Rudens depresija?

Žurnālista viedoklis

Mainoties gadalaikiem, veidojoties pārmaiņām dabā un iestājoties drēgnam, arvien tumšākam laikam, sabiedrības, tostarp arī manu tuvinieku vidū, mēdz iezīmēties krasas garastāvokļa maiņas. Līdz ar gaismas maiņu pret saules izzušanu, zūd ne vien garastāvoklis, bet arī motivācija, interese un spēks, dažbrīd pat šķietami elementārām darbībām. Vērojams nemiers, varbūt pat pārmērīgs uztraukums un aizkaitināmība.
No avotiem secināms, ka visbiežāk saucamā «rudens depresija» novērojama 18 līdz 30 gadu vecumu sasniegušajiem, tostarp dominējoši tā izpaužas tieši sieviešu vidū. Dienas ir īsākas, naktis garākas, kamēr laiks kļūst arvien aukstāks. Diennakts cikla maiņa līdz ar saules gaismas procentuālu samazināšanos izraisa serotīna līmeņa krišanos, kas attiecīgi ietekmē garastāvokli, miega un uztura paradumus. Arī D vitamīna daudzuma samazināšanās organismā ir vēl viens efekts, ko rada mazāk saules gaismas. Un nenoliedzami — arī pandēmijas ietekme garīgajā pasaulē jau otro rudeni liek par sevi manīt. Jo īpaši jauniešiem, kas raduši tikties ar vienaudžiem, lai socializētos un komunicētu.
Enerģija tiek zaudēta, piemēram, tad, kad «nē» vietā pasakām «jā», turpinām tikties ar cilvēkiem, kas vieš sevī negatīvismu, runā tikai par negatīvām lietām, strādājam darbā, kas nevieš prieku, ir apnicīgs. Zaudējam enerģiju, kad runājam par to, kā dzīvo citi, tā vietā, lai spēku patērētu savu vajadzību un labsajūtas uzlabošanai.
Tas, vai cilvēks patiešām var sasirgt ar depresiju konkrētā gadalaika posmā, atkarīgs no bioloģiskiem, psiholoģiskiem un sociāliem faktoriem, to mijiedarbības. Ne mazāk svarīgi, — lai arī noslieci uz depresiju nosaka gēni, tieši domāšana ir tā, kas nosaka, kā indivīds uztver pasauli sev apkārt. Taču arī notikumu uztveršana atkarīga no priekšstatiem un dzīves laikā, tostarp bērnībā, iegūtās pieredzes. Ne velti pastāv teiciens, ko nereti mēdz attiecināt tieši psiholoģiskos jautājumos, respektīvi, «viss ir galvā». Ja prāts jau iepriekš prognozējis un gatavojas sliktam iznākumam, depresijas attīstība tiek provocēta, taču it visā cenšoties saskatīt «zelta maliņu» — risks samazinās.
Lai pēc iespējas efektīvāk aizvadītu tumšos gadalaikus, dienas laikā jāatrod brīdis, ko pavadīt ārpus telpām, lai pēc iespējas vairāk izmantotu saules gaismu. Spēks tiek gūts, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, ko var darīt arī attālinātā veidā, gūstot jaunas zināšanas, pārvarot savas bailes, komunicējot ar patīkamiem cilvēkiem un cilvēkiem, kas tic individuālajiem spēkiem, sniedz atbalstu un atbrīvojot fizisko un emocionālo telpu sev apkārt. Iespējams, dzīves rutīnā nepieciešams ieviest kaut ko jaunu, kas visnotaļ palīdzētu sagatavoties un sakopot spēkus gaidāmai darba nedēļai.
Jāatceras, ka šobrīd, jo īpaši, svarīgi rūpēties par sevi un savu pašsajūtu, necenšoties sev aizliegt pasākumu kopumus, kas sniedz gandarījumu, un ļaujot sev darīt to, ko sirds vēlas. Viena no mākoņa «zelta maliņām» var būt fakts, ka rudenī ābolu pīrāgiem, tējām, galda spēlēm, lietus sitieniem pret palodzi un vilnas zeķēm ir cita «garša» — tā tikai jānoķer.