nerunājot par to, kas notiek ar segregāciju, genderismu un trans-personu kultūru. Sāk izplūst robeža, kur ir vīrietis un kur ir sieviete. Ina Grasmane ir izteikusi šādu frāzi: «Bērni bez robežām ir pamesti bērni.» Ļoti dziļš citāts, par ko man nācās aizdomāties. Tas ir stāsts par robežām, par brīvību un par mīlestību. Bērniem tas ir ļoti liels ievainojums, ja šīs robežas paņem nost. Pētījumi apgalvo, ka vide iespaido cilvēka ģenētiku, — mēs radām bērniem vidi, kur šīs robežas ir izplūdušas, kur viņi nevar sevi noregulēt un nevar atrast savu identitāti. Viens no tēva uzdevumiem ir veidot jaunās paaudzes identitāti, vērtību sistēmu un to nostabilizēt. Mēs nekad nebijām iedomājušies, ka citi, piemēram, valsts vai bērnudārzs varētu audzināt mūsu pašu bērnus un ka mums varētu aizliegt iejaukties bērna audzināšanā,» aizdomāties aicina A. Ignacs.
Definīcija, kas nepakļaujas interpretācijai
Viņš atklāj, ka augusta sākumā tika iesniegti CVK likuma grozījumi un jau no augusta tiek aktīvi vākti paraksti, lai varētu organizēt tautas nobalsošanu. Līdz 2022. gada 29. jūlijam jāsavāc gandrīz 155 000 parakstu, lai likumprojekts tiktu nodots Saeimas izskatīšanai. Ja Saeima nepiekritīs to ieviest likumā bez labojumiem, notiks tautas balsošana. «Esam izveidojuši savu mājaslapu pargimeni.lv, kur ar paredzētajiem grozījumiem var iepazīties ļoti sīki un smalki. Likumprojekts paredz izdarīt Latvijas Republikas Satversmē grozījumus 110. pantā, izsakot to šādā redakcijā: «110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti — un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.» Pielikām klāt vairākus aspektus — ņemot vērā Satversmes tiesas precedentu, redzam, ka 2006. gada redakcijā ietvertais ģimenes jēdziens tiek apšaubīts — tas bija interpretācijas jautājums, kas tika noreducēts līdz emocijām. Pirmais lielais punkts paskaidro, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Gribam ļoti konkrēti paskaidrot, kas ir ģimene, lai nebūtu vietas interpretācijai. Iekļāvām apgalvojumu, ka valsts aizsargā bērnu tiesības, tostarp tiesības augt ģimenē, kuras pamatā ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Piekrītu, ka visu ar likumu nodefinēt nevar, bet šis likums parāda, ka valsts dibinātāji un arī mēs šajā gadījumā uzticamies katram latvietim, ka viņš izaudzinās savu bērnu pēc labākās sirdsapziņas. Otrajā daļā runājam par to, ka valstij īpaši vajadzētu palīdzēt bērniem ar invaliditāti, vecākiem, kuri par viņiem gādā, bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri par bērniem gādā bez otra vecāka palīdzības.
«Tā ir mūsu katra atbildība»
Vēlamies veikt profilaktiskus labojumus, lai nākotnē mēs neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem ir uzkāpušas šīs 35 valstis. Braukājot apkārt pa reģioniem, redzam, ka diemžēl daudzi vēl joprojām nav informēti. Šis nav Latvijas Vīru biedrības, asociācijas «Ģimene» vai kādas partijas projekts, tas ir tautas projekts. Arī juridiski esam visu tā sakārtojuši, lai nebūtu nekādas saistības ar politiskiem spēkiem. Šis projekts nav kabatas projekts kādai partijai. Gribam pateikt, ka tauta nav mierā ar to, kā tiek pārdefinēta ģimene. Tā ir mūsu katra atbildība. Nobalsot par ģimenes definīcijas iekļaušanas grozījumiem LR Satversmē var mājaslapā pargimeni.lv vai vēršoties pašvaldībā. Trešā vieta, kur to var izdarīt, ir bāriņtiesa.»