Cer, ka mājsēde lauzīs saslimstības pieaugumu

Provinces Cilvēks Pandēmijā

20. oktobrī uz tiesšsaistes tikšanos Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicināja visu reģionālo mediju pārstāvjus, lai informētu par pēdējā laika aktualitātēm un uzklausītu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus. Kā tas bija gaidāms, sarunas lielākā daļa aizgāja, diskutējot par jautājumiem, kas saistīti ar vīrusa «Covid-19» ierobežojumiem un valdības lēmumu uz četrām nedēļām ieviest mājsēdi.

Pakalpojumi un izklaide slēgta
Informējot par gaidāmo 20. oktobra valdības sēdi, kas pēc pāris stundām arī notika, un tur plānotajiem izskatāmajiem jautājumiem, kas saistīti ar ierobežojumiem nākamo četru nedēļu laikā, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pauda, ka valdība plāno pieņemt lēmumu visā valstī no 21. oktobra līdz 15. novembrim izsludināt mājsēdi ar striktiem ierobežojumiem, kas attieksies gan uz vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem cilvēkiem. Mērķis — cerība, ka šādi izdosies lauzt straujo saslimstības pieaugumu valstī. «Veikali — slēgti, pakalpojumi — slēgti, izklaide — slēgta. Mēs ejam uz darbu, pārtikas veikalu un atpakaļ mājās. Neejam pie radiem, neciemojamies, jo ir jāpārlauž šīs transmisijas ķēdes,» tuvāko četru nedēļu scenāriju iezīmēja valdības vadītājs.

Pēc 15. novembra ir plānots atgriezties tā sauktajā «zaļajā režīmā» ar gaidāmiem vēl striktākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem. Uz «Talsu Vēstu» jautājumu, kādi tie būs, K. Kariņš atbildēja, ka par to pašlaik notiekot diskusijas. Tie varētu būt vēl stingrāki ierobežojumi, liedzot bez vakcinācijas sertifikāta apmeklēt dažādus veikalus (pārtikas lielveikalus jeb hipermārketus, mēbeļu veikalus, saimniecisko preču veikalus, atstājot iespējas pārtiku iegādāties tikai nelielos vietējos pārtikas veikaliņos), kā arī nevakcinētajiem pašiem nest finansiālu atbildību, ja vēlas valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus saslimšanas ar «Covid-19» gadījumā.
Skatoties uz drūmo statistiku
par saslimušo skaitu, īpašs satraukums esot par senioriem, kuru vidū vakcinācija notiek gausāk, nekā sākotnēji cerēts, lai gan vakcinācijas sākumā šī bija viena no prioritārajām grupām. «Slimnīcu statistika liecina, ka vislielāko noslodzi ar kovid veido cilvēki vecumā no 50 gadiem un vecāki, nevakcinēti cilvēki. Tie ir drauds pašiem sev, veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai,» sarunā minēja K. Kariņš. Lai ieinteresētu seniorus vakcinēties, esot pieņemts lēmums, ka, sākot no novembra, 60 un vairāk gadus veci vakcinēti cilvēki piecu mēnešu garumā saņems 20 eiro. Tāpat pieņemts, ka arī valsts pārvaldē strādājošajiem ir pienākums vakcinēties, līdzīgi kā tas ir mediķiem, pedagogiem, sociālās aprūpes centra darbiniekiem. Savukārt darba devējiem ir pienākums noteikt, kuriem darbiniekiem ir jābūt vakcinētiem, ja tie ir kontaktā ar cilvēkiem un potenciāli apdraud citus. Valdība arī otro reizi uz Saeimu virza likumu, kas dotu darba devējam tiesības atlaist darbiniekus. «Atkārtošu vēlreiz — ejam visi mājsēdē, cik iespējams, strādājam attālināti, lai lauztu šo saslimstības pieaugumu. Tas nenotiks vienā dienā, jo inkubācija šai slimībai ir divas nedēļas. Pa šo laiku ir jāturpina vakcinācija un tās temps jākāpina; tam ir nepieciešama visas sabiedrības mobilizācija. Mūsu visu interesēs ir palīdzēt cilvēkiem vakcinēties, lai mēs kā sabiedrība atkal būtu atbrīvota. Mēs redzam Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Dāniju, Īriju… Šajās valstīs vakcinācija bijusi sekmīga un ierobežojumi tiek atcelti. Tur cilvēki vēl saslimst, bet nenonāk slimnīcās, jo vakcīna pasargā no nonākšanas slimnīcā,» turpināja valdības vadītājs.
Sarunā un atbildēs uz reģionālo žurnālistu jautājumiem no viņa izskanēja arī neapmierinātība ar līdz šim pieejamajām iespējām cilvēkiem vakcinēties. Arī šoreiz tika piesaukti gados vecākie cilvēki, kuri ne vienmēr spēj aizkļūt līdz noteiktajām vakcinēšanās vietām. Arī izbraukuma vakcinācijai tuvāk cilvēku dzīvesvietām esot jānotiek daudz aktīvāk.
Savukārt nākamajās četrās nedēļās, kad noteiktām uzņēmēju grupām nebūs ļauts strādāt, atbalstam tikšot «atdzīvināti» tie atbalsta mehānismi, kas bijuši iepriekš. Kā publiskajā telpā iepriekš izskanējis, četru nedēļu ilgā mājsēde valstij varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro. Šādas naudas neesot, tāpēc nāksies līdzekļus aizņemties, un tie arī būs jāatdod.