Uzturēt saikni un ienest gaišumu ikdienā

Provinces Cilvēks Pandēmijā

«Lai interese un izpratne par mūsu valsts vēsturi pieaugtu arī jaunās paaudzes vidū, darbs jāiegulda gan ģimenei un skolām, gan kultūras iestādēm,» runājot par patriotisko audzināšanu, atzīst Mērsraga tautas nama vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Kaļiņičenko. Līdzīgu viedokli pauž Valdemārpils bibliotēkas vadītāja Ieva Jaunupe, atklājot, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti gan savas dzimtās vietas vēsturē, gan šodienas notikumos.

Jānis Kaļiņičenko, Mērsraga tautas nama vadītāja pienākumu izpildītājs:
— Šis laiks katru gadu šķietami pulcē un saliedē tautu no jauna, atgādinot par mūsu identitāti, par to, ka īstenībā esam viens veselums, — tauta, kas veido un būvē to, kādu valsti redzam šodien sev apkārt. Manuprāt, vietējo patriotisms un piederības izjūta spilgti iezīmējas, brīvprātīgi novadam veltot savu laiku un darbu, palīdzot svētku veidošanā, kurus apmeklē ne tikai vietējie, bet arī citu Latvijas novadu iedzīvotāji, sakopjot vidi sev apkārt, priecājoties par savējo sasniegumiem ārpus novada vai pat starptautiski. Katrs cilvēks, kurš kaut ko veido un rada, sniedz savu ieguldījumu. Mums ir vairāki mazie mājražotāji, kuri tirgo Latvijā radītu, audzētu produkciju, — dažādus kārumus, kūpinājumus, rotaļlietas, apģērbus bērniem… Tāpat Mērsragā dzīvo cilvēki, kuri aktīvi iesaistās kultūras dzīvē. Arī tagad, kad citi ir paguruši vai neredz motivāciju turpināt apmeklēt nodarbības kaut vai «zoom» formātā, katrā kolektīvā ir pamatkodols, kas tiekas un dara tik, cik tas ir atļauts. Šie cilvēki rada svētkus citiem. Piederības izjūtu veicina arī tas, ka citi spēj novērtēt šo ieguldījumu un pasaka paldies. Tas ir kā enerģijas lādiņš — turpināt padarīt savu mājvietu, pagastu, novadu un Latviju par vietu, kur gribas dzīvot. Ļoti ceru, ka Mērsrags sevi pierādīs arī turpmāk. Galvenais — citam citu atbalstīt.
Līdz šim Lāčplēša dienā devāmies lāpu gājienā maršrutā no Mērsraga tautas nama līdz sociālā dienesta ēkai, kur pie represēto piemiņas akmens notika neliels piemiņas koncerts ar valsts himnu un muzikāliem priekšnesumiem. 18. novembrī tautas nama lielā zāle vienmēr bijusi piepildīta. Svētku koncertā uzstājās vietējie amatierkolektīvi un nereti viesi. Tie noteikti bijuši vieni no pagasta iedzīvotāju mīļākajiem svētkiem. Spilgtākais moments, ko atceros, ir 2019. gada 18. novembris, kurā koris «Pa vējam» dziedāja «Tumša nakte, zaļa zāle». Zāle bija tumša, uz kora spīdēja sarkans apgaismojums, un beigās solo dziedāja tobrīd vēl mazā Marta Mišele Ķevle, uz kuras spīdēja balta gaisma, kas kopskatā veidoja Latvijas karoga krāsas. Priekšnesums kopumā bija tik īpašs, ka, vēl tagad atceroties, skudriņas skrien. Šāds pasākums sapulcē vienuviet visus pagasta iedzīvotājus, tādējādi cilvēki izjūt kopības un piederības sajūtu.
Pagājušajā gadā izgaismojām pašvaldības ēkām logus un vietējais entuziasts Juris Ķevlis izgaismoja Mērsraga bāku. Kopumā ietērpām Mērsragu sarkanbaltsarkanajā. Bija patiesi skaisti. Tāpat tika veidots koncerts video formātā. Šogad 19. novembrī padomā ir tiešraides koncerts, kurā sumināsim vietējos Goda rakstu un pateicību saņēmējus, kā arī vakarā aicināsim doties pastaigā aplūkot izgaismotās ēkas — šogad būs vēl iespaidīgāk un krāšņāk.
Protams, gatavošanās svētkiem norit saspringtāk un uzmanīgāk. Jāseko valstī izsludinātajiem ierobežojumiem, kas pamatā arī nosaka formātu, jo pulcēšanās nav atļauta. Kultūras organizatori jau ir pieredzējuši un visbiežāk veido dažādas pastaigas, kuru maršrutos ietver gaismu, video instalāciju, projekciju vai izvieto īpaši radītus eksponātus. Katrs domā savu risinājumu, bet pamatā tās ir pastaigas svaigā gaisā, kas vairumam ļoti patīk.
Lai interese un izpratne par mūsu valsts vēsturi pieaugtu arī bērnu un jauniešu vidū, darbs jāiegulda gan ģimenei un skolām, gan kultūras ie-stādēm. Ja ģimenē notiek valsts zākāšana un tiek runāts par to, cik viss ir slikti, tad arī bērns augs ar tādu sajūtu. Skola un citi ārējie faktori, protams, var to mainīt, bet lielākā ietekme vienmēr būs ģimenei. Mūsu uzdevums ir piedāvāt interesantu, saistošu saturu, lai kaut mazliet radītu interesi. Ļoti svarīgi ir iesaistīt bērnus un jauniešus svētku veidošanā. Diemžēl šobrīd esam ierobežoti.
Šogad Latvijai un līdzcilvēkiem gribu novēlēt būt vienotiem, atmest visas ikdienas rūpes un svinēt, iesaistīties katra ciema, pagasta, pilsētas vai novada sagatavotajās kultūras aktivitātēs, uzmundrināt un pateikt paldies par darbu tiem, kuriem ikdienā arvien vairāk jāuzņem sūdzības par to, par ko viņi nepavisam nav vainīgi. Svinēsim visa Latvija kopā — ar labu vārdu dāvāšanu cits citam! Priecīgus svētkus!

Ieva Jaunupe, Valdemārpils bibliotēkas vadītāja:
— Arī šajā laikā, kad saskaņā ar ārkārtējo situāciju valstī un noteiktajiem pastiprinātajiem ierobežojumiem, bibliotēkas klātienes darbība ir pārtraukta, tiek domāts par to, kā uzturēt saikni ar iedzīvotājiem, kā ienest gaišumu ikdienā un kā sagādāt svētku noskaņojumu. Svētku noformējums — īsts karogs, īsti ziedi, īstas sveču liesmiņas — gan ārpusē pie bibliotēkas, gan arī bibliotēkas logos ir neiztrūkstošs un kā rādītājs tam, ka svētkus gaidām un ka tie mums ir nozīmīgi, neskatoties uz to, cik sarežģīts laiks ir jāpiedzīvo.
Valsts svētki ik gadu mūsu kolektīvajai atmiņai atgādina par tiem augstajiem ideāliem, kas bija Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri mums ir dāvājuši Latviju, atdodami par to savas dzīvības. Mūsu senči paveica titānisku gaismas darbu, un mūsu pienākums ir turpināt darīt gaismas darbus Latvijas labā.
Tuvojoties Lačplēša dienai, lepojamies, pieminam un godinām Ārlavas pagasta Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) kavalierus: Ernestu Jansonu (1899—1958), 7. Siguldas kājnieku pulka kareivi, dzimis Ārlavas pagastā, apbedīts Lubes kapos; Indriķi Jeršmani (1891—1922), 8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržantu, dzimis Lubezeres pagastā; Indriķi Reinbergu (1894 — miršanas datums nav zināms), Aizputes apriņķa komandantu, kapteini, dzimis Ārlavas pagastā, tika izsūtīts uz Sibīriju; Kārli Šnēbergu (1892—1943), 8. Daugavpils kājnieku pulka pulkvežleitnantu, dzimis Lubezeres pagastā; Rūdolfu Toni (1895—1977), bijušo 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieku, dzimis Ārlavas pagasta Tiņģeres Kalnmuižā. No minētajiem LKO K. Šnēbergs savu brīvības cīņu varoņdarbu paveica tieši Talsu apkaimē, ko varam uzzināt apjomīgajā Latvijas Valsts vēstures arhīva izdotajā grāmatā «Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri»: «1919. gada 17. novembrī Kārlis Šnēbergs kopā ar septiņpa-dsmit kareivjiem uzbruka bermontiešu apturei Stendes krogā un aizturēja pretinieku tik ilgi, līdz mūsējiem izdevās iegūt vagonu ar karamateriāliem.
Uz jautājumu, vai esam savas zemes patrioti, Valdemārpils bibliotēkas atbilde ir apstiprinoša un cerīga arī attiecībā uz jauno paaudzi, jo savā ikdienas darbā esam pārliecinājušies, cik ļoti iedzīvotāji ir ieinteresēti savas dzimtās vietas vēsturē un šodienas notikumos.
Valsts svētku mēnesī — novembrī — iedzīvotāji ir aicināti vairāk pievērsties mūsu nacionālajiem izziņas avotiem, uzzinot daudz noderīga un jauna par Latviju digitālajā Nacionālajā enciklopēdijā https://enciklopedija.lv/ un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālajā krātuvē «Redzi, dzirdi Latviju!». http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/, kur pieejamas kinohronikas, dažādu žanru filmas, fotogrāfijas un skaņas ieraksti no 19. gadsimta 50. gadiem līdz mūsdienām. Iesakām arī skatīties Latvijas filmas Nacionālā kino centra un Kultūras informācijas sistēmu centra veidotajā portālā https://www.filmas.lv un atrast sev vēl daudz interesanta Kultūras ministrijas apkopotajos digitālajos resursos #Ēkultūra https://www.km.gov.lv/lv/ekultura-digitalie-resursi-un-e-pakalpojumi.
Valdemārpils bibliotēka Latvijas 103. dzimšanas dienu iecerējusi sagaidīt ar vairākām izstādēm: «Reprezentabli izdevumi par Latviju un grāmatu sērija «Mēs. Latvija, XX gadsimts»», «Valdemārpils — pilsēta, notikumi un cilvēki — agrāko laiku fotogrāfijās no Jura Haberkorna personiskā arhīva», «Tinģernieces Silvijas Paipalas sinegrāfijas tehnikā darinātās grāmatzīmes». Valdemārpils bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa savukārt plāno Talsu novada bērnu un jauniešu centra vizuālās mākslas pulciņa «VizMa» dalībnieku izstādi «Es maziņš lielā LATVIJĀ». Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Līga Bērziņa piebilst, ka Valdemārpils bērniem ir liels prieks par viņu pašu veidoto krāsaino Latvijas kontūru, kas tapa 2018. gadā, kad atzīmēja valsts 100. gadadienu. Latvijas kontūras veidošanā bērnu literatūras nodaļa iesaistīja gan Valdemārpils vidusskolas skolēnus, gan Valdemārpils pirmsskolas izglītības iestādes «Saulstariņš» audzēkņus. Ar katru gadu bērni šo savu paliekošo kopdarbu novērtē arvien vairāk un uztver ar spilgtām pozitīvām emocijām, ieraugot to valsts svētku noformējumā.
Pirms 28 gadiem valsts svētkos — 1993. gada 18. novembrī — Valdemārpilī tika atklāts piemineklis Krišjānim Valdemāram (tēlniece Dzintra Jansone), kas ir simbols mūsu nacionālajām vērtībām, tāpēc aicinām 18. novembrī aizsākt tradīciju radīt patriotisku pašbildi vai sirsnīgu ģimenes foto pie K. Valdemāra pieminekļa. Lūgums fotogrāfijas nosūtīt Valdemārpils bibliotēkai e-pastā bibliovaldemarpils@inbox.lv, lai tās apkopotu virtuālai izstādei. Šo fotoakciju plānots īstenot ilgstošākā laika posmā — līdz 2025. gadam, kad K. Valdemāram svinēsim 200 gadu jubileju.
Noslēgumā pateicība IK «Stādi un ziedi» Valdemārpilī par dāsni dāvinātajām krāšņajām un bagātīgi ziedošajām krizantēmām, kas izrotā svētkiem mūsu pilsētu.
Būsim lepni par piederību savai pilsētai, pagastam, novadam, Latvijai!