Ar dažādiem pārsteigumiem atklāta izstāde «Nenotveramais»

Kultūra

Sestdien, 16. oktobrī, Talsu novada muzejā tika atklāta izstāde «Nenotveramais».
Tās apmeklētājiem bija unikāla iespēja klausīties dziesmas un skaņdarbus jauktā kora «Uz augšu» un «Misiņa banda» — pūtēju un sitēju izpildījumā, baudīt Mārtiņa Sirmā gatavotu kāpostu zupu un darītavas «Mūrbūdu sidrs» īpašās anarhistu sērijas sidrus, klausīties leijerkastnieka Gata Grīnberga radītajā muzikālajā noskaņā, kā arī apskatīt ēnu teātri, kas veidots par godu izstādes atklāšanai. Taču vakara īpašais pārsteigums bija britu vēsturnieka un grāmatas «Pa stāvu liesmu debesīs» autora Filipa Rufa uzstāšanās ar savām pārdomām par Jāni Žākli — leģendāro anarhistu, kurš vienu no saviem dzīves posmiem aizvadījis Talsos.
Izstādes veidotāji izvēlējušies nosaukumu «Nenotveramais», atzīstot, ka izstādes centrālā persona Jānis Žāklis, kurš izmantojis segvārdus — Pēteris Pjatkovs, Pēteris Mālderis, Tālbergs u. c. pēc vairākām pazušanām no policijas redzesloka un savas identitātes slēpšanas, tā arī netika notverts un apcietināts par visām veiktajām darbībām Krievijas impērijā, Helsinkos un pat Lielbritānijā. Būdams vēl jaunietis, Jānis Žāklis pamanījies izplatīt uz revolūciju aicinošas proklamācijas, veicis uzbrukumus Rīgas Centrālcietumam un Rīgas policijas pārvaldei, no apcietinājuma atbrīvojot savus biedrus, kā arī aplaupījis Krievijas Valsts banku Helsinkos, taču savu slavu Lielbritānijā latviešu anarhists guvis pēc Sidnejstrītas aplenkuma, pēc kura Jānis Žāklis bez pēdām pazuda no policijas redzesloka uz visiem laikiem. Lai gan Latvijā par Jāni Žākli zina tikai retais, kā izstādes «Nenotveramais» atklāšanas laikā minēja britu vēsturnieks Filips Rufs: «Ja Lielbritānijā jebkuram tiktu pajautāts, lai nosauc kādu slavenu latvieti, gandrīz jebkurš pieminētu latviešu anarhistu Pēteri Krāsotāju jeb īstajā vārdā Jāni Žākli.» Lai apmeklētājiem būtu iespējams noskaidrot, kas īsti slēpjas aiz šīs nepazīstamās personas vārda, izstāde ir veidota kā lietisko pierādījumu un līdz šim zināmo faktu apkopojums, neizslēdzot minējumus un vēl nepārbaudītās versijas, kā paralēlās izmeklēšanas virzienus.
Izstāde apmeklētājiem būs apskatāma līdz 2022. gada septembra beigām, ievērojot valstī pieņemtos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Netiek izslēgts faktors, ka izstādes ekspozīcija laika gaitā var tikt papildināta ar jaunatklātiem faktiem un eksponātiem, kas saistīti ar izstādē apskatāmajiem notikumiem un lietiskajiem pierādījumiem.
Dāvis Derķevics,
Talsu novada muzeja speciālists vēstures jautājumos