Domā, ko darīt ar Talsu Meža kapu kapliču

Talsu novads

16. decembra Talsu novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē diskusijas raisījās par iespējamo kapličas ēkas, kas atrodas Friča Blumbaha ielā 12, Talsos, nomas izsoles noteikumu apstiprināšanu. Lai gan sākotnēji bija sagatavots lēmumprojekts, par kuru deputātiem būtu jābalso, sēdei sākoties, tie nolēma, ka jautājumu tomēr skatīs informatīvajā daļā, jo neskaidrību par šo jautājumu esot daudz.
Ierosinājumu šo jautājumu komitejā vispār neskatīt, pirms darba kārtības apstiprināšanas rosināja deputāte Juzefa Kļava. Iemesls — lēmumprojekta savlaicīga neatsūtīšana deputātiem, jo tas saņemts tikai iepriekšējās dienas pēcpusdienā. Bijis pietiekami maz laika, lai ar to iepazītos plašāk. «Tā ir necieņa pret deputātiem, jo šis jautājums darba kārtības izskatāmo jautājumu vidū parādījās tikai 14.25. Ir pietrūcis laika izpētīt šo lietu. Tāpat svarīgi saprast un būtu nepieciešama kaut kāda koncepcija, kādas nostādnes, jo novadā ir vairākas pašvaldības kapličas. Kas notiks tālāk ar tām? Kad izskatīsim šīs lietas, varam skatīt arī šo jautājumu,» pauda deputāte. Savukārt Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aldis Pinkens tomēr rosināja, ja ne lemt, tad šo jautājumu skatīt vismaz sēdes informatīvajā daļā, ko arī deputāti atbalstīja.
Rada zaudējumus
Jautājums par Talsu Meža kapu kapliču domes dienaskārtībā parādījās, jo 29. septembrī pašvaldības kapitālsabiedrība «Talsu namsaimnieks», kas pašlaik apsaimnieko minēto objektu, nosūtīja vēstuli domei. Tajā norādīts uz problēmām un izaicinājumiem saistībā ar šīs ēkas apsaimniekošanu un zaudējumiem, kas radušies kapitālsabiedrībai. Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aldis Pinkens teica: «Izvērtējām iespējas, ko darīt un ko nedarīt — atstāt kapliču «Talsu namsaimnieka» pārziņā un vienlaicīgi domāt, kā kompensēt šos uzņēmuma zaudējumus par īpašuma uzturēšanu. Mūsu secinājums, ka, iespējams, ir jāmēģina nodot šo īpašumu nomā, lai turpinātu šī konkrētā pakalpojuma sniegšanu. No kopējā zemes gabala ir atdalīta arī nosacīta zemes vienība (3100,44 m2, uz kuras ir pati ēka un piegulošā teritorija, neskarot kapus; tā ir ieejas daļa un teritorija ap kapličas ēku). Ir veikts novērtējums šim nekustamajam īpašumam ar domu veikt apbedīšanas pakalpojumus,» skaidroja A. Pinkens. Pie tam nomas nosacījumi izstrādāti tā, ka iespējamais nomnieks nedrīkst pasliktināt esošās ēkas un īpašuma esošo stāvokli. Juridiskās nodaļas juridiskā atbalsta daļas juriste Diāna Tabulēvica informēja, ka sagatavoti arī izsoles noteikumi, kuri paredz kārtību, kā rīkojama pati izsole un nosakot sākuma cenu 1870 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus. Tāpat plānots bija noteikt nomas termiņu — pieci gadi. Vērtējums ēkai ir veikts šā gada aprīlī.
Tāpat sēdē izskanēja, ka «Talsu namsaimnieks», kā Talsu Meža kapu kapličas apsaimniekotājs un šī pakalpojuma sniedzējs 2020. gadā, sniedzis apbedīšanas pakalpojumus tikai desmit personu, kurām nav radinieku, apbedīšanā. Par to pašvaldībai samaksājusi 3,6 tūkstošus eiro. Ir beidzies līgums ar sociālo dienestu, kuram kapitālsabiedrība arī sniedza apbedīšanas pakalpojumus bezradinieku personu apglabāšanā. Samazinoties pieprasījumam pēc šī pakalpojuma, «Talsu namsaimniekam» šajā gadā zaudējumi varētu būt ap 6222,31 eiro.
Baidās no monopola
Turpinoties diskusijām par iespējamo kapličas nodošanu nomā, deputāte J. Kļava pauda, ka piekrišana šai nomai izsolei varētu būt pietiekami liela, ja skatās uz novērtējuma cenu. «Ja ēkā telpa ir 426 m2 un par to mēnesī būtu jāmaksā ap 155 eiro — cena ir neadekvāti zema. Kas notiks, ja šajā izsolē piedalīsies tie, kas jau sniedz pakalpojumus novadā? Talsos var veidoties monopols šā pakalpojuma sniegšanā. Šim pakalpojumam cilvēkiem ir jābūt pieejamam un par saprātīgu cenu. Ja ir konkurence, viss ir kārtībā, ja ir viens pakalpojuma sniedzējs — paši zinām, kā tas ir! Tāpēc bija lūgums pēc papildu informācijas, jo līdz šim tā nebija nekāda,» izteicās deputāte. Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Lauris Pīlēģis. Viņaprāt, iespējamā monopola izveidošanās rada zināmus riskus. «Ja mēs iegūtu vienu vienīgu uzņēmēju, kas sniedz šo pakalpojumu, tad diemžēl šeit ciestu liela daļa novada iedzīvotāju, kuriem šis pakalpojums ir nepieciešams! Tāpēc jau esmu paudis, ka ir jādomā kaut vai par nomas termiņa samazinājumu, ja nonākam pie lēmuma, ka šādu nomas izsoli veidojam. Tas var būt, piemēram, gads ar iespēju līgumu pagarināt. Ja mēs nomu nosakām piecus gadus, ir jautājums, ko mēs liekam uzņēmējam izdarīt šajos piecos gados attiecībā uz nekustamo īpašumu. Vai tas tiek uzturēts tādā kārtībā, kā nodots, tad es uzskatu, ka piecu gadu termiņš ir par ilgu. Mums ir jāizvērtē risks par monopola veidošanos,» savu viedokli izteica L. Pīlēģis.
Tautsaimniecības komitejas vadītājs Ainis Stūrmanis ieminējās, ka piedāvājums nomai varētu būt, piemēram, uz trīs gadiem, jo piedāvājums to noteikt īsāku, iespējams, nebūtu labākais risinājums. Trīs gadi ir periods, kur uzņēmējs var strādāt un pierādīt kādā kvalitātē to dara. Pēc trīs gadiem paveikto var pārvērtēt! «Ja runājam par kapitālieguldījumiem, tas uzreiz dot iespēju ienākt arī lieliem, nopietniem uzņēmējiem! Nezinu pateikt, vai tas būtu arī slikti! Varbūt kāds atnāks un izdomās, ka šeit var arī krematoriju uzbūvēt!» teica A. Stūrmanis. Savukārt deputāts A. Pinkens pauda, ka nomas izsole un interese par to arī parādīs reālo pieprasījumu. Viņaprāt, šo pakalpojumu ir jāļauj sniegt komersantiem brīvā tirgus apstākļos. To nodrošinās izsole. Nosacījumi jāiekļauj nomas līgumā, kurā pašvaldībai ir iespēja norādīt, kādus tā vēlas. Tāpēc aicinājums deputātiem arī domāt par kritērijiem, kādi būtu iekļaujami nomas līgumā.
Lēnām pagājuši malā
2019. gada septembrī Valsts kontrole uzsāka revīziju Talsu novadā, lai noskaidrotu, vai Talsu novada pašvaldība pārvalda kapitālsabiedrības, sekojot tiesiskuma un labākās prakses principiem. Vērtējamo kapitālsabiedrību vidū bija arī Talsu novada pašvaldībai simtprocentīgi piederošais «Talsu namsaimnieks». Kontroles ziņojumā, kas publiski pieejams ikvienam interesentam, minēts, ka pašvaldības kapitālsabiedrības sniedz arī tādus maksas pakalpojumus, kurus tirgū jau piedāvā privātie komersanti. Piemēram, revīzijas ziņojumā norādīts, ka pašvaldība nav vērtējusi, kādēļ SIA «Talsu namsaimnieks» ir iesaistījusies apbedīšanas piederumu (zārku, dvieļu, svečturu u. c.) tirdzniecībā, kādēļ iznomā transportlīdzekļus un dronus, veic remontdarbus vai sniedz labiekārtošanas (zāles pļaušana, koku stādīšana) pakalpojumus privātpersonām. SIA «Talsu namsaimnieks» nodarbojas ar apbedīšanas piederumu tirdzniecību, kaut gan atbilstoši deleģēšanas līgumam kapitālsabiedrībai jānodrošina kapsētu izveidošanas un uzturēšanas pakalpojumi. Valsts Kontroles ieskatā pašvaldības lēmumos par līdzdalības saglabāšanu nav ietverta informācija, ka būtu veikts tirgus izvērtējums, lai apzinātu, vai tiešām jomās, kurās darbojas pašvaldības kapitālsabiedrības, pastāv tirgus nepilnības — privātie komersanti nespēj nodrošināt pietiekamu un kvalitatīvu piedāvājumu klāstu.
Esošo situāciju «Talsu Vēstis» lūdza komentēt arī SIA «Talsu namsaimnieks» valdes priekšsēdētājam Egilam Barisam. Viņš teica, ka esošās kapličas apsaimniekošana rada zaudējumus un kapitālsabiedrība nespēj segt radītos izdevumus, tāpēc arī vērsta pašvaldības, kas ir šīs kapitālsabiedrības dibinātājs, uzmanība. «Ja ņemam šā gada griezumā, tad līdz novembrim mums ir bijušas astoņas privātās izvadīšanas. Gada pirmajā pusē bija arī iepirkums sociālajam dienestam par bezradinieku mirušo cilvēku izvadīšanu, kur vinnēja privātais komersants. «Talsu namsaimnieks» šajā iepirkumā nemaz nepiedalījās. Tas tādēļ, ka, ņemot vērā Valsts Kontroles sniegtās revīzijas rezultātu, no apbedīšanas pakalpojumu sniegšanas lēnām, bet esam pagājuši malā. Mirušo piederīgajiem interesē pilns serviss, ko piedāvā privātie komersanti. Tas mūsu gadījumā izpalika. Arī bēru ceremonijai nepieciešamās lietas klāt vairs neesam pirkuši. Pašlaik lielākos zaudējumus kapličas apsaimniekošanā rada elektrības izmaksas, sadzīves atkritumi, daļu veido arī noteikti administratīvie izdevumi. Precīzāku zaudējumu aprēķinu varēs pateikt gada beigās, jo septembrī adresētajā vēstulē pašvaldībai, norādījām tikai provizoriskos zaudējumus. Jautājumu, ko darīt ar kapličas ēku, vajadzētu saprast pēc iespējas ātrāk. Ja nekas nemainās, zaudējumi var tikai palielināties,» saka kapitālsabiedrības vadītājs.
Domes tautsaimniecības komitejā deputāti vienojās, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties janvārī.