«Es uz to skatos citādāk…»

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Pēc nedēļu ilgām apmācībām 8. novembrī savu pirmo oficiālo darba dienu Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiālē aizvadīja talsenieks Mārtiņš Ainis Roga. Viņš brīvprātīgi bija pieteicies darbam, lai sniegtu palīdzību medicīnas personālam, kas strādā ar «Covid-19» pacientiem Talsos.

«Man uzdevums ir sniegt visu nepieciešamo palīdzību medicīnas personālam nodaļā, kur Talsos ārstē «Covid-19» pacientus. Ja nepieciešams, vedu pacientus uz izmeklējumiem, izdalu ēdienu, ja vajadzība — pacientus arī pabaroju. Tāpat palīdzu mainīt gultasveļu, apkopt slimniekus. Daru visu, kas saistīts ar pacientu aprūpi,» sarunas sākumā saka Mārtiņš.
Jau pagājušajā gadā vēlējies ko līdzīgu darīt, bet tad ģimenē runāts, ka tomēr nevajag lieki riskēt. Šogad tomēr viņš pieteicies, lai palīdzētu. «Situācija pašlaik ir daudz smagāka, nekā bija pavasarī. Slimnīcas ir pārpildītas ar pacientiem, un mediķi ir daudz vairāk noslogoti. Ne vienu vien reizi izskanējis aicinājums nākt palīgā. Tāpēc pieteicos, lai mazliet atvieglotu viņu darbu,» teic talsenieks. Pirms nedēļas ierādīti veicamie darbi, un šīs nedēļas sākumā Mārtiņš sācis strādāt. «Lai varētu darbu uzsākt, viena no prasībām bija, ka man jābūt vakcinētam. Protams, arī paša mērķtiecība un vēlme darīt un palīdzēt! Jābūt arī emocionāli un fiziski spēcīgam, jo situācijas ar pacientiem ir dažādas,» viņš atzīst.
Lai gan ik dienu
plašsaziņas līdzekļi un televīzija rāda un stāsta par situācijām saistībā ar «Covid-19» pacientu ārstēšanu slimnīcā, Mārtiņš teic, ka nekas no rādītā slimnīcās nav nepatiess. Tāda situācija esot. Protams, Talsos, kur ir desmit pacientu gultas un plānotas vēl piecas, ir mazāks pacientu skaits salīdzinājumā ar Rīgas lielajām slimnīcām, bet situācija ne ar ko neatšķiroties — ir smagie pacienti, ir ar vidēji smagu slimības gaitu. «Praktiski visu laiku nodaļā ir pacienti,» turpina Mārtiņš, piebilstot, ka tie ir gan mūsu novada, gan apkārtējo novadu cilvēki.
Šobrīd Mārtiņš strādā dienas maiņās. Tas nozīmē, ka slimnīcā viņam ir dežūra katru dienu no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Decembrī plānotas arī nakts maiņas, kad darbs būs no astoņiem vakarā līdz astoņiem rītā.
Par šādu Mārtiņa sperto soli —
palīdzēt mediķiem slimnīcā — publiskajā telpā informācija izskanēja pagājušajā nedēļā. Tagad viņš atzīst, ka ir cilvēki, kas rakstījuši, sacīdami, ka pieteikušies līdzīgā darbā kādā no Rīgas slimnīcām, saņemti arī vairāki negatīvi komentāri. «Ir cilvēki, kurus mana rīcība kaut kādā veidā ir iedvesmojusi, lai palīdzētu citiem, jo šajā situācijā mēs esam visi. Taču joprojām ir tādi, kuri teic, ka šāda vīrusa nav. Pēc sižeta televīzijā saņēmu arī vairākas negatīvas vēstules, kurās bija gan rupjības, gan apgalvots, ka kovida nav, esmu uzpirkts. Sūta video materiālus, kas neatbilst nekādai patiesībai… Es uz to skatos citādāk, jo ikdienā sastopos un redzu īsto realitāti,» turpina Mārtiņš.
Darba nodaļā esot daudz. Šai slimībai progresējot, ir pacienti, kuri vairs nevar pienācīgi par sevi parūpēties — cilvēki ir jābaro, jāliek pamperi, jāapmazgā… Tas viss notiek, darbiniekiem esot aizsargtērpā. «Kad pēc darba pabeigšanas iznāku no nodaļas, novelku aizsargtērpu, pats esmu sviedros un noguris,» viņš atzīst. Jautāts, vai pašam strādājot ar jau minētā vīrusa skartajiem pacientiem nav bijušas raizes saslimt, vīrietis atbild, ka par to nav bijis laika domāt. Darba drošība slimnīcā ir ļoti augtā līmenī. «Varbūt kādreiz sevi nākas pieķert pie domas, ka riska procents tomēr pastāv, bet nav bijis tā, ka būtu bail. Tad tirdzniecības vietās, kur apgrozās daudz vairāk cilvēku, saslimt ir lielākas iespējas,» viņš atbild.
Par mediķiem un viņu pašaizliedzīgo darbu mūsu sarunā izskan labākie vārdi. «Sāp sirds, ja cilvēki neuzticas un nenovērtē šo darbu, lamā un saukā mediķus. Man arī nepatīk visi valdības lēmumi, bet vajadzības gadījumā mani neārstēs valdības vīri, bet gan mediķi, kuri šobrīd iznes visu smagumu uz saviem pleciem,» atzīst Mārtiņš.