Demokrātijas rotaļas ap novada ģerboni

Talsu novads

Domāju, ka visam novadam ļoti būtiski ir justies pēc iespējas vairāk vienotam, ikvienam iedzīvotājam ir svarīgi justies uzklausītam. Jā, demokrātija nozīmē, ka pieņem to lēmumu, ko atbalsta vairākums, bet uzklausot arī mazākumu. Kaut arī dažādos publiskās (ne tautas, bet deputātu) apspriešanas posmos (finanšu komitejā un domes sēdē) varēja saklausīt, it kā vismaz pāris mēnešus jautājums par novada ģerboni ticis apspriests, tā neizklausījās. Neskaidrs, kāpēc novada ģerboņa jautājums apgājis kultūras, sporta un tūrisma komiteju, jo tas ir pretrunā ar ideju — vērtību, nevis naudas jautājums. Varbūt tomēr tikai naudas?
Galvenā un vienīgā ģerboņus pārzinošā Latvijas institūcija — Heraldiskā komisija Prezidenta kancelejā bija ieteikusi pārapstiprināt 1938. gadā pieņemto un 2006. gadā atjaunoto apriņķa (rajona) ģerboni, ar iespējamu variantu — veidot jaunu. Diemžēl nevienā publiskās apspriešanas posmā neviens nerunāja pēc būtības par to, kādas vērtības (simbolus) satur vai nesatur ģerbonis, ko Heraldiskā komisija ieteica atjaunot. Tas ir, par to, vai tas varētu pēc būtības izteikt Talsu novada iedzīvotājiem svarīgo. Diemžēl izklausās pārāk pazīstami: visu veco laukā no mājas (derīgs vai nederīgs, vērtīgs vai nevērtīgs!) — visu pērkam jaunu. Diskusiju vispār nebija, tikai vairāku deputātu argumenti par to, ka vecais nav derīgs, jo apriņķi un rajonu veidojuši pavisam citi pagasti un vietas, tādēļ jāveido jauns simbols. Tomēr tā nav taisnība — Talsu apriņķī, kad tam apstiprināja Kārļa Krauzes zīmēto zāļu vaiņagu ar septiņiem trīslapu ziediem, ietilpa gan Mērsrags, gan Roja, bet 2006. gadā, kad šo ģerboni atjaunoja, Talsu rajons bija tieši tajās pašās robežās kā šodien Talsu novads. Tātad novada iedzīvotāju identitātei nebūtu jācieš, īpaši, ja solīta pagastu ģerboņu (jādomā — arī Dundagas, Rojas un Mērsraga novada) saglabāšana. Par paviršību liecina tas, ka vairāki deputāti argumentēja, atsaucoties uz 2010. gadā pieņemto Antras Auziņas-Bajāres izstrādāto — ozollapu vainagu, par ko vispār netika lemts.
Nebūtu bijis lieki paskatīties, kādi ir ģerboņu izveidošanas noteikumi, kādus simbolus lieto, ja slinkums lasīt, pieaicināt mākslinieku, lai izskaidro. Jā, nezinu, cik informācijas bija deputātiem, lai pieņemtu lēmumu, bet izskatās, ka šis mājas darbs — saņemt materiālus, pēc kuriem varētu veikt pamatotu izvēli, nebija padarīts. Pārsteidz, ar kādu apmātību novada iedzīvotāju interešu pārstāvji un aizstāvji ignorēja ierosinājumu sarīkot vismaz ātru iedzīvotāju aptauju pirmās, svarīgākās izvēles izdarīšanai — atstāt vai veidot jaunu ģerboni. Aptaujai arī līdz šim bija laiks atliku likām, ja atbilde no Valsts heraldikas komisijas saņemta jau augustā. Jā, protams, dodot tikpat maz informācijas izvēlei (neizskaidrojot katru variantu pēc būtības — iespējas un riskus) — tad arī tautas izvēle būtu tikai emocionāla. Tad lielākā daļa tā arī noticētu solītajam, ka nu katrs varēs dalīties ar savām vērtībām, lai ģerboni izveidotu kā komiksu vai puzli.
Savulaik, arhīvā pētot Talsu apriņķa ģerboņa tapšanu, rakstīju par dīvainajām dažu pašizstrādātajām versijām, ko komisija, protams, noraidīja. Piemēram, Balviem: ģerboņa apakšējā daļā gaiši zilā fonā uz tuksnešainās Latgales lauka būtu attēlots partizānu pulka karavīrs atbrīvošanas gaitās, bet ģerboņa augšējā daļā — ezera malā uzplaukstoša pilsēta, austošas saules staru apspīdēta. Arī mūsu pašu mākslinieks Kārlis Freimanis piedāvāja Talsu apriņķim variantu — ar ozolu kalnā, diviem ugunskuriem, trīs zvaigznēm, karogu un vēl rudzu vārpām, kas noteikti neatbilst heraldikas kanonam.
Kāpēc zāļu vaiņags, kas simbolizē latviešu kultūru, sauli, vienotību, tikumu, sveicienu, plauksmi, dabu, nebija pietiekami labs? Kas gan ir tās modernās vērtības, ko deputāti cer sagaidīt no tautas un ielikt jaunajā ģerbonī? Pasaules prakse ir godāt vēsturisko, lepoties ar to, izstrādājot jaunus ģerboņus tikai tam, kam nav veco. Kā tad tagad izskatīsies jaunais Talsu novada ģerbonis? Bāka jūras krastā (Mērsrags) ar vaiņagu virs tās (Talsi), apkārt lidinās dziedošs mednis (Dundaga), un jūrā peld divas zivis (Roja)? Kāpēc gan novada ģerbonī būtu jābūt katra desmit gadus pastāvējušā novada simbolikai? Tādas nebija 14 pagastus un četras pilsētas apvienojušajā Talsu novadā. Vienojošais nav tas, ko saliek kopā pa drusciņai (Mērsraga, Rojas, Kolkas jūra un bākas, Dundagas meži un zvēri, Talsu un apkārtnes pakalni), bet tas viens, kam piekrīt visi.
Talsu novadam jau ir pietiekami dārgs stāsts par zīmoliem, kas izmaksāja 14 000 eiro, tapa uzklausot sabiedrības vērtības, bet reducējās uz izkropļotu Talsu saulītes simbolu, naivisma stila piktogrammām, un «vērtību esenci» — drosme, jēgpilnums un cilvēcība. Vai tas bija labākais veids, lai nonāktu pie tik svarīga rezultāta, kā novada simbolika? Vai tādā veidā var atļauties sacūkot to, kas taps atveidots uz visiem novada dokumentiem? Vai steigā solītais, ka tautas nobalsošanai piedāvāsim ne divus, bet trīs variantus (kas, protams, maksās jau atkal kādus tūkstošus vairāk), ir tas labākais veids, kā pieņemt tik svarīgu lēmumu, pareizāk — par katru cenu ātri izdabūtu to cauri domei? Pilnīgi piekrītu vienam no komitejā runājušajiem deputātiem, ka pēc laika cilvēki skatīsies, kā deputāti lēmuši šajā jautājumā. Bet, ko līdz skatīties, ja jau tagad skaidrs, ka lēmums nav bijis izsvērts ne sagatavošanas, ne arī pieņemšanas procesā un sabiedrībai vienalga būs jāsamierinās, jo solītā līdzdalība, ja tā tiek īstenota, neizskaidrojot un pielaižot tikai galaprodukta vērtēšanā, var būt tikai rotaļas ar demokrātiju.