Talsos atver Brīnumu istabu

Veselība

Ģimeņu un bērnu attīstības centrs «Brīnumiņš» Talsos lielāko rūpi tur par bērniem ar īpašām vajadzībām. Nu centrs atvēris arī sensoro istabu, kas nosaukta par Brīnumu telpu, un būs pieejama ikvienam bērnam un vecākam. Tajā ar gaismām, krāsām, skaņām un īpašām tehnoloģijām varēs atgūt mieru, relaksēties un atvērties pasaulei.
Brīnumu istaba vairāk paredzēta kā «brīnumu» pasaule, nevis rehabilitācija, taču dažādās opcijas arī palīdzēs, piemēram, tiem bērniem, kam grūti adaptēties reālajā dzīvē. «Piemēram, uz dažādām skaņām, dažādiem sensoriem pieskārieniem, uz gaismiņām. Un sensorā istaba ir viena no tām vietām, kur bērns var atnākt drošā vidē un pierast pie tā, kā tas ir, piemēram, ka ir kaut kāda skaņa. Un pēc tam viņam ir vieglāk adaptēties ārpasaulē, reālajā dzīvē,» stāsta «Brīnumiņa» psiholoģe Liene Vicinska. «Sensorā istaba ir droša vieta, kurā bērns var nākt un izbaudīt dažādas sajūtas, un šeit tiek stimulētas dažādas maņas — redze, dzirde, tauste, tāpat arī visa tā ķermeņa izjūta, kustība…»
Sensorajā istabā ir viena no Latvijā retajām smilšu kastēm, kas veido projekcijas uz smilšu virsmas. Tajā var veidot kalnus, vulkānus, ķert dinozaurus un haizivis un izmēģināt citas opcijas. «Programmu smilšu kastē ir ļoti daudz, un katrs var piemeklēt to, kas visvairāk patīk. Smilšu kastē ir dziļuma sensors, kurš ļauj veidot to reālo bildi uz smilšu kastes. Ja, piemēram, es roku bedri, tad sensors to uztver un viņš, piemēram, piepilda to bedri ar ūdeni,» saka L. Vicinska. «Šādi ir interesantāk nekā grāmatās. Bērns mācās caur pieredzi, un tā viņš daudz labāk to nostiprina.»
Skrienošie burbulīši un vienmērīgi rūcošā skaņa palīdz nomierināties. Savukārt sensorie mati uz grīdas, kas maina gaismas, ļauj tos iztaustīt un izbaudīt arī smagāk slimiem bērniem. Taču sensorā istaba ir paredzēta ne tikai bērniem ar īpašām vajadzībām, bet visiem interesentiem. «Es domāju, ka tā būs arī sava veida integrēšanās, jo īpašie bērniņi un bez īpašām vajadzībām bērni varēs būt kopā, kas arī ir ļoti svarīgi jau no mazām dienām — bērnam ratiņkrēslā kopā darboties ar bērniņu, kas patstāvīgi var pārvietoties un caur šo rotaļu piedzīvot sadarību, draudzēšanos, komunicēšanu, atpūtu, atelpu un tā tālāk,» uzskata Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» vadītāja Agnese Kviese.
Atklāšanas dienā sensorajā istabā tika ieslēgtas visas ierīces, kas patiešām radīja brīnumainu sajūtu, bet ikdienā tās tiks pielāgotas katram bērnam, jo dažiem pārāk daudz skaņu, gaismu un trokšņu var radīt trauksmi. Brīnumu istaba varēs būt arī kā papildinājums citām nodarbībām. «Piemēram, ja bērns iet uz kanisterapiju, kur viņš intensīvi strādā 20 minūtes, tad tālāk jau speciālists kopā ar bērnu var nākt un turpināt terapiju jau mazliet citādāk, izmantojot šos elementus. Un tā jebkurā pakalpojumā. Tāda tā doma ir — skatīties, vērtēt katru situāciju, katru konkrēto bērniņu, ko viņam tajā brīdī vajag. Jo visi sensori reizē saslēgti rada diskomfortu, tāpēc katrs bērns ir jāizvērtē rūpīgi.»
Ja vecāki parasti paliek aiz speciālistu kabinetu durvīm, tad šoreiz viņi dodas līdzi, jo sensorās istabas ideja ir ļaut mammām un tētiem kvalitatīvi pavadīt laiku ar bērniem un baudīt atelpas brīžus, kam paredzēta speciālā ūdens gulta. «Tur nāk siltums, un viņa tā kā nedaudz šūpojas. Un tas ir citādāk nekā parasta gulta. Tas laikam ir nomierinoši, jo šūpolēs jau nomierinās. Un, ja ūdens gulta šūpojas, tad arī paši nomierinās,» pirmajā pieredzē dalās Alekša mamma Svetlana Zemīte. Gan ar, gan bez vecākiem bērniem būs iespēja Brīnumu istabā pavadīt no 30 līdz 45 minūtēm. «Smilšu kaste izskatās interesanta gan bērniem, gan vecākiem — šis visiem noteikti būs favorīts. Tā bērnam būs izklaide sev pēc kādām nodarbībām, kur ir jāmācās, kur ir jāvingro. Viņš varēs atnākt šeit un veltīt laiku kaut kam interesantam, kas viņu aizrauj. Un mammām gluži otrādi — šī ir vieta, kur relaksēties. Mammām noteikti vieta, kur relaksēties, un noteikti mammas gribēs arī vienas šeit atnākt.»
Pirmiem bērniem jau atklāšanas dienā bija iespēja izmēģināt sensoru istabu. Kāda ir sajūta redzēt prieku bērnu acīs? «Katrs brīnums, kas «Brīnumiņā» top, sagādā prieku speciālistiem. Mēs esam priecīgi, ja mēs varam darīt šos bērnus laimīgus. Tā ir tāda mūsu laime atkal piedzīvot šeit bērnu smieklus,» saka Agnese Kviese.
Brīnumu istabu Ģimeņu un bērnu attīstības centram palīdzēja izveidot «Ziedot.lv» un «Latvijas Valsts meži». Idejas autoriem ir vēl sapnis arī daļu sienas noklāt ar zvaigznēm, kādas šobrīd redzamas pie griestiem — lai ne tikai ar acīm, bet arī ar pirkstiņiem bērni var aptaustīt brīnumu.