Garākais Latvijas ciems kļūs par viedo ciemu

Rojas novads

«Ceļā uz viedumu piekrastēs» — šāds nosaukums dots sadarbības projektam, kurā apvienojušās sešas piekrastes vietējās rīcības grupas. Biedrība «Talsu rajona partnerība» izvēlējusies viedā ciema ideju īstenot Kaltenē. Tas gana labi iepaticies arī vietējiem, kas nupat, vēl pirms spēkā stājās stingrākie ierobežojumi, tikās radošā ideju darbnīcā.
Vai jūs zināt, kas ir ideatons? Piekrastes ļaudis tagad zina, jo viņiem praksē bija iespēja izmēģināt šo svešvārdu, ko var skaidrot kā ideju maratonu vai nelielu iedzīvotāju forumu.
«Viedais ciems ir gudrais ciems. Tas nozīmē, ka paši vietējie iedzīvotāji nāk kopā, paši lemj, paši plāno, paši mēģina kaut ko īstenot un darīt. Ir jau šādi piemēri dažās vietās Latvijā, un šī ideja kļūst ļoti populāra,» stāsta biedrības «Talsu rajona partnerība» administratīvā vadītāja Lolita Muceniece. Tam pievienojas pasākuma moderatore Gundega Balode, kas atzīst, ka kopīgās idejas tiek radītas ar domu, lai savā mīļajā Kaltenē pašiem ir labi, lai citiem patīk braukt ciemos un lai vēl vairāk paceltu kurzemnieka lepnumu, saprotot, ka Kaltenē jau ir daudz labu lietu — tikai vajag vairāk visiem kopā sadarboties un strādāt.
Kaltenes aktīvie iedzīvotāji pirmo reizi tikās jau vasaras sākumā, kad analizēja sava ciema stiprās un vājās puses. Nu viņi ķērās pie ideju radīšanas, tomēr atzīst, ka viens no vērtīgākajiem pasākuma ieguvumiem ir tieši kopīgā darbošanās. «Kāpēc es piekritu piedalīties? Man likās, ja kaut kas notiek manā ciemā, tas ir ļoti apsveicami. Būtu grēks nepiedalīties,» saka pasākuma dalībnieks Edgars Rožkalns. Citādi es pēc tam nevarētu neko pateikt, ja man par kaut ko, kas tiek realizēts, būtu iebildumi. Tad būtu vienkārši jāpiekrīt.»
Epidemioloģiskās drošības dēļ dalībnieki strādāja gan klātienē, gan attālināti «Zoom» platformā. «Kā te daudz mēs pieminam, mums ir tas garais ciems — grūti sasaukt, kas tur otrā ciema galā notiek. Un varbūt, ka caur šo projektu mēs kaut kā varēsim labāk realizēt to, ka savā ciemā varēsim labāk sazināties,» atzīst Gundega Balode. Ideju daudz, un tās ir dažādas, piemēram, izveidot pievilcīgu vizuālo noformējumu, apspēlējot Kaltenes nosaukumu. «Kaltenē var kalt visu ko — gan stiprus cilvēkus, gan labas jaunas idejas, gan sapņus kalt vai atpūtu, klusumu… Un puiši stāstīja, cik tas ir īpatnēji — ja tu aizbrauc uz pilsētu, tad tev ir žēl aizbraukt no Kaltenes, bet tad, kad tu brauc atkal no pilsētas, tad tev ir žēl pamest to pilsētu, jo izveidojas laika cilpa, apstājas laiks. Kad tu aizbrauc prom, tad tas laiks, ko esi pavadījis Kaltenes mierā un klusumā, tev ir jāatgūst pilsētā. Nu, un tad mēs tā domājām, ka šeit varētu veidot kādus klusuma festivālus vai kaut ko tādu,» stāsta pasākuma moderatore un piebilst, ka nereti jau paši vietējie nezina, kādi stāsti Kaltenē dzīvo. «Kas notiek blakus mājā vai kas tur noticis pirms 100 gadiem… Slavenais mūsu burinieku gadsimts, kad Kaltenē uzbūvēja 57 buriniekus. Šīs lietas kādam nav zināmas, kādam ir piemirsušās, un varētu atrast vecos cilvēkus, kas vēl varētu šos stāstus izstāstīt. Varētu veidot arī tādu avīzīti par to, kas notiek šodien — man liekas, ka mēs esam diezgan radoši un rosīgi. Ir uzņēmumi, kurus varētu vairāk reklamēt, lai mēs zinātu, kuram ir tomāti, kuram ir oliņas, kurš kūpina zivis…» Par interesantu ideju to uzskata arī pasākuma dalībnieks Georgs Avetisjans, kuraprāt, tā būtu iespēja gan vietējiem, gan arī ienācējiem un tūristiem sazināties, satikties, iepazīties un uzzināt: «Tā būtu kopienas saliedēšana. Tas būtu bezmaksas izdevums, kurā būtu iekļauti visi, kas vēlas tikt iekļauti, kas nodarbojas ar komercdarbību, mājražošanu, pakalpojumu vai stāstu… Bet idejas ir daudz un dažādas. Piemēram, viena, līdzīgi kā Talsu Galvenajai bibliotēkai, kur ārpusē ir iespēja grāmatas paņemt, izlasīt, nolikt vietā, samainīt. Es gribētu kaut arī pie Kaltenes kluba, kur ir bibliotēka, jebkurā diennakts laikā būtu iespēja katram apmeklētājam paņemt grāmatu, ko pie jūras izlasīt, nolikt citu vietā… Jo cilvēkiem izziņas process, manuprāt, ir svarīgs, un tam jābūt viegli pieejamam. Un man patīk arī ideja par vēsturiski izzinošu pieredzi. Kā lībiešu krastā, kur ir zīmītes vai plāksnes, kur aprakstīta konkrētās mājas vēsture vai stāsts par cilvēkiem, kas tur dzīvojuši. Un tas iedod kaut kādu kultūrslāni. Kandavā redzēju, kur ir putni, QR kods, putna balss un apraksts — es domāju, ka šādu elementu apvienošana arī Kaltenē būtu interesanta. Ciems kā atvērts muzejs ar vairākiem slāņiem.» Dalībnieki ir gatavi ne tikai idejas radīt, bet arī iesaistīties to īstenošanā, piemēram, apkopot informāciju.
«Projektu atbalsta Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Projektā esam iesaistījušās sešas zivsaimniecības vietējās rīcības grupas, un šādi ideatoni notiek katrā no sešām partnerībām,» skaidro biedrības «Talsu rajona partnerība» administratīvā vadītāja. Visas idejas Kaltenē vērtēja žūrija — pati biedrības administratīvā vadītāja Lolita Muceniece, Talsu novada domes deputāte Eva Kārkliņa un Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aldis Pinkens, kas gala rezultātā finansējumu piešķīra projektam «Kaltenes stāsti» jeb digitāli interaktīvai idejai, kas ļaus iepazīt garāko ciemu Latvijā. Tāpat žūrija sniedza padomus, kur citas ieceres var rast atbalstu to īstenošanai.