Dziesminieks atklāj savu brīnumzemi dzejā

Kultūra

18. decembrī Laidzes brīvā laika pavadīšanas centrā novadnieks Mārtiņš Ošs ļāva ieskatīties savā pirmajā dzejoļu krājumā «Sava brīnumzeme», kā arī priecēja klātesošos ar savām dziesmām.
Dzejas grāmatas prezentācijas svinīgajā pasākumā jaunais autors izteica pateicību un cieņu cilvēkiem, kuri ir bijuši ar viņu dzejas rakstīšanas laikā, grāmatas izdošanas procesā, muzicēšanas pirmsākumos un mēģinājumos savu dvēseli izstāstīt, un, protams, arī pašos grāmatas svētkos. Dziesminieks no sirds novērtē padomus, mākslu un zināšanas, ar kurām bagātinājies no līdzcilvēkiem, izdodot pirmo dzejoļu grāmatu, neaizmirstot arī savu dzimto pusi Laidzi un tos, kuri atbalstījuši un par viņa varēšanu ticējuši.
Dzeju Mārtiņš sācis rakstīt pirms septiņiem gadiem, bet grāmata «Sava brīnumzeme» tapusi šī gada laikā, īpaši rakstīšanai pievēršoties tieši aprīlī. Grāmata tika izdota Polijā jau novembra sākumā par paša finansiālajiem līdzekļiem sadarbībā ar izdevniecību «Domu pērles». Ievai Balinskai, meitenei no Talsiem, grāmatas autors saka paldies par skaistajām grāmatas ilustrācijām.
Lai būtu jēga…
Jautāts, ar kādu mērķi savus dzejoļus vēlējies apkopot grāmatā, Mārtiņš neminstinoties atbild: «Nebija īpaša mērķa. Es vienkārši rakstīju dzeju, un sapratu — ja tu raksti tikai savā kladē un savā istabā, tad vari to arī nedarīt, jo tam īsti nav jēgas. Ja tos neizdod un neparāda cilvēkiem, kam tas vajadzīgs? Kas mani iedvesmoja? Grāmatas beigās ir uzrakstītas pateicības cilvēkiem, kuri mani atbalstīja un palīdzēja. Un tur arī minēts, ka grāmatu esmu veltījis savas mammas piemiņai. Ir dzejoļi, kas saistīti tieši ar mammu, bet nav tā, ka visi. Ir dažādi dzejoļi. Jā, mamma laikam arī bija galvenā iedvesma, un es gribēju izdot grāmatu, jo domāju, ka viņa debesīs priecātos, ka esmu to paveicis. Šie dzejoļi krājumā, manuprāt, ir nopietni, un tādi dvēseliski, patiesi. Jautri tie pavisam noteikti nav. Es gribētu, lai tie ir gudri. Lai katram ir kāds vēstījums un doma. Jā, varbūt lasītājam ne viss ir saprotams… Ir dzejoļi par mīlestību un arī ne par mīlestību. Tie patiešām ir dažādi. Un tā noteikti nav bērnu dzeja,» pauž dziesminieks par savu dzejoļu krājumu «Sava brīnumzeme», sakot, ka pašam mīļākā dzejoļa no šī krājuma nav. «Ir, protams, dzejoļi, kuri man pašam patīk vairāk nekā citi. Tos lasīju prezentācijā, un mans vērojums ir tāds, ka cilvēki diezgan ieklausās, un man liekas, ka viņiem patīk. Daudzi jau vēl nav lasījuši. Es tikai pavisam nesen esmu grāmatu izlicis pārdošanā. Bet, cik redzu, dzejoļi patiešām patīk. It sevišķi cilvēkiem, kas ir dzīves gudri. Tāpēc esmu pārliecināts — jo vairāk to lasīs un man būs iespējas stāstīt par savu grāmatu kādās prezentācijās, jo vairāk šī grāmata arī patiks,» turpina laidzenieks Mārtiņš Ošs.
Imants Ziedonis — sirdij tuvs
Vai pats dziesminieks lasa citu autoru dzeju? Mārtiņš atbild apstiprinoši, bilstot, ka vairāk lasa tieši Imanta Ziedoņa daiļradi. «Man Imanta Ziedoņa darbi ļoti patīk, un, lasot viņa darbus, brīžam šķiet, ka man sanāk kaut kur līdzīgi… Viņš mani ir ietekmējis, jā. Man patīk I. Ziedoņa nosvērtība. Viņš var pateikt kaut ko nopietnu un arī uzbrukt, bet dzejnieks raksta par realitāti un to, kas viņam nepatīk. Kā man pašam ir lasīt savus dzejoļus? Es patiesībā biju pastrādājis, mācoties uzstāties auditorijas priekšā. Bija jau arī iepriekšējā pieredze. Un man patīk lasīt savu dzeju. Es jutu, kur man jāapstājas, jāiepauzē, un es savus dzejoļus ļoti izjutu. Šķiet, ka arī balss tembrs ir pārliecinošs… Par to pašam prieks, jo redzu, ka esmu audzis,» turpina jaunā dzejoļa krājuma «Sava brīnumzeme» autors.
Nebija pat domas par dzejas rakstīšanu
Mārtiņš Ošs neslēpj, ka skolas laikā nebijusi pat doma, ka varētu rakstīt dzeju. Tas bijis kaut kas tāls, bet tad, kad sācis apgūt ģitārspēli, sācis rakstīt arī savas dziesmas, un soli pa solim nākusi arī cita apziņa, proti, ka ir prasme ko tādu darīt. Atklājušās citas personības puses un perspektīvas. «Es sāku jaunatklāto attīstīt, un tas veidojās pats par sevi dabiski. Tagad jūtu, ka varu dzejoli uzrakstīt jebkurā brīdī, bet es to tādā veidā gan nedaru,» atklāti pauž Mārtiņš, un piebilst, ka dzejoļu krājumā ir 101 dzejolis. Vairāk dzejoļu grāmatā nelicis pēc gudra ieteikuma, jo ir jaunais dzejnieks un lasītājus ar lielu «šāviņu» iesākumā nevajagot apgrūtināt, tāpēc sanācis tāds mērens variants, lai iepazīstinātu ar savu daiļradi. Tad nu lasītājiem iespējams lasīt laidzenieka pausto dzejā par mīlestību, cilvēcību, necilvēcību un savtīgumu, aizvainojumu — vairāk par cilvēku un viņa īpašībām. «Man pat tā gūti pateikt dzejoļu tēmas, jo neesmu par to konkrēti iedomājies. Kā jau teicu — tā ir dvēseliska dzeja, un laikam jau tomēr viss ir par un ap mīlestību,» turpina jaunais autors. Ieva Balinska dzejoļiem zīmējusi klāt ilustrācijas, tad nu no paša puses datorrakstā bija jāizveido grāmatas manuskripts, bet pārējais jau bija izdevniecības darbs. Tā kā Mārtiņš izvēlējies maksimāli labākos cietos vākus, labāko papīru, tad par grāmatas izdošanu sanācis maksāt dārgāk. «Un pagaidām grāmatas ir iespējams iegādāties pie manis paša, sazinoties personīgi vietnē «Facebook.com». Kā man ieteica mūziķis Lauris Valters, es pagaidām nedomāju to, kur grāmatu pārdošu. Galvenais ir izdot un uztaisīt prezentāciju. Un tagad ko grūti vēl spriest, jo pagājis neilgs laiks,» pastāsta Mārtiņš, sakot, ka ir atvērts pastāstīt par savu veikumu tur, kur viņu aicinātu, jo tā ir viena no iespējām nest gaismā savu brīnumzemi. Tā kā nesapratis, kā būs ar lasītāju interesi, pirmajā metienā izdotas 300 jaunā autora grāmatas, bet, ja būs vajadzība, Mārtiņš ies tālāk un to būs vēl. Atbalstīsim savējos!