Elīza Paula VegnereZvejniecība kā arods joprojām caurvij vietējo piekrastes iedzīvotāju ikdienu. Lai šo unikālo vērtību un piekrastes ciemu Ziemeļkurzemes piekrastē popularizētu plašai sabiedrībai, ar ES EJZF sadarbības projekta «Jūra visu gadu» atbalstu biedrība «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» izstrādāja tūrisma piedāvājumu — «Zivju tirgus Užavā». Tirgū, kas norisinājās 25. septembrī, piedalījās Ziemeļkurzemes piekrastes zivju tirgotāji un zivju pārstrādātāji no Mērsraga līdz pat Pāvilostai.
Tūristiem vēl nebijušā Kurzemes piekrastes aktieru Marijas Bērziņas un Normunda Laizāna vadītā pasākumā bija pieejams gan zivju tirgus, gan dažādi zivju ēdieni, kā arī zivju kūpināšanas un pagatavošanas, jūrniecības mezglu siešanas, tīklu labošanas meistarklases. Tādējādi tradicionālās vērtības spēja plašāk ienākt publiskajā telpā un kļuva ikvienam interesentam pieejamas. Tāpat netika aizmirsts par Užavas saimnieču uz ugunskura vārīto zivju zupu un konkursiem, kurā laurus plūca mūsu pašu novadnieki.
«Radīt tādu atmosfēru, kāda gadatirgū bija attēlota filmā «Emīla nedarbi»
Radošā apvienība «Kolibri», kuras sastāvā ir dundadznieces Ieva Kristiņa un Santa Sula, pēc iepirkumu konkursa izsludināšanas par pasākumu praktisko organizēšanu lēma par labu tajā piedalīties. «Mūsu scenārijs ar tāmi uzvarēja, un šobrīd aktīvi notiek visi darbi, lai arī Dundagā varētu atvērt savu studiju,» stāsta Ieva Kristiņa. «Vēlējāmies radīt tādu atmosfēru, kāda gadatirgū bija attēlota filmā «Emīla nedarbi», tāpēc visur caurvijās konkursi, meistarklases, cirka elementi, dziesmas, andelēšanās, prieki, izsoles. Tas viss kopā radīja šo ļoti pozitīvo gaisotni, ko cilvēki patiesi sajuta un novērtēja, par ko arī mums liels prieks. Atmosfēras veidošanā piedalījās gan Liepājas cirks «Beztemate», gan Māris Blāze no «Jūrkant’» ar fona mūziku, gan Nacionālā teātra aktieri, gan darbnīcu vadītāji.»
«Ziemeļkurzemes piekrastes smeķīgākais zivju galerts»
Pasākuma laikā notika dažādas aktivitātes tirgus apmeklētājiem, arī ģimenēm un bērniem, piemēram, nācās atpazīt Latvijas zivju sugas. Tika aizvadīti konkursi: zivju izsole «Andelzive» un «Ziemeļkurzemes piekrastes smeķīgākais zivju galerts», un pasākuma noslēguma daļā konkursu vērtēja dundadznieks Andris Reizenbergs.
«Kad veidojām pasākuma programmu, meklējām kaut ko, kas būtu nepelnīti aizmirsts, saistībā ar zivsaimniecību un ko atkal varētu pacelt saulītē. Izrādījās, ka agrāk katrā saimniecībā godā bija zivju galerts. Šobrīd gan reti kurš par to zina vai vispār gatavo. Tad nu izvēlējāmies agrāko tradīciju. Protams, mums kā dundadzniecēm pirmais cilvēks, kas ienāca prātā, kas to varētu atraktīvi izdarīt un būt žūrijā, protams, bija Andris Reizenbergs. Andris ieteica arī savu kolēģi Inu Poliščenko, kas pirms pāris gadiem guvusi titulu «Latvijas gada pavārs» un «Garšu cīņas» Talsos uzvarētāja,» teic projekta idejas autore Ieva Kristiņa.
Par «Ziemeļkurzemes piekrastes smeķīgāko zivju galertu» jeb Grand Prix tika atzīta Andas un Jāņa Maslobojevu ģimenes uzņēmuma «Zivju bode Rojā» produkcija. Pati Anda gan atzīst, ka bijusi ļoti aizņemta ar tirgošanos un uzreiz nemaz nav sapratusi, ka viņas gatavotais galerts žūrijai garšojis vislabāk. Uz jautājumu, kā tika nolemts ne tikai doties uz Užavu, bet arī piedalīties konkursā, Anda atklāj, ka vaininiece jeb aicinātāja bijusi Ilze Šteine, «Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas» projektu koordinatore. «Vārīju zandarta galertu pēc pašas veidotas receptes. Piedāvāju žūrijai to nogaršot kopā ar mārrutku/diļļu krēmu,» viņa min. «Man jau liekas, ka visi, kas atbrauca uz Užavas zivju tirgu, piedzīvoja patiesi pozitīvus piedzīvojumus! Viss bija tik profesionāli un perfekti saplānots un noorganizēts, ka vēlētos arvien vairāk šādu pasākumu,» atzīst A. Maslobojeva. Par iegūto titulu viņa min, ka ikdienas ritējumu tas daudz nemainīs, taču gandarījums un līdzcilvēku atzinība nav izpalikusi. Interesanti, ka galertu piedāvājums viņu bodītes plauktos dažu gadu laikā audzis no viena līdz 17.
«Laiks mūs lutināja, un visi bija jautrā noskaņojumā»
«Biju, goda vārds, pārsteigts, un vēl joprojām esmu, ka atsaucība bija tik liela, kā arī, ka pasākums bija tik fantastiski noorganizēts,» bilst Andris Reizenbergs. «Bija padomāts par visu, laiks mūs lutināja, un visi bija jautrā noskaņojumā, ar smaidu sejā. Šķita, ka beidzot ikdienas negācijas, kas ir par ziņām, vīrusu un tamlīdzīgi — lietām, kas tiek kultivētas —, tās ir pazudušas, pagājušas. Tas ir tas, ko es negaidīju,» atzīst bārmenis un pasaules čempions kokteiļu gatavošanā. «Man bija ļoti žēl, ka, koncentrējoties uz žūrijas pienākumiem, nebiju paņēmis līdzi savu «Siļķi kažokā», jo ventiņiem iespējas tirgū to nobaudīt vēl nebija bijis un cilvēki būtu bijuši priecīgi.» «Siļķe kažokā» radusies pandēmijas radītās krīzes iespaidā, taču ideja, ka to vajadzētu sākt tirgot, pastāvējusi jau sen. «Liela uzdrīkstēšanās — izveidot tādu pasākumu Užavā, kas varbūt nav tā lielākā vieta, bet, uz kuru sabrauc cilvēki no visām Latvijas malām un visiem novadiem, pat Daugavpils un Ērgļiem, nerunājot par apkārtējiem iedzīvotājiem un cilvēkiem, kas sabraukuši no mūsu pašu — Talsu novada. Bija gan talsenieki, gan dundadznieki, gan vandzenieki un visa jauniekļautā piekraste — no Mērsraga līdz Kolkai,» sajūsmu neslēpa Andris Reizenbergs. ««Ziemeļkurzemes piekrastes smeķīgāko zivju galerta» konkursā gan gaidīju, ka atsaucība būs lielāka, jo bija tikai četri dalībnieki, bet, protams, zivju galerti nav tas ēdiens, ko ikdienā gatavo. Daudzi varbūt nezināja, nobijās vai vēlējās paskatīties, kā tad tas ir no malas. Ceru, ka nākamgad būs vairāk dalībnieku. Pietrūka, ka nebija noteiktas prasības klātesamībai arī no pašu galertu autoriem, jo cilvēki nāca klāt, jautāja recepti un vēlējās nodegustēt. To nākotnē varētu uzlabot, taču salīdzinājumā ar visu pozitīvo, tas ir sīkums,» viņš turpināja un atzina, ka nekas tāds Rīgā vai Pierīgā nav noticis, tāpēc visiem vajadzētu ņemt piemēru no mazajām, foršajām pilsētiņām — no kurzemniekiem. «Pēc pēdējā laikā piedzīvotā, tas cilvēkiem bija vajadzīgs, un ceru, ka tāda formāta pasākumi apkārtnē būs arī turpmāk, ne tikai zivju tirgus formātā, bet arī, piemēram, alus dienu vai mājražotāju dienu veidā.»
