«Citam citu atbalstot un mudinot, var izdarīt ļoti daudz»

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Jau gandrīz divus gadus bērnu un jauniešu sports ir pakļauts dažādiem ierobežojumiem, ietekmējot gan interešu izglītību, gan profesionālo ievirzi. Talsu novada sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš atzīst, ka šis gads ir pagājis saspringti, jo visu laiku nācies pielāgoties ierobežojumiem, kuri nemitīgi mainās. Arī šobrīd daļai audzēkņu «Covid-19» sertifikāta neesamības dēļ nav iespējas pilnvērtīgi trenēties, līdz ar to ne tikai sporta skolas līmenī, bet arī valstiskā mērogā daļa sportistu tiks pazaudēti.

Kaspars Sakniņš, Talsu novada sporta skolas direktors: — Gads ir pagājis saspringti, visu laiku nākas pielāgoties ierobežojumiem, bet nevienā brīdī neesam apstājušies, mēģinām nodrošināt treniņu procesu, lai bērni un viņu vēlme sportot nekur nepazustu. Protams, daļa audzēkņu ir aizgājuši, bet pagaidām neizskatās tik kritiski, kā tas būtu bijis gaidāms. Visvairāk cieta komandu sporta spēļu veidi, kur sacensību sezonas praktiski nebija. Pārējie lielākā vai mazākā mērā atrada veidu, kā kaut kur piedalīties, — pārsvarā tās bija Lietuvas vai Igaunijas sacensības. Sarežģītākais posms bija «lokdauns» — audzēkņi un treneri ar jaunajiem ierobežojumiem bija apraduši, bet pēkšņi viss atkal tika apstādināts. Īpaši tas atsaucās uz jaunajiem audzēkņiem. Attālinātais process zināmos sporta veidos ir pieļaujams, bet tas nav labākais veids, kā kaut ko attīstīt. Pagājušais gads vispār bija drastisks — iekšā netika praktiski neviens. Ir forši, ka visi slēpo un pikojas, bet iemācīties spēlēt, piemēram, basketbolu vai hokeju tādā veidā nav iespējams.
Šobrīd ierobežojumi noteic, ka audzēkņiem vecumā līdz 12 gadiem jāuzrāda skolas testi, savukārt tie, kuri ir sasnieguši 12 gadu vecumu, iekštelpās drīkst sportot tikai ar sertifikātu. Treneri ir diezgan lielas izšķiršanās priekšā, jo nereti 14 bērni no grupas ir vakcinēti, bet divi nav. Kaut kā galā tiekam, bet, ja nebūs izmaiņu, kas ļaus pilntiesīgi piedalīties treniņu procesā, domāju, ka sportistus, kuri nevēlas vakcinēties, mēs pazaudēsim — ne tikai sporta skolas līmenī, bet arī valstiskā mērogā. Situācija nav vienkārša, sekas mēs redzēsim vēl daudzus gadus uz priekšu. Ja runājam par 12 gadus veciem un vecākiem audzēkņiem, aptuveni 70 procenti ir ieguvuši šo sertifikātu. Liels atbirums ir pirmsskolas izglītības grupā, kurai šis laiks ir bijis vissāpīgākais. Arī šobrīd viņi var darboties tikai ārā. Visapgrūtinošākais ir tas, ka nosacījumi visu laiku tiek mainīti un uzstādījumi nav līdz galam apdomāti, kaut gan visur it kā ir iesaistīti savu jomu profesionāļi.
Viens no izaicinājumiem šogad ir arī jaunā pašvērtēšanas kārtība, ko nosaka Izglītības kvalitātes valsts dienests. Kārtība, kādā jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums, ir pilnīgi atšķirīga, līdz ar to ir nācies ielikt pamatīgu darbu, lai saprastu, kā tas viss notiek. Vēl viena lieta, uz ko mēs pusotru, divus gadus gājām, ir skolas vērtēšanas sistēmas izstrāde. Mēģināsim vērtēt bērnus ar atzīmi — ceram, ka vērtēšanas sistēma palīdzēs uzlabot kvalitāti un mācību treniņu procesa apguvi. Redzot, ka atzīme nav tik laba, kā gribētos, audzēknis vai vecāki kopā ar treneri var pārrunāt, kas ir tās lietas vai vietas, kur var pielikt, un līdz ar to mēģināt uzlabot savu sniegumu. Daļēji šo sistēmu bijām ieviesuši jau agrāk, izliekot vērtējumu par vispārējo fizisko sagatavotību. Izaicinošs katru gadu ir arī treneru algu jautājums, ko valsts pilnā apmērā nenodrošina. Mums nākas meklēt dažādas iespējas un domāt, kā, nesamazinot grupas un neatlaižot trenerus, šo situāciju risināt. Līdz šim mums tas ir izdevies, sadarbojoties ar pašvaldības vadību. Kā būs šogad, redzēsim… Mums ir jauna vadība, lielāks novads, vairāk vajadzību. Diemžēl valstiski situācija nav uzlabojusies, finansējums treneru algām nav pieaudzis, bet pieprasītāju skaits ir pieaudzis. Ja pie zupas katla apsēžas vairāk ēdāju, porcijas ir mazākas… Liels izaicinājums bija arī iesaistīšanās Ministru kabineta noteikumu pilnveidošanā, kuri nosaka veidu, kā finansē sporta skolu mācību treniņu grupas un treneru atalgojumu. Šeit kopā ar citiem sporta skolu direktoriem nācās pamatīgi iespringt, lai pamatotu katru izmaiņu MK noteikumos. Vēlamies ieviest izmaiņas, lai pilnveidotu šos noteikumus gan attiecībā uz bērnu skaitu treniņu grupās, gan rezultatīvajiem kritērijiem, kādi grupām jāizpilda, lai saņemtu finansējumu no valsts mērķdotācijas.
Domāju, ka jaunatnes sporta ziņā nozīmīga loma ir gan Talsu novada sporta skolai, gan Rojas pagasta sporta skolai. Tas ir pamatu pamats visam. Kad audzēkņi beidz sporta skolu, rūpes par viņiem uzņemas klubi, kuru mums netrūkst. Domāju, ka sagatavojam pietiekami labu materiālu gan klubiem, gan federāciju komplektētajām izlasēm. Protams, jāņem vērā, ka daļa audzēkņu grib kaut ko sasniegt lielajā sportā, bet daļa sporto sevis un savas veselības dēļ. Jebkurā gadījumā tas mūsu novadam ir liels pienesums. Prieks, ka visas nodaļas, strādājot pandēmijas apstākļos, ir sagatavojušas izlašu dalībniekus vai kandidātus un mēs arvien lielākā mērā sevi parādām uz Latvijas sporta kartes. Individuāli ir izcēlušies florbolisti, veidojot plašu pārstāvniecību U—19 izlasē pasaules čempionātā un pieaugušo čempionātā, kā arī Virslīgas komanda, kas izcīnīja sudrabu Latvijas čempionātā. Starptautiskā līmenī veiksmīgi startējuši badmintonisti, pavasarī basketbolā pēc ilgāka laika bija viens stabils kandidāts startam U—19 pasaules čempionātam, pasaules čempionātā biatlonā startēja divi dalībnieki un viens no volejbola audzēkņiem labi nospēlēja pieaugušo Eiropas čempionātā volejbolā, kas notika tepat Igaunijā. Protams, jāpiesauc arī Roberts Akmens, kurš veiksmīgi startēja olimpiādē Tokijā un iegūtās zināšanas nodod tālāk saviem audzēkņiem. Man ir ļoti liels prieks, ka no audzēkņa ir izaudzis kārtīgs sportists, kurš strādā par treneri un rūpējas par to, lai pēc viņa Talsos nekas nebeigtos. Visus mūsu audzēkņu sasniegumus mēģinām regulāri aktualizēt gan mājaslapā, gan sociālajos tīklos.
Ņemot vērā, ka šogad neesam iztērējuši plānotos līdzekļus braucieniem uz sacensībām, jo tādu bija maz, radās iespējas līdzekļus novirzīt, lai uzlabotu materiāli tehnisko bāzi. Esam diezgan daudz izdarījuši, tagad tikai jāgaida, kad to visu varēs likt lietā. Prieks, ka gandrīz visas plānotās nometnes ir notikušas! Vieglatlēti ierobežojumu dēļ netika uz Spāniju, biatlonisti nevarēja oktobrī noorganizēt nometni, bet vasaras griezumā ir ļoti labi pastrādāts. Lai to visu sagatavotu un noorganizētu, ir ielikts pamatīgs darbs. Arī pēc materiāli tehniskās bāzes esam ļoti labā situācijā, protams, ir lietas, kur vienmēr var pielikt, bet pamata vajadzību segums vairumā sporta veidu ir ļoti labs, nepieciešama tikai audzēkņus un treneru vēlme darboties. Lielas lietas paveiktas attiecībā uz slēpošanas (multifunkcionālo) trasi — pavasarī saņēmām ziņu no zemes īpašnieka, ka trases maršruts jāmaina. Ar pašvaldības atbalstu trase tika pārveidota tā, lai tuvākajā laikā nevienam netraucētu. Iepriekš mums bija 1,3 kilometru garš apgaismots aplis, bet šobrīd ir divi kilometri. Ziemā ir iespēja slēpot, bet vasarā — braukt ar riteņiem, skriet vai nūjot. Kultūras un sporta attīstības nodaļa ir iegādājusies telti, kura uzbūvēta pie 2. vidusskolas stadiona, lai varētu darboties arī tad, ja iekštelpās tas nebūs iespējams, un tiek iekārtota vēl viena sporta zāle kādreizējās sporta nama boulinga zāles vietā. Tāpat ar sporta nodaļas un Latvijas Futbola federācijas gādību Talsu 2. vidusskolas dabīgajā futbola laukumā ierīkota laistīšanas sistēma, savukārt Sabilē Mārcis Červoņikovs ir radis iespēju un ar federāciju vienojies hokeja laukumā ieklāt mākslīgo futbola segumu. Nav tā, ka to visu darām tikai mēs, iesaistās gan sporta nodaļa, gan sporta centru vadītāji — citam citu atbalstot un mudinot, var izdarīt ļoti daudz.
Ceram, ka nākamgad sacensības varēs notikt normālā režīmā. Jaunākie komandas sporta veidu pārstāvji divu gadu laikā nav piedalījušies nevienās sacensībās. Tas ir diezgan skarbi, ja bērns līdz deviņiem, desmit gadiem nav piedalījies sacensībās. Mēģināsim darīt visu iespējamo un iesaistīties Izglītības ministrijas sporta departamenta darbā, analizēsim vērtēšanas sistēmas datus un sāksim domāt par sporta skolas jubilejas pasākumu, jo nākamais ir skolas dibināšanas gads. Jādomā arī par nākamā termiņa attīstības plānu, jāturpina ikdienas darbs un jāmēģina celt kvalitāti, lai gan bērni un vecāki, gan treneri būtu apmierināti ar treniņu procesu un tā rezultātiem. Vēlu izturību treneriem, vecākiem, bērniem un visiem aktīvajiem cilvēkiem! Tiem, kuri nav aktīvi, es gribētu vēlēt tādu apņēmību nākamajā gadā!