Kas ir dezinformācija?

Žurnālista viedoklis

Kas ir dezinformācija un vai tā ir bīstama? Vai mēs katrs saskaramies ar to? Kāpēc tāda pastāv? Un vai to var apturēt? Dezinformācija ir tīši sagrozīta un nepatiesa informācija, kuras uzdevums ir maldināt lasītājus. Tomēr arī pastāv misinformācija, kuras uzdevums nav apzināti maldināt. Dezinformācijas galējība ir propaganda, kuru autoriem ir apzināti nolūki ar nepatieso informāciju ietekmēt notikumus.
Pārsvarā ikdienā mēs dažādās interneta vietnēs un sociālajos medijos sastopamies ar dezinformāciju vai misinformāciju. Uzklikšķinot uz neoficiālām saitēm vai medijiem, mēs varam sastapties ar nekvalitatīvu žurnālistiku, kuras uzdevums ir piesaistīt vairāku lasītāju uzmanību, nepievēršot lielu uzmanību informācijas kvalitātei. Šādās ziņās pārsvarā būs šokējošāki jaunumi vai neticami atklājumi, kas piesaistītu uzmanību. Kā arī noteikti vairāk izsaukuma zīmju, nekā ierasts. Pandēmijas laikā šādas ziņas un dezinformācija ir diezgan bieža parādība sociālajās vietnēs. Nepatieso ziņu autori izmanto šo sakairināto tēmu par pandēmiju, jo zina, ka tā pievērsīs lasītāju uzmanību. Piemēram, vietnē «Facebook» ļoti plaši tiek pielietoti dezinformācijas rīki, kas arī atbilst šīs sociālās vides mērķauditorijai.
Kas patērē šo informāciju? Kā jau pieminēju, dezinformācija visplašāk klīst tieši sociālajā vietnē «Facebook», jo tajā arī atrodas šīs informācijas vislielākie patērētāji. Šie patērētāji parasti ir cilvēki, kas neatšķir vai arī kurus neuztrauc informācijas kvalitāte. Proti, informācijas autors, datums, informācijas avoti utt. Šīs informācijas patērētāji parasti ir arī populisma upuri, jo viņiem trūkst vajadzīgās izvērtēšanas prasmes. Nemēģinu nevienu apvainot, bet gan vērst uzmanību, lai labotu šo situāciju.
Kā to labot? Mūsu izglītības sistēmā būtu jāvelta daudz lielāka loma skolēnu medijpratības attīstīšanai. Lai arī pagaidām lielākie viltus informācijas upuri ir pieaugušie, tomēr šī statistika var mainīties. Tāpēc medijpratība un kvalitatīvas informācijas atpazīšana būtu jāmāca jau pamatskolā, jo pamatskolas skolēns jau ir pilntiesīgs informācijas patērētājs. Kā arī vidusskolā jaunieši jau ir balsstiesīgi vēlētāji, kuru rokās ir svarīgs lēmums.
Dezinformācija nav tikai viltus informācija, bet gan tas var būt arī instruments, lai ietekmētu kādus politiskos notikumus. Piemēram, viens no lielākajiem dezinformācijas un propagandas veidotājiem ir Krievijas propagandiskie mediji, kuru uzdevums ir destabilizēt situāciju Latvijā. Tāpēc ir svarīgi cīnīties pret tādiem un atklāt šos ziņu avotus, jo svarīgā brīdī cilvēkiem ir jāzina, kuriem medijiem uzticēties un kuriem — ne.
Visā Eiropas Savienībā tiek veikta cīņa pret dezinformāciju, tomēr tieši Austrumu bloka valstis ir tās, kuras no dezinformācijas un ārējās propagandas cieš visvairāk. Šis ir ļoti svarīgs temats, kam pievērst uzmanību, jo viena viltus ziņa var pārvērsties par dezinformācijas avotu, kas var ietekmēt valstī notiekošo. Mums jācīnās pret šo jau no skolas sola. Medijpratība ir vitāli svarīga prasme, kas būtu jāapgūst mācību vidē.