«Man ir svarīgi pieaugt kā personībai»

Uzņēmējdarbība

Stendenieces Elzas Redviņas dzīvē radošums plūst pāri malām — jauniete ar izcilām sekmēm absolvējusi Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, iegūstot apģērbu dizainera specialitāti, un nu iegūtās prasmes liek lietā. Neskaitot apģērbu radīšanu, Elza brīvajā laikā darina rotas, zīmē, fotografē un vada pati savu biznesu. Šobrīd Elza jau vairāk nekā mēnesi savu ikdienu aizvada Itālijā, kur uzturas «Erasmus+» ietvaros.
«Radoši darbojusies esmu jau kopš agras bērnības. Biju sakrājusi daudz dažādu materiālu, un tad nu vienā gadā, tuvojoties Miķeļdienas tirdziņam, nolēmu no šiem materiāliem izveidot rotiņas. Kad redzēju lielo atsaucību, turpināju darboties. Sākumā mana klientu auditorija bija skolasbiedrenes, bet vēlāk jau Talsu meitenes. Atceros, ar kādām bailēm spēru pirmo lielo soli un izveidoju Instagram profilu. Ar laiku rotiņu klāsts kļuva arvien plašāks un daudzveidīgāks. Man nepārtraukti ir vēlme izmēģināt ko jaunu. Strādāju sev, un to, ko nopelnu, nebaidos ieguldīt eksperimentos — ja arī produktu neizdosies pārdot, jebkurā gadījumā būšu iepriecinājusi savu sirsniņu. Citas sievietes pērk kurpītes vai somiņas, bet es pērku jaunus materiālus. Idejas visbiežāk smeļos Instagram un Pinterest — skatos, pētu un pēc tam pielīdzinu to savai gaumei un iespējām. Kādreiz diezgan daudz veidoju to, ko pati ikdienā nemaz nelietoju, bet šobrīd, neskaitot atsevišķus pasūtījumus, radu tikai to, ar ko pati ikdienā rotātos,» ar darbošanās pirmsākumiem iepazīstina Elza.
Viņa atzīst, ka aprakstīt darba procesu nav viegli, — tas ir ļoti laikietilpīgs, atbildīgs, uzmanību un pacietību prasošs darbs. «Tā kā man ir augstas prasības pret sevi, nespēju darīt kaut ko bez simtprocentīgas piepūles, bez pārliecības, ka esmu visu izdarījusi tieši tik labi, cik vien esmu spējusi. Man vienmēr jāatrod akmentiņš, kas perfekti iederēsies starp diviem citiem akmentiņiem. Kaut arī saprotu, ka neviens cilvēks, visticamāk, neredzēs atšķirību, man tas jāizdara sevis dēļ. Process ir ļoti dažāds, jo vienu dienu viss iet no rokas, bet citā dienā krīt viens pērlīšu trauks pēc otra. Svarīgākais nav process, bet gan atgriezeniskā saite. Nekas mani neiepriecina vairāk kā tas, ka manis pieliktā piepūle ir atmaksājusies.
Daudz radošajā ziņā man ir devis Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Līdz pat pamatskolas beigšanai nezināju, kādā iestādē turpināt mācības. Kad pirms izlaiduma devos pie manikīres, viņa man pastāstīja par šo skolu, un es sapratu, ka arī man kas tāds varētu derēt. Braucot to apskatīt, man pa taisno iedeva pieteikuma papīrus, un es, lieki nedomājot, tos aizpildīju. Nākamais solis — iestājeksāmeni, un tad jau sākās studentu gaitas. Šajā skolā iepazinu un attīstīju sevi vairāk nekā jebkad. Nekad nebiju domājusi, ka tik ļoti iemīlēšu visas ar mākslu saistītās lietas. Skolā apgūto šobrīd pielietoju biznesa attīstībā — sākot ar zīmēšanu un kartonu griešanu, līdz pat datorgrafikai un šūšanai. Vēl viena fantastiska iespēja, ko man šī skola deva, ir dalība «Erasmus+» projektā. No plānotajiem astoņiem mēnešiem esmu Itālijā pavadījusi jau vairāk nekā mēnesi. Šajā laika posmā esmu sapratusi, ka nekur nav tik labi kā mājās. Mīlu ne tikai Latviju, bet arī savu biznesu, darbnīcu un klientus. Biznesu vadu attālināti — stāstu savai auditorijai par piedzīvojumiem Itālijā un prakses vietu, kurā darbojos. Šeit strādājot, atbildība un pacietība nekur nav zudusi — ikdienā darbojos ar kāzu kleitām. Esmu laimīga un pateicīga par šo pieredzi un jaunajām zināšanām. Ķeru visu, ko vien varu noķert, lai pēc tam to vestu sev līdzi uz Latviju,» atklāj stendeniece.
Brīvajā laikā Elza nodarbojas arī ar fotografēšanu, kas viņas dzīvē aizsākusies likumsakarīgi. «Varētu teikt, ka sāku ar to nodarboties piespiedu kārtā, jo man bija nepieciešamas skaistas produktu bildes. Jau pašā sākumā jutu, ka izbaudu šo procesu. Ar laiku sapratu, ka telefona kamera nebūs piemērotākais variants kvalitatīvam rezultātam, un nolēmu iegādāties spoguļkameru. Kad tiku tai klāt, tapa arvien daudzveidīgāki foto, līdz nonācu pie draugu un ģimenes fotosesijām. Tā nu brīvajā laikā un nepieciešamības gadījumā nedaudz patēloju kaut ko līdzīgu fotogrāfam. Bez biznesa vadīšanas un fotografēšanas aizraujos arī ar sportu. Man patīk sevi kausēt un izspiest no sevis tik daudz, lai pēc tam varētu pati sev jautāt: «Kā es vispār šo paveicu?» Skriešana ir manai sirsniņai tuvākais enerģijas iegūšanas veids. Skrienu tik daudz, lai varētu ar sevi lepoties. Mani aizrauj sevis izaicināšana un izkāpšana no komforta zonas. Man ir svarīgi pieaugt kā personībai, un disciplīna ir ļoti labs veids, kā to panākt.
Beidzot praksi Itālijā un atgriežoties mājās, es vēlētos vairāk pievērsties savai apģērbu līnijai un veidot apģērbu ar dziļāku domu, kas būtu kā Labās Vēsts izplatītājs. Zinu, ka tik tālu ar savu mazo biznesiņu esmu tikusi, tikai pateicoties Dievam un visām iespējām, kuras Viņš man ir devis, tāpēc vēlos, lai tas, ko radu, nestu Viņam godu.»