Daudz laimes, Latvija!

Žurnālista viedoklis

Par to, ka novembris mūsu valstij ir īpašs, saņemam atgādinājumus ik uz soļa. Par gaidāmajiem pasākumiem ziņo plašsaziņas līdzekļi, pie mēteļiem sāk parādīties sarkanbaltsarkanās svētku lentītes un spožāk iemirdzas dažādi vides objekti. Šoreiz arī avīzes atvērums veltīts šai tēmai — aptaujājām iedzīvotājus, centāmies noskaidrot, kā kultūras un izglītības iestādes novadā gatavojas valsts svētkiem un kā par šo jautājumu tiek izglītota jaunā paaudze.
Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, biju pārsteigta par to, cik daudz gaišuma ir mūsu līdzcilvēkos. Katram no viņiem vārds «Latvija» asociējas ar ko citu, bet visiem kopā tā ir vienotības sajūta. Kāds no uzrunātajiem atzina, ka šajā laikā ir grūti paskatīties tālāk par pasaulē notiekošo, bet galu galā atrada resursus, lai līdzdalītu savu pieredzi un izjūtas. Kāds mazliet apdomājās pirms piekrišanas, kāds bija ar mieru bez vilcināšanās, bet pats galvenais, ka cilvēki šajā pelēcīgajā un izaicinājumiem bagātajā laikā ir atvērti. «Ņemot vērā pasaulē notiekošo, esmu iemācījusies šos svētkus svinēt daudz intīmākā un personiskākā atmosfērā — bez salūtiem un LED ekrāniem,» atzina kultūras projektu vadītāja un radio balss Signe Blumberga. Viņai pievienojās šķēpmetējs Krišjānis Suntažs, norādot, ka viņam svētki nekad nav bijuši par pasākumiem vai salūtu. Cits par savu devumu valsts attīstībā sauc dalību vēlēšanās, cits — bērnus un mazbērnus, bet vēl kāds — dalību dziesmu un deju svētkos. Kas gan mēs būtu bez dažādības? Šī atziņa īpaši jāpatur acu priekšā šobrīd, kad šķelšanās un ķildošanās sasniegusi vēl nebijušu virsotni. Tas, ka mēs cits citam esam, ir milzīga dāvana. Mūsu uzdevums ir to sargāt par spīti visiem vējiem un vētrām!
Par viegliem laikiem šo brīdi nevarētu saukt arī novada radošie ļaudis, kas visiem spēkiem cenšas noturēt pie dzīvības kultūras jomu. Mērsraga tautas nama vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Kaļiņičenko atzīst, ka gatavošanās svētkiem norit saspringtāk un uzmanīgāk, jo nepārtraukti jāseko līdzi valstī izsludinātajiem ierobežojumiem. Katrs kultūras darbinieks cenšas atrast savu risinājumu, bet galvenokārt tās ir pastaigas svaigā gaisā, kas ietver dažādus vides objektus un video instalācijas. Arī Valdgales tautas nama vadītāja un Pūņu pamatskolas skolotāja Daina Erenberga cenšas šim procesam pieiet radoši, īpašu uzsvaru liekot uz patriotisko audzināšanu. Kopīgi skatoties filmas par Lāčplēša dienas notikumiem un tās nozīmīgumu, zīmējot zīmējumus, mācoties rakstīt dzejolīšus, izsakot savas domas par dzimteni, runājot par valsts simboliem un gatavojot rotājumus, tiek attīstītas ne vien bērnu un jauniešu radošās prasmes, bet arī atbildības un piederības izjūta. Pārdomāt tos augstos ideālus, kādi piemita Latvijas brīvības cīnītājiem, iespējams arī, pievēršoties nacionālajiem izziņas avotiem un godinot Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, uz ko ikvienu no mums aicina Valdemārpils bibliotēkas vadītāja Ieva Jaunupe.
Noslēgumā pievienošos Mērsraga tautas nama vadītāja pienākumu izpildītāja novēlējumam — būsim vienoti, atmetīsim ikdienas rūpes, iesaistīsimies katra ciema, pagasta, pilsētas vai novada sagatavotajās kultūras aktivitātēs, uzmundrināsim cits citu un pateiksimies tiem, kuri to ir pelnījuši!