VUGD sniedz lekcijas skolēniem par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem

Talsu novads

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā valstī divu mēnešu garumā līdz 30. septembrim veica informatīvo kampaņu «Iedzīvotāju izglītošana par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem», kura ietvaros tika veiktas vairākas aktivitātes, lai pēc attālinātajām mācībām atsvaidzinātu zināšanas par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem.
Ik dienu ugunsdzēsēji dodas ne tikai uz ugunsgrēku dzēšanu, bet kopā ar Valsts policiju arī uz neskaitāmiem ceļu satiksmes negadījumiem, kādi pēc statistikas ik gadu ir vidēji 800. Dienests novērojis, ka aculiecinieki vairāk filmē un fotografē, lai vēlāk dalītos sociālajos tīklos, nevis zvana uz 112. «Varbūt reizēm ir tā, ka cilvēks vēro no malas, un viņš domā: kāds cits jau ir piezvanījis un varbūt tādā reizē neviens nav piezvanījis,» teic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Talsu daļas inspektore kapteine Dace Legzdiņa.
Ar skolēniem tika pārrunātas dažādas situācijas, piemēram, kā rīkoties, ja atrodas negadījuma epicentrā vai redz to no malas, kā izkļūt no degošas mājas, kāda ir primārā rīcība tad, ja aizdegusies automašīnas motortelpa vai izlijusi degviela, kā arī, cik būtiski ir zināt savu atrašanās vietu. Tika izrunāts, kāpēc arī mājoklī nepieciešams izvietot dūmu detektorus, ar cerību, ka bērns, nokļūstot mājās, arī vecākam tālāk nodos informāciju, kas liks aizdomāties.
Skolēni pieredzējuši situācijas, kad glābšanas dienestam nācies zvanīt
«Mums bija aizdedzies skurstenis, tad bija jāzvana, un mēs zvanījām arī tad, kad uz ceļa bija apgāzusies fūre,» atzīst Margarita Freimane, Talsu 2. vidusskolas skolniece. Skolēniem tika izdalīti arī informatīvi materiāli un uzdevumi, kas pārbaudīja, vai skolēns zina, kādā gadījumā drīkst zvanīt glābējiem, piemēram, vai glābējiem var zvanīt situācijā, kad negrib rakstīt kontroldarbu, mamma ir dusmīga vai vecāki neļauj spēlēt datorspēles.
«Ir, protams, situācijas, kad bērniem šķiet, ka tas ir joku numurs. Tad mēs izstāstām situāciju, ka tāda jokošanās nekas labs nav. Brīdī, kad šo joku mēs esam izstāstījuši un autocisternas, ātrā palīdzība un policija ir ieradusies notikuma vietā, citam cilvēkam nemaz nevar sniegt palīdzību, jo dienesti ir piesaistīti notikumam, kas beigās izrādās joks,» uzsver Dace Legzdiņa.
«Jo ātrāk mēs sāksim stāstīt, jo vairāk un labāk atcerēsimies»
Ir bērni, kas uz lekciju atnākuši jau ar iepriekš gūtām zināšanām, bet ir arī tādi, kas par rīcību nelaimes gadījumā dzird pirmoreiz vai ir mazāk informēti. «Bērnus izjautājot, kādi būtu pieci soļi, kā pareizi nelaimes gadījumā rīkoties, pareizi no klases neatbild neviens. Protams, primāri ir zvans glābšanas dienestam, bet ceļu satiksmes negadījumā pirms tam noteikti jāapstādina automašīna, jāizslēdz dzinējs un jāizkāpj no automašīnas. Dažādās situācijās ir dažādi risinājumi, taču jebkurā gadījumā jāzvana uz 112,» teic Dace Legzdiņa.
«Bija interesanti, kad mums izstāstīja, kas notiek, kad ir dūmi. Tad logam vai durvīm jāaizver šķirbas un pa logu nevar lēkt ārā,» pēc lekcijas min Elēna Sāra, Talsu 2. vidusskolas skolniece. «Ir tā, ka, jo ātrāk mēs sāksim stāstīt, jo vairāk teiksim un labāk atcerēsimies. Tas ir tāpat kā skolā iet — ja mēs sākam no mazotnes, tad mēs jau līdz pieaugušā vecumam esam vairāk informēti un mums paliek zināšanu vairāk, jo bērni vairāk ieklausās un ņem vērā. Tā tas diemžēl ir,» atzīst VUGD Kurzemes reģiona brigādes Talsu daļas inspektore.
Saglabāt mieru — visgrūtākais uzdevums
«Parasti saka — saglabāt mieru, bet tas ir visgrūtākais uzdevums. Man pašai ir nācies būt mājā, kur aizdegusies cepeškrāsns un, ticiet man, esmu izgājusi visu skolu — šoks ir jebkurā gadījumā, arī tad, ja zinām, kā pareizi rīkoties. Viegli runāt, bet grūti izdarīt. Mums tomēr ir jāspēj koncentrēties un jāizkļūst no situācijas, lai sevi vēl vairāk nepakļautu nelaimei,» teic D. Legzdiņa.
Lai apkures sezonu aizvadītu bez liekiem starpgadījumiem, Dace Legzdiņa atgādina, ka līdz 1. novembrim apkures ierīcēm jābūt iztīrītām, pabeigtām, samūrētām un sakārtotām. Cilvēks savā privātmājā drīkst, ja spēj, to darīt pats, taču var piesaistīt arī kvalificētus meistarus, kas pārbaudīs mājokļa drošības stāvokli.