Talsu centra pērle ar Vecrīgas pieskaņu

Uzņēmējdarbība

Ikviens talsenieks un pilsētas viesis noteikti nav vienaldzīgi garām pagājis Talsu centra pērlei — restaurētajam un jaunu elpu ieguvušajam Pirktiņu ģimenei piederošajam namam, kas ar grāciju ļauj sajust kaut ko līdzīgu Vecrīgas šarmam.
Notiekot remontdarbiem divu gadu garumā, ne viens vien garāmgājējs pie sevis prātojis, kas gan tur top. Restaurācijas darbiem noslēdzoties, ēkas vizuālais tēls kādu prātos iezīmējis viesnīcu, bet cits spriedis, vai tik tur nebūs restorāns, jo greznais nams ikdienišķs nu nepavisam nav, tādēļ tur jābūt kaut kam īpašam. Un izrādās, ka doma par restorānu vai arī viesnīcu Pirktiņu pārim iesākumā patiešām arī bijusi, jo ēdināšanas sfērā darbojas jau 30 gadus un tā ir viņu specifika. Oktobrī durvis atvērusi frizētava, kuras klienti un paši darbinieki neslēpj prieku par telpu omulību, dizainu un industriālo stilu, kas viscaur ieturēts skaistajā namā. Otrā plašā pirmā stāva telpa paredzēta kā «Talsu Optikas» salona darbošanās vieta.
Kā pastāsta Oskars Pirktiņš — visus atjaunošanas un remontdarbus paveikuši talsenieki. SIA «Pretpils» kārtējo reizi bijis uzdevumu augstumos — gan meistari, gan vadība, un ar arhitektu Normundu Raitumu arī bijusi ļoti laba sadarbība, par ko prieks. Foto liecība par namu agrāk, remontdarbiem un brīnišķīgo rezultātu var redzēt arī fotomirkļos, kas apkopoti pie sienas.
Jautāta par 100 gadus vecās ēkas funkcijām iepriekš, jo ļoti bieži, jūsmojot par jauno, aizmirstas vecais, Ieva Pirktiņa teic, ka namā agrāk bijis kulinārijas uzņēmums, bet paši vēlāk astoņus gadus mājā īrējuši telpas un bijuši bistro saimnieki. Namu savā īpašumā pāris iegādājies 2018. gadā, kad apmetums kritis nost un tas ne par ko skaistu vizuāli neliecinājis. Ēkas otrais stāvs bijis nolaists, izskatījies bēdīgā stāvoklī un nebijis apdzīvots. Savukārt pirmo stāvu vēl pavisam nesen apdzīvojis veikals ar precēm mājdzīvniekiem.
Lai gan kopā ar arhitektu iedegušies par restorānu, sākoties pandēmijai, nama īpašnieku domas mainījušās. Pārdomājuši, vai tiešām vajag, ja jau trīs pašu kafejnīcas Talsos ir un ēdināšanas lauciņu aizpilda. Tad domājuši par viesnīcu, bet sapratuši, ka svētīgāk būtu, ka izīrētu dzīvokļus un cilvēki paši uzturētu kārtību. Tagad gaumīgais nams otrā stāvā piedāvā dzīvojamo zonu, un dzīvokļu īrnieki, kā pastāsta nama saimniece, uzradušies paši bez jebkādas reklāmas.
Padzirdējuši un bijuši klāt. Viesošanās reizē, sanāk pabūt arī īrnieka Toma dzīvoklī, un uz jautājumu, kā ir dzīvot Talsu centra visskaistākajā namā, viņš atbild īsi un skaidri: «Forši.» Dzīvoklītis skaisti iekārtots, tam ir īpašs dizains, un jaunais cilvēks to laipni izrāda.
Nama saimnieki neslēpj prieku arī par lieliskajām atsauksmēm no iedzīvotāju puses — nav bijusi neviena pati negācija, bet gan pateicība un atzinība par paveikto un to, ka pašā Talsu centrā ir tik skaists nams, no kura grūti atraut acis. Komplimenti uzklausīti gan no vietējiem, gan ciemiņiem, kas pat nav spēruši savu kāju namā, bet sajūsmu izsaka par redzamo, raugoties no ielas trotuāra. Ieva gan mazliet sašutusi par to, ka daudzajām mājām pilsētā, kas iegādātas ļoti sen, nekas nav paveikts un tas nozog pilsētas vaiga skaistumu, jo, pieliekot roku kaut nedaudz, kopaina uzlabotos. Tāpat vecā pasta ēka, vecais zags, vecā adītava un pārējās ēkas prasīties prasās pēc svaiguma. «Es tā domāju: tas taču ir īpašums un prezentē pašus saimniekus. To ilgo gadu laikā taču varēja kaut krāsu nopirkt,» piebilst I. Pirktiņa.
Lai gan iesākumā fasādi iecerēts krāsot smilšu krāsā, nama īpašnieki sapratuši, ka tā nav īstā, tāpēc izvēlējušies nekad nekļūdīgo, gaumīgo pelēko, un šādā tonī ieturēta arī iekštelpu noskaņa, kur siltumu un mājīgumu iedod arī sarkanie ķieģeļi. Pirktiņu nama saimniece neslēpj prieku, ka balkoniņš bijis viens no tiem, uz kuriem pilsētas svētkos kāds muzicējis. Tas saglabājies no paša nama pirmsākumiem, tātad arī ir jau 100 gadu vecs. 8. septembrī graciozais nams atklāts, kad sapulcējušies visi, kas iesaistījušies, lai skaistums taptu.
«Jāsaka godīgi — darbs bija šausmīgs. Dabūjām, var teikt, visu uzstutēt no jauna. Un «Covid-19» pandēmijas laiks šai būvei nekā neskādēja. Būvnieki, ievērojot visus noteikumus, varēja strādāt, līdz ar to viss ritēja uz priekšu. Un mums ļoti paveicās, jo būvniecības materiālu cenas pieauga pašās beigās, kad mums viss jau bija izdarīts. Ja mums tas viss, ko izdarījām, būtu jāpaveic par augstajām izmaksām, mēs laikam neko neizdarītu,» atzīst Ieva Pirktiņa, kura, jautāta par izmaksām, cik visi darbi nama atjaunošanā prasījuši, smej, ka visas asinis izsūktas un izmaksas bijušas ļoti lielas.