Lai pašu un citu priekam

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Novembris ir valsts svētku mēnesis. Spraigs darbs norit gan kultūras, gan skolas dzīvē, atzīst Valdgales tautas nama vadītāja, Pūņu pamatskolas skolotāja Daina Erenberga. Viņa ir tā, ar kuras gādību gan skolā, gan pagastā dažādos gada svētkos vienmēr ir, ko redzēt un par ko priecāties. 

«Lāčplēša dienā šogad plānojam pagasta centrā iedegt svecītes pie «Rotām»,» viņa saka. Vairākus gadus 11. novembrī sveču raksti veidoti pagasta ciemu centros — Pūņās, Cīruļos, Valdgalē un Lielsalās. «Sanāca ciema iedzīvotāji ar svecēm, visi emocionāli noskaņoti, kopā dziedājām Latvijas valsts himnu un citas dziesmas. Bija jau izveidojusies silta kopības sajūta, neiztrūka zāļu tējas, sviestmaizītes un draudzīgas sarunas. Šādi brīži cilvēkus vieno, dara stiprākus un apņēmīgākus,» atskatoties uz iepriekšējos gados atzīmētajiem valsts svētkiem saka pagasta kultūras dzīves rīkotāja.
Nopietna gatavošanās valsts svētkiem un 11. novembrim ik gadu notiekot arī skolā. «Kad tas bija iespējams, ar skolēniem pārrunājām un skatījāmies filmas par Lāčplēša dienā pieminētajiem notikumiem un tās nozīmīgumu. Arī Latvijas dzimšanas dienai gatavojamies ļoti nopietni gan skolā, gan pagastā. Šogad mani skolēni zīmēja zīmējumus, kā viņi redz Latviju, kas viņiem ir svarīgākais un saistās ar svētkiem. Mācījāmies rakstīt dzejolīšus, izteikt savas domas par dzimteni, par mežiem, jūru, maizi, par Kurzemi. Runājām par valsts simboliem. Iepazīstināju ar visiem Latvijas valsts prezidentiem. Ļoti svarīgi ir bērniem pastāstīt saprotamā veidā, par katru pateikt kādu interesantu āķīti, lai aizķertos un paliktu prātā. Gatavojam rotājumus logos. Darinām dāvanas. No koka izzāģējām Latvijas kontūras, tās rotājām dekupāžas tehnikā ar Lielvārdes jostas rakstiem. Bērniem patīk darboties. Lai gan mazām rociņām tas nav viegli, bet uzmundrinu, paslavēju — ja esi ticis jau līdz Kolkas ragam, vēl mazliet un būsi jau Liepājā! Izzāģējot šādas figūras, skolēni apgūst arī Latvijas ģeogrāfiju,» uzskata D. Erenberga.
Arī pagasts šogad ietērpies sarkanbalti sarkanās rotās. «Daudzus gadus esam veidojuši etnogrāfiskās zīmes. Katru gadu papildinām esošās ar jaunām dekorācijām. Piemēram, šogad sašuvām karodziņu virtenes, dažas dekorācijas iespēju robežās izgaismojām, lai iedzīvotājiem veidojas svētku noskaņa arī diennakts tumšajās stundās,» turpina D. Erenberga.
Iedzīvotājiem šogad svētku koncerts nenotiks, bet 17. novembrī plānota tikai svinīga apbalvojumu pasniegšana bez apmeklētājiem. 18. novembrī no 11.00 līdz 13.00 bijušajās pasta telpās Pūņās būs ierīkots vietējais radiofons. Skanēs pagasta pārvaldes vadītājas Janas Robaldes svētku uzruna iedzīvotājiem. Tāpat katram būs iespēja Latvijai nodot sveicienus ar īsziņu telefonā vai WhatsApp. «Šajā laikā mācāmies ierastos darbus paveikt citādi, lai dzīve neapstātos, bet ritētu veiksmīgi uz priekšu,» teic D. Erenberga.
Jautāta, kādas pašai ir izjūtas svētku mēnesī, Daina atklāj, ka Latvija ir visa viņas dzīve. «Latvijā dzīvoju, strādāju un atpūšos. Radoši darbojos, cenšos kopt un veidot savu zemes stūrīti, jo tikai mūsu kopīgais ieguldījums veido Latviju bagātāku, skaistāku un sakoptāku. Novēlu Latvijai augt, attīstīties un neapstāties pie padarītā. Daudz laimes, Latvija!»