Skolēni un studenti sašutuši, taču reizē arī izprot nepieciešamību pēc attālināto mācību ieviešanas

Izglītība

20. oktobra vakarā, līdzās virknei citu ierobežojumu, Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi «Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu». Tas ietver izmaiņas mācību procesa norisē visos līmeņos. Par jaunpieņemtajiem ierobežojumiem un pāreju uz attālinātajām mācībām iepriecināts nav neviens no aptaujātajiem talseniekiem, kas ik dienu līdz šim aizvadīja skolas telpās.
Vispārizglītojošo skolu brīvlaiks tiek pagarināts par vienu nedēļu — līdz 29. oktobrim. 1. novembrī mācības klātienē atsāks vispārizglītojošo skolu pirmās trīs klases un speciālās izglītības klases, kamēr vispārizglītojošo skolu 4.—12. klašu audzēkņi — no 1. līdz 14. novembrim mācās attālināti. Tas pats attiecas arī uz profesionālo un augstāko izglītību, interešu un pieaugušo izglītību — attiecīgajos līmeņos mācību darbs klātienē nenotiek.
«Motivāciju atrast, mācoties attālināti, ir sarežģītāk»
Talsu Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Madlēna Rudzinska uzsver, ka nav patīkami apzināties, ka atkal būs jāmācās attālināti: «Ceru, ka situācija pēc iespējas ātrāk uzlabosies, lai varam atgriezties mācīties klātienē. Motivāciju atrast, mācoties attālināti, ir sarežģītāk, nekā mācoties klātienē, jo pašam jāmotivē sevi. Klātienē to palīdz darīt skolotāji, arī klasesbiedri.» Viņa gan atzīst, ka pati motivāciju rast spēs, jo apzinās situācijas nopietnību, kā arī zina, cik svarīga ir izglītība. «Pāriešana uz attālinātajām mācībām man nebija pārsteigums,» viņa turpina. «Balstoties uz pagājušā gada notikumiem, bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk diemžēl pāriesim uz mācībām neklātienē.» Mācoties attālināti, mēdz traucēt dažādi apkārtējie faktori, piemēram, tehniskas problēmas, motivācijas zudums. «Zināšanu līmenis, ko var iegūt, mācoties klātienē, ir daudzkārt pilnvērtīgāks,» min Madlēna. «Pašam plānot savu laiku, ieturēt disciplīnu, lai darbus nodotu laikus, kā arī komunikācijas trūkums un grūtības rast motivāciju tiek pieskaitīti pie mīnusiem. Plusi attālinātajām mācībām ir, ka skolēniem atliek vairāk brīvā laika, jo netiek pavadīts laiks ceļā uz un no skolas.»
Savukārt 9. klases skolniece Kima Enija Krauze jūtas mazliet vīlusies faktā, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir vakcinēts vai nav, ierobežojumi, tostarp arī mācību procesā, visiem ir vienādi: «Viens no iemesliem, kādēļ es vakcinējos, ir, lai varētu mācīties klātienē, jo man, mācoties mājās, nav motivācijas. Tas noved pie iekavētiem mājasdarbiem un parādiem. Ja vecāki ikdienā strādā, nav neviena, kas mani «piespiež» mācīties.» Tam, ka arī šogad jau semestra sākumā tiks ietekmēts klātienes mācību process, skolniece nebija gatava. «Klātienē var iemācīties daudz kvalitatīvāk. Šobrīd manas zināšanas stāv uz vietas, neko jaunu neesmu iemācījusies, un zinu, ka līdzīgi ir arī maniem klasesbiedriem,» teic Kima Enija.
«Šoreiz jau zinām, kam gatavoties un kam pievērst pastiprinātu uzmanību»
Par pāreju uz attālinātajām mācībām komentāru sniedza arī Talsu Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja, «Erasmus+» projekta koordinatore un 12. klases audzinātāja Zane Zaļkalne: «Situāciju pieņemu, kāda tā ir. Protams, mācības klātienē nav salīdzināmas ar attālināto mācību procesu, jo es kā skolotāja nevaru katram pieiet klāt, izskaidrot, palīdzēt, taču risinājumus vienmēr var atrast. Tā kā esam jau apguvuši, kā strādāt attālināti tiešsaistes platformās, šoreiz jau zinām, kam gatavoties un kam pievērst pastiprinātu uzmanību. Cerams, ka šoreiz šis process nebūs tik ilgstošs, bet noteikti jāpievērš lielāka uzmanība skolēnu un skolotāju emocionālajam stāvoklim un jāsniedz psiholoģiskais atbalsts, kad tas nepieciešams.»
«Tas bija tikai un vienīgi laika jautājums, kad pāriesim atpakaļ uz attālinātajām mācībām»
Savās pārdomās par esošo situāciju dalās arī talseniece, Rīgas Stradiņa universitātes programmas «Žurnālistika» studente Monta Megija Učelniece: «Es domāju, ka vairs nav, no kā baidīties. Mēs jau pietiekami ilgi esam dzīvojuši un sadzīvojuši ar šo vīrusu, ka tagad laiks par notiekošo godīgi un vienlīdzīgi dalīt atbildību. Jābaidās no cilvēkiem, kas gaida brīnumus nevakcinējoties. Tas bija tikai un vienīgi laika jautājums, kad pāriesim atpakaļ uz attālinātajām mācībām. Galvenais šajā laikā ir saprast, ka mācāmies tikai paši savā labā, savai nākotnei un personīgajai izaugsmei, tad arī motivācijas darīt netrūks. Mana universitāte lieliski uztur komunikāciju ar saviem studentiem, tādēļ arī informācija, ka atgriežamies attālinātajā procesā, klātienē saglabājot veselības aprūpes studējošo praktiskās nodarbības un klīniskās prakses, pienāca laikus.
Nav tādas konkrētas atbildes par manām zināšanām kopumā. Ir lietas, par kurām es sev varu uzsist pa plecu, ka esmu lieliski paveikusi. Ir arī tādas, kurās vēl cītīgi jāpiestrādā. Manuprāt, lielākais pluss, bet reizē arī mīnuss ir tas, ka attālinātajā procesā, klausoties lekciju, vari būt jebkurā vietā un pat paralēli darīt citas lietas.»
Tikmēr Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes apvienotās programmas «Radošās industrijas» studenti Tīnu Kaļinovsku uztrauc fakts, ka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, viņasprāt, ārkārtas situāciju varētu pagarināt. «Mani ne tik ļoti uztrauc fakts, ka skolu nevarēs apmeklēt klātienē, bet drīzāk tas, ka, visticamāk, pēc mēneša vēl aizvien klātienē nedarbosies ēdināšanas pakalpojumi, kā arī nebūs pieejamas izklaides iespējas,» viņa apgalvo. Tīna uzsver, ka viņai ir svarīgi «izkustēties» no mājām un pavadīt laiku ar draugiem. «Motivācija mācīties no mājām ir, taču ir grūtāk koncentrēties lekcijās un pievērst uzmanību pasniedzēja stāstītajam. Pāriešana uz attālinātām mācībām nebija pārsteigums, taču īsti par to «neiespringu» un nesatraucos. No manas izglītības iestādes puses komentāri konkrēti nav sniegti, taču visi cer, ka pēc mēneša atgriezīsimies ierastajā mācību ritmā,» atzīst Tīna. To, kā bija mācīties attālināti, viņa varēja izbaudīt jau septembrī. «Jau semestra sākumā bijām spiesti mācīties nedēļu attālināti, jo mūsu kursa studentei tika konstatēts pozitīvs «Covid-19» testa rezultāts. Klātienē, protams, mācīties ir vieglāk, jo ir dažādi grupu darbi, kurus organizēt vieglāk ir, satiekot kursabiedrus «aci pret aci»,» teic 1. kursa studente. «Lielākie plusi, mācoties no mājām ir, ka no rīta nav agri jāceļas. «Protams tiek arī ietaupīti finansiālie līdzekļi, jo uz skolu vienmēr dodos ar vilcienu, kā arī uz vietas jāietur pusdienas. Šobrīd varu ēst mājās un nav jātērē nauda skolas ēdnīcā. Pie mīnusiem — vēlos satikt kursabiedrus un komunicēt ar tiem klātienē, kas šobrīd nav iespējams.»
«Mācību kvalitāte samazināsies, bet tā arī atkarīga no paša vēlmes mācīties»
Arī pērn Talsu Valsts ģimnāziju absolvējusī Anna Bīriņa, kas šobrīd studijas gaitas uzsākusi Latvijas Universitātē, baidās, ka četras nedēļas varētu pārvērsties vairākos mēnešos: «Atceroties pagājušo gadu, tieši tā arī notika. Nojaušu, ka viegli nebūs, jo darbi krājās un tos izpildīt nemaz nav tik viegli. Tas, ka notiks pāriešana uz attālinātajām mācībām, nebūt nebija pārsteigums, jo ar kursabiedriem jau zinājām, ka tuvojas tas brīdis. Arī bija brīdis, kad no mācīšanās bez maskām bija jāpāriet uz mācīšanos ar maskām, kas vēl vairāk apstiprināja faktu, ka šoreiz pāriešana nav tālu. LU BVEF izziņoja attālināto režīmu 20. oktobrī, 19. oktobra lekcijās jau visi pasniedzēji informēja par saviem noteikumiem attiecībā uz mājasdarbiem, izteica savu nožēlu, ka atkal atkārtojas pagājušā gada scenārijs.» Jaunietes fakultātē pasniedzēji ir gatavi attālinātajam režīmam, jo tiem jau ir pieredze un sagataves no iepriekšējā «lokdauna». «Cik šāda veida mācības var būt veiksmīgas — nezinu, jo tomēr mācību kvalitāte samazināsies, bet tas jau arī atkarīgs no studentu vēlmes mācīties,» min Anna. «Manā studiju programmā jāapgūst matemātika, ekonomika, ko klātienē ir vieglāk uztvert. Zināšanas šāda scenārija gadījumā principā vai nu stāv uz vietas, vai mazliet pasliktinās tieši iepriekš minētā iemesla dēļ. Plusi noteikti ir — pamodies, ieslēdz datoru un mācies, man nav jātērē laiks ceļā uz un no Rīgas. Lielākais mīnuss — tikko iepazītos kursabiedrus un jaunos draugus vairs nav iespējams satikt.»