Atkarības un narkoloģija — slimība vai izvēle?

Žurnālista viedoklis

Aptuveni divu nedēļu garumā, bet problēma caurvij teju visus manus pastāvēšanas gadus, biju nokļuvusi situācijā, kurā «jāpalīdz» cilvēkam, kas savu dzīvi izvēlas saistīt ar alkoholu. Sirds pilienu un nomierinošo līdzekļu lietošanas laikā, kas vismaz daļēji līdzēja atgūt ikdienišķo ritmu, taču pilnībā izjauca darbu plānu, uzdevu sev jautājumus: vai tā ir apzināta izvēle, vai tomēr nekontrolējama slimība?
Internetā piedāvātas dažādas definīcijas un tulkojumi terminam alkoholisms, kā, piemēram: «Alkoholisms ir slimīga tieksme, kurai raksturīga bieža un nekontrolējama alkohola lietošana. Alkoholisma gadījumā alkoholiskos dzērienus cilvēks lieto, neskatoties uz veselības problēmām vai arī nepatīkamām sociālajām sekām. Alkoholismam raksturīgi divi veidi: pārmērīgi bieža alkohola lietošana (psiholoģiskais pieradums) un pēc tam sekojošā fiziskā atkarība no alkohola (narkomānijas forma). Alkoholisma attīstība ir ļoti atkarīga no vecuma, kurā alkoholu sāk lietot (jaunākiem cilvēkiem risks ir būtiski lielāks), alkohola apjoma un no tā, cik bieži alkohols tiek patērēts, kā arī no dažiem individuāliem faktoriem un organisma īpatnībām. Dažiem cilvēkiem ar alkoholismu saslimt ir lielāks risks, jo tas ir atkarīgs no sociālās vides, garīgās veselības stāvokļa un stresa. Alkoholisms var būt arī iedzimts.»
Sevis izvirzītam jautājumam, vai alkoholisms var būt iedzimts, vai tā ir tikai kārtējā atruna, lai tiktu pie nākamās «devas» pudeles atveidojumā, šķiet, vienotas atbildes nav.
Atrodams arī skaidrojums, ka «tāpat kā jebkura cita atkarība, alkoholisms ir slimība, kuru var apturēt, taču pilnībā to izārstēt nav iespējams. Cilvēks, kurš sirgst ar alkoholismu, dzer ilgstoši un, atkarībai palielinoties, vēlas dzert aizvien biežāk un biežāk.»
Ierasta prakse, ka sabiedrībā bieži par dažādām tēmām izvēlas nerunāt, neskatoties uz to, ka kāda problēma skar lielu tās daļu. Tas savukārt ģimenēm, kas pieredz dažādas problēmas, uzliek lielu slogu un liek klusēt.
Patiesībā jau atkarība no alkohola tiek uzskatīta par mūža slimību un tā var piemeklēt jebkuru, nešķirojot cilvēku pēc dzimuma, finansiālā stāvokļa vai izglītotības līmeņa, tāpēc skaļi netiek runāts arī par alkoholismu ģimenē, no kura ļoti cieš apkārtējie, jo īpaši — bērni, spilgti atsaucoties uz personības, domāšanas veida, uztveres, uzvedības attīstību.
Alkoholisma pazīmes ir kontroles zudums, strauja problēmas attīstība, atteikšanās no plaša spektra lietām, kas ietver arī pamatvajadzības, prāta aptumsumu, un, kas līdzcilvēkus skar visvairāk un vissāpīgāk — personības izmaiņas, kas nāk līdzās ar emociju uzplaiksnījumiem un solījumiem, kas tiek aizmirsti jau nākamajā dienā, tāpat kā sarunas.
Arī ģimenes iekšējā dzīve, kurā ir kāds alkoholiķis, ir ļoti haotiska un neparedzama, apdraudoša, viešot neuzticību cilvēkiem kā būtnēm.
Lai arī nereti pašiem ģimenes locekļiem, kuru dzīve tiek būtiski ietekmēta, no malas tiek mēģināts palīdzēt, sakot, ka cita ieradumus nav iespējams kontrolēt vai ka neviens nav atbildīgs par otru, vai ka cilvēkam ar alkoholisma problēmām nevar palīdzēt to izārstēt, lai līdzcilvēks «nolaistu rokas» — tomēr tolerance un psiholoģiskais stāvoklis liek darīt pretējo, novedot pašu «glābēju» pie dažādām veselības, visbiežāk jau nervu, problēmām un trauksmes.
Ģimenēs, kurās dominē alkoholisms, ne vienmēr ir novērojams, ka ikdienā tā saskaras ar problēmām, jo tiek mēģināts turēties kopā, problēma no apkārtējiem tiek slēpta un arī iekšēji par to netiek runāts, tā ir tēma aiz līnijas, ko nedrīkst pārkāpt. Cilvēks, kas sirgst ar atkarību par ietekmi uz līdzcilvēkiem, kas rodas viņa darbību rezultātā, pat nevēlas dzirdēt, bieži vien no sarunas aizejot prom.
Arī mana pieredze rāda, ka cilvēks patiesi kļūst līdzatkarīgs, kļūstot par kaut ko līdzīgu pieauguša cilvēka auklei, kas rūpējas par otra vajadzībām un uzņemas atbildību gan par veiktajām darbībām, gan labklājības veicināšanu, tādējādi rezultātā aizmirstot par sevi, jo lielākā daļa laika, emociju un spēka tiek novirzīts uz alkoholiķa esamību, rūpēm par to.
Savukārt dažādu pētījumu rezultāti norāda, ka jauniešiem, kas nāk no ģimenes, kurā novērojama atkarība, raksturīgs pazemināts pašvērtējums, kas tiek mēģināts kompensēt ar perfekcionismu, tiekšanos pēc atzinības, paaugstinātu atbildības izjūtu, nedrošību saskarsmē, pastāvīgām raizēm, piemērošanos citiem, gatavību uzņemties cita vainu, savu izjūtu un pieredzes noliegšanu, kā arī grūtības izteikties par savām jūtām.
Svarīgi atcerēties, ka tu neesi viens un, lai arī cik smagi nebūtu apzināties faktu, ka cilvēka atkarību un tieksmi, kas ir spēcīgāka ne vien par pašcieņu, karjeru, bet arī ģimeni, nereti neviens no mums mainīt nevar, ja vien to nevēlas pats atkarībnieks, lielākajā daļā gadījumu tieši līdzatkarīgais cilvēks, kas palīdz alkohola lietotājam izvairīties no sekām, neļauj alkoholiķim mainīt savu rīcību uz labo pusi.