«Ir jāpatīk un no sirds jāmīl tas, ko dari — tad viss iecerētais izdosies!»

Jauniešiem.lv

Stendenieka Kristapa Kleinberga dzīve jau no bērna kājas saistījusies ar mūziku, un tas viss — pateicoties mīlestībai pret to ģimenē. Viņa muzikālais ceļš iesākās Talsu mūzikas skolā, vēlāk jau koncertējot orķestros un paralēli mācoties Talsu 2. vidusskolā. Jau apzinātākā vecumā kopā ar domubiedriem Kristaps sāka uztāties arī ballēs, kad viņā radās pastiprināta interese par dažādiem skatuves nianšu procesiem, kas noveda pie lēmuma mācības turpināt Ventspils Mūzikas vidusskolā, skaņu operatoru nodaļā.
Šobrīd jaunietis muzicē grupā «Windy Temper», kuru uzstāšanās var baudīt pasākumos Ventspilī un ne tikai. Kristapa apvāršņi neapstājas tikai ar mūziku, jo paralēli viņš aizraujas ar video filmēšanu un montēšanu, kā arī dronu vadību, tāpēc savu studiju izvēli lēmis uzticēt universitātei, kas piedāvā programmu «Audiovizuālie mediji».
— Kas tevi iedvesmoja kļūt par daļu no mūzikas industrijas? Kāda bija mūzikas loma tavos dzīves pirmajos gados? Sniedz ieskatu savam ceļam pretī tam, kur esi šobrīd.
— Mans muzikālais ceļš aizsākās Talsu mūzikas skolā, kur, pēc paša vēlēšanās, iestājos trombona klasē. Vairākus gadus koncertēju kopā ar dažādiem orķestriem un piedalījos konkursos. Paralēli tam ar draugiem sākām spēlēt ballēs kā grupa, kur arī aizsākās mans skaņu operatora ceļš. Manī radās liela interese par to, kas notiek pirms koncerta — skatuves uzbūvi, skaņu un gaismu tehniku un citiem. Pēc 9. klases beigšanas sapratu, ka vēlos šos procesus izzināt nopietnāk, tādēļ iestājos Ventspils Mūzikas vidusskolā, skaņu operatoru nodaļā. Mācoties šajā skolā, guvu milzīgu pieredzi koncertu apskaņošanā, ierakstu veikšanā studijā, skatuves uzbūvē un citās tehniskās apskaņošanas lietās. Ikdienā aktīvi muzicēju dažādos ansambļu sastāvos — vokālinstrumentālajā grupā «Windy Temper», ar kuru jau šobrīd esam muzicējuši kopā ar Ivo Fominu, Ati Ieviņu un citiem Latvijā atzītiem mūziķiem. Aizraujos arī ar video filmēšanu un montēšanu, tādēļ esmu uzsācis studijas RISEBA augstskolā, audiovizuālo mediju nodaļā.
— Kas ir tava iecienītākā un mazāk iecienītā daļa mūziķa darbā?
— Pavisam noteikti varu teikt, ka vislielāko prieku man sagādā pēckoncertu emocijas un sajūtas — neaprakstāms gandarījums un prieks par ieguldīto darbu, kas atmaksājas, redzot klausītāju novērtējumu. Bet līdz ar to ir jāiegulda liels darbs un laiks, lai rezultāts atmaksātos. Ilgi mēģinājumi un plānošana, lai iznākums būtu tāds, kādu to redz skatītāji.
— Kādi ir tavi hobiji un intereses ārpus mūzikas?
— Aizraujos ar dažāda veida tehnoloģijām, tostarp droniem. Vēl joprojām papildinu savu dronu kolekciju, apgūstu jaunus trikus, kā arī filmēšanas tehnikas. Šovasar sadarbībā ar Ventspils Kultūras centra projektu par aktīvu brīvā laika pavadīšanu jauniešiem sanāca novadīt drona meistarklases, kurās stāstīju par drona pamatprincipiem, vadīšanu, kā arī katram bija iespēja izmēģināt izlidot ar dronu manā pavadībā. Biju ļoti priecīgs par šo pasākumu, jo, redzot jauniešu interesi un sajūsmu, tas deva enerģiju un spēku pašam pilnveidoties tālāk.
— Kā rodi līdzsvaru starp muzicēšanu un ģimeni, vaļaspriekiem un mācībām?
— Jau no agras bērnības, cik vien sevi atceros, manā ģimenē vienmēr ir bijusi mūzika. Tādēļ ģimene mani vienmēr atbalsta, seko līdzi un apmeklē dažādas manas uzstāšanās. Neskatoties uz to, ir nepieciešams liels gribasspēks un atbildība, lai savienotu mācības ar hobijiem un mūziku. Ir jāmāk noteikt prioritātes, lai visi skolas darbi tiktu izpildīti laikus. Esmu ļoti pateicīgs par lielo atbalstu, padomiem, kā arī retu reizi — palīdzību mājasdarbos.
— Kādas, tavuprāt, ir būtiskākās īpašības, kas cilvēku padara par labu mūziķi?
— Noteikti — pacietība un gribasspēks. Viss mēģinājumu process un gatavošanās ir ļoti laikietilpīga, tādēļ ir nepieciešama pacietība un gribasspēks darboties. Vienkārši ir jāpatīk un no sirds jāmīl tas, ko tu dari, un tad viss iecerētais izdosies!
— Kura instrumenta spēli spēj baudīt visvairāk?
— Domāju, ka tā ir basģitāra, kas vienkārši ir mans instruments. Pats to spēlēju jau septiņus gadus un visus skolas gadus esmu pavadījis, nepārtraukti to mācoties, — izzinot dažādas spēlēšanas tehnikas un stilus. Mani ļoti uzrunā ģitāru pasaule, un manā kolekcijā ir vairākas ģitāras ar dažādiem dizainiem, kura vēl arvien turpina paplašināties, kā arī esmu liels fans tādiem pasaules slaveniem basģitāristiem kā Joe Dart, Flea un citiem.
— Šogad pievienojies jauniešu grupai «Windy Temper». Kāds ir grupas izveidošanās stāsts, cik bieži uzstājaties šobrīd un kur biežāk var jūs sastapt?
— Par pievienošanos grupai tiku uzrunāts no citu skolas biedru puses, kuri šajā grupā muzicē jau no 1. klases. Saskatīju lielisku iespēju pilnveidoties un aktīvi muzicēt ikdienā. Kopā ar šo grupu šobrīd muzicējam daudzviet Latvijā, bet visbiežāk mūs var sastapt Ventspilī, dažādos svētkos un festivālos. Grupas repertuārā iekļaujam mūsu pašu oriģināldziesmas, kā arī veidojam koncertprogrammas ar tādiem zināmiem Latvijas mūziķiem kā Ivo Fomins, Atis Ieviņš un citiem.
— Pandēmijas ietekmē teju visi pasākumi tika atcelti un pulcēšanās — ierobežota. Cik mēnešu ilgu klusuma periodu tas ieviesa jūsu dzīvē un kā ietekmēja ikdienu? Cik bieži aizvadījāt mēģinājumus pandēmijas laikā?
— Pandēmijas laiks, protams, ietekmēja arī manu mūzikas dzīvi un aktivitātes. Ļoti pietrūka cilvēku, mēģinājumu, koncertu un skolas. Tad vairāk pievērsos mūzikas ierakstīšanai, ar dažādiem sastāviem praktizējām ierakstīšanu mājās un pēc tam analizējām mūsu pieredzi. Taču vasarā, kad ierobežojumi samazinājās, bija iespēja atkal muzicēt ar grupu, kā arī duetā, kopā ar saksofonisti, dažādos pasākumos. Un nevaru noliegt, ka atkalmuzicēšanas prieks bija neizmērojams, jo tomēr cilvēku saskarsmi nav iespējams aizstāt.
— Kas ir īpašā lieta, kas liek tev iedegties pār mūzikas pasauli?
— Interesants jautājums. Domāju, ka tie ir mani domu biedri — mūziķi. Mani patiesie draugi, kas ar mani iet cauri šiem piedzīvojumiem. Dienu dienā mēs esam mēģinājumos, kā arī atpūšamies kopā. Tie ir cilvēki, kas mani iedvesmo un stiprina. Un esmu patiesi priecīgs, ka man ir nolasījies tik foršs un tehniski varošs kolektīvs, ko varu saukt par saviem tuvākajiem draugiem.
— Ja tā nebūtu mūzika, tad ko tu darītu šobrīd?
— Ir grūti iedomāties, kā būtu, ja būtu… Varbūt aizrautos ar mašīnu lietām, varbūt strādātu kādā darbā saistībā ar tehnoloģijām. Bet es esmu neizsakāmi priecīgs par manu šī brīža izvēli par labu mūzikai un skaņošanai, un nevaru iedomāties, kā būtu citādāk.
— Kādu padomu tu dotu cilvēkam, kas vēlas doties tavās pēdās?
— Noteikti nebaidīties no visa jaunā. Arī es, aizejot mācīties uz Ventspils Mūzikas vidusskolu, biju neziņā un satraucies par gaidāmo. Par jauno vidi, draugiem un skolotājiem, bet šai uzkrātajai pieredzei un laikam vienmēr būs ļoti īpaša vieta manā sirdī.