Pirmie Latvijas patstāvības svētki Talsos

Talsu novads

«18. novembris 1920. g. mums bija pirmie Latvijas patstāvības svētki. Pagājušo gadu mēs smakām vēl zem bermontiešu jūga. Un 18. novembris mums pagāja šausmās un trīsās no laupīšanām un postīšanām. Šogad tas bija daudz citādi,» rakstīts 1920. gada 26. novembra laikrakstā «Talsu Apriņķa Vēstnesis».
1918. gada rudenī Talsi bija «pilni» ar vāciešiem, te valdīja vācu okupācijas vara. Novembra vidū bargais režīms atslāba. Vācu zaldāti sāka posties uz mājām. Talsenieki uzzināja, ka Rīgā pasludināta brīva un neatkarīga Latvijas valsts. 8. decembrī Latvijas Pagaidu valdība no vācu okupācijas varas pārņēma apriņķa kanceleju, tomēr līdz 28. decembrim vācu karaspēks vēl nebija atstājis Talsus. Tas bija divvaldības periods.
1919. gada naktī no 3. uz 4. janvāri Pagaidu valdība no Talsiem tika padzīta. Sākās padomju varas laiks, bet jau 14. martā pie varas nāca vācbaltiešu landesvērs. Tas apriņķi formāli atstāja augusta pirmajās dienās.
Septembrī un oktobrī apriņķi aizvien biežāk jāšus pa 20—50 cilvēkiem grupā «apciemoja» kareivji vācu un krievu formās. 30. oktobrī bermontieši ieņēma Talsus. Viņi pilsētu atstāja 22. novembrī, paņemdami līdzi ļoti daudz zirgu un salaupītas mantas.
1920. gada 18. novembrī pirmo reizi Talsos svinot, kā tolaik teica, Latvijas patstāvības svētkus, ne viss izdevās kā iecerēts. Izjuka pilsētas valdes nodoms sarīkot svinīgu gājienu ar mūziku un apstāšanos pie valdības un pašvaldības iestādēm, tādēļ diena pagāja klusi. Pēcpusdienā pie Talsu Sadraudzīgās biedrības nama, kas izrotāts ar skuju vītnēm, sāka pulcēties tauta. Arī zāli rotāja skuju vītnes, bet skatuves augšējo daļu — sarkanbaltsarkans uzraksts «Saules mūžu Latvijai!». Pulksten piecos svētku vakaru iesāka ar valsts himnas dziedāšanu. Sekoja biedrības priekšnieka Teodora Zaudmaņa uzruna, tad — biedrības kora uzstāšanās ar vispārizglītojošo kursu un vidusskolas audzēkņu piedalīšanos. Dažas dziesmas nodziedāja pamatskolas koris, bet nobeigumā visus iepriecināja Aspazijas lugas «Zeltīte» izrāde. Pēc svinīgās daļas sekoja dejas, kas «ar visām piedevām» turpinājās līdz diviem naktī. Vakars pagāja sirsnīgā gaisotnē. Tik daudz publikas biedrības namā sen nebija pieredzēts.
Vēlējums šodienas talseniekiem: lai mēs katrs spētu apzināties mums doto iespēju dzīvot brīvā Latvijā! Lai apzinātos savu atbildību par to, kāda ir mūsu valsts un kādu to veidojam. Lai arī turpmāk mēs varam izteikt apņemšanos, kādu toreiz, tālajā 1920. gadā, Talsu Sadraudzīgā biedrība solījusi prezidentam nosūtītajā telegrammā: «Tēvu zemes brīvību pirkām mēs ar asinīm,
Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim.»
Lidija Grīnvalde,
Talsu novada muzeja speciāliste vēstures jautājumos