«Eksperimentēt, vienlaikus saglabājot vēsu prātu»

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs, kas nodibināts un atklāts pandēmijas laikā, darbību uzsācis enerģiski un mērķtiecīgi. Tā vadītāja Ginta Petra atzīst, ka šajā gadījumā gluži visām idejām piedēvējams jaunuma un radošuma ietvars, taču, neskatoties uz veiksmīgi īstenotajām iecerēm, gan mākslinieki, gan publika alkst savstarpējas pieredzes klātienē.

— Kā pandēmija kultūras nozari ietekmējusi valstiskā un kā — vietējā mērogā?
— Kultūras nozare jebkurā mērogā ir tikusi pakļauta tiem ierobežojumiem, aizliegumiem, neziņai, ko radījuši pandēmijas diktētie valdības lēmumi. Vislielākajā mērā šie lēmumi ir dzinuši gan nozares pārstāvjus, gan patērētājus šaurā, neprognozējamā strupceļā un pagrūduši uz paralēlo pasauli — virtuālo vidi. No kultūras organizatoru viedokļa pieprasīti kļuvuši tādi pakalpojumi kā kvalitatīvs interneta pieslēgums, tiešraides iespējas, izbraukuma laboratorijas, sertifikātus lasošas mobilas ierīces un tamlīdzīgi. Piespiedu kārtā ir mainījušās prioritātes, par ko mākslas un kultūras piedāvātājam jārūpējas vispirms, ja vien viņš mākslā grib dalīties ar publiku. Otrkārt, šajā vilnī nedarbojas iepriekšējā pieredze un prognozes. Jautājums — vai un cik kultūras klientu ir un būs ieinteresēti šajā jaunā tipa piedāvājumā ar daudzajiem papildnosacījumiem un limitiem? Tas, protams, ir riskanti un liek eksperimentēt, vienlaikus saglabājot vēsu prātu.
— Kurus kultūras jomu pārstāvjus un organizācijas, jūsuprāt, notiekošais ietekmējis vissmagāk?
— Tie ir visi tie mākslinieki, kuru radošais darbs pēc noklusējuma notiek klātbūtnē un pārī ar publiku, tās enerģiju, tātad aktieri un mūziķi.
— Kā vērtējat valsts atbalstu?
— Acīmredzami, ka valdības lēmumi, arī atbalsta sakarā, ir izgaismojuši problēmsituācijas kultūras jomas pārstāvju atalgojuma un nodokļu politikas jomā. Esmu optimiste, kura tic, ka labas gribas lēmumi sevi attaisno un aizvedīs pie pamatota, labāka risinājuma.
— Ar kādiem izaicinājumiem sastapāties pandēmijas sākumā? Kā uz notiekošo reaģēja kultūras patērētāji?
— Pandēmijas sākumā un vesela gada garumā biju «tikai» kultūras patērētāja, nevis piedāvātāja. Pavadīju vēl vairāk laika pie datora un citām mobilajām ierīcēm, lai kompensētu dzīvās kultūras trūkumu. Prāts cīnījās ar jūtām — bija gan vilšanās, gan samierināšanās, gan protests. No vienas puses, gribas kultūru, no otras puses — to, kas bija iespējams.
Gadu gaitā man ir sakrājusies prāva bibliotēka ar lieliskām grāmatām. Vienmēr esmu domājusi — būs laiks un es tās, lēni izbaudot un meditatīvi koncentrējoties, lasīšu. Taču tad, kad es to būtu varējusi darīt ietaupītajā laikā, kad nebija teātru un koncertu, ceļš pats mani aizveda uz skaistiem grāmatu veikaliem pēc vēl citām grāmatām. Tur ir tik īpaša atmosfēra — tikko drukātas grāmatas tik brīnišķīgi smaržo, fonā ir mūzika… Ļāvos šīm epizodēm un nereti investēju jaunos literatūras darbos.
— Cik ātri izdevās pārorientēties? Kā šī pārorientēšanās notikusi ilgtermiņā?
— Pārorientēšanās situācijā, kuras ķīlnieki esam pilnīgi visi, manuprāt, norit samiernieciskāk, nekā tad, ja negaidītas pārmaiņas skar vienu cilvēku, ģimeni vai kolektīvu. Ātri jau tas nenotika, bet savstarpēja sapratne un likteņa biedru sajūta palīdz. Vienlaikus es ļoti vēlos atorientēties atpakaļ uz klātbūtni, satikšanos un sarunām.
— Kā pandēmijas laiks rosinājis jaunām radošām idejām?
— Mūsu gadījumā gluži visām idejām piedēvējams jaunuma un radošuma ietvars, jo Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs ir, iespējams, vienīgais kultūras centrs valstī, kas ir nodibināts un atklāts pandēmijas laikā. Tātad — lai ar ko mēs arī uzsāktu un turpinātu savu darbību, bija un ir jārēķinās ar pastāvošajiem apstākļiem un jāpakārto tiem nodomātie pasākumi.
— Cik lielā mērā izmantojat digitālās iespējas?
— Visi mūsu līdz šim īstenotie kultūras notikumi ir pārraidīti interneta vidē. Arī par to norisi informējam tikai digitālos kanālos. Centra rīcībā ir piemērots aprīkojums, lai translētu pasākumus, — noorganizējām gan sarunu festivāla «Lampa» publisku skatīšanos, gan skates «Gada labākā būve Latvijā 2020» fināla prezentāciju tiešraidi. Ļoti priecājamies un novērtējam reklāmu, ko mums nodrošina ieinteresēti sabiedriskie mediji, — prese, televīzija un radio.
— Pastāstiet par lielākajiem pasākumiem, ko šajā periodā izdevies īstenot!
— Visnozīmīgākais pasākums ar ietilpīgiem radošiem, dalībnieku un apmeklētāju resursiem, ar atbalstītājiem un ar lielāko rezonansi bija centra atklāšana 18. jūnijā. Pasākums sevī ietvēra gan svinīgu atjaunotā nama atklāšanas ceremoniju, klātesot Valsts prezidentam, kultūras ministram, Talsu novada vadībai, deputātiem, viesiem un sadarbības partneriem, gan laikmetīgās mākslas izstādes atklāšanu ar atpazīstamu un topošu mākslinieku dalību, kā arī grupas «Carnival Youth» koncertu, kam tiešraidē varēja sekot ikviens interesents. Šī pasākuma atskaņas gan medijos, gan klātienē piedzīvojām visu vasaru. Daži no eksponētajiem izstādes darbiem, kur māksla jau krustojās ar inženierzinātni, izraisīja tik lielu apmeklētāju sajūsmu, ka Sabilē atkārtoti atgriezās vai nu viņi paši, vai viņu uzrunātie nākamie viesi. Vēlreiz saku paldies izstādes kuratorei Inesei Rozentālai, scenogrāfam Kristianam Brektem un it īpaši māksliniekam Martinam Vizbulim, kā arī atbalstītājam «Sabiles Sidrs».
Nesen mūs pārsteidza priecīgā vēsts, ka Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra atklāšanu Latvijas sabiedriskie mediji ir izvirzījuši balvas «Kilograms kultūras» balsojumam kategorijā «Notikums». Tas ir tiklab pagodinoši un iepriecinoši, cik atbildību uzliekoši. Esmu ļoti priecīga un pateicīga visiem, kuri lēma par centra atklāšanu un piedalījās šajā notikumā.
Mēnesi pēc atklāšanas mēs svinējām citu notikumu — Jēkaba dienu, atdodot godu hercogam Jēkabam, kura vārdā nosaukts bijušās sinagogas atjaunošanas projekts un kura portretu Ritums Ivanovs mums uzgleznoja meistarklasē šopavasar. Hercogu muzikāli godināja vēl viens talantīgs Jēkabs — Jēkabs Nīmanis un viņa vadītais festivāla orķestris. Arī šo brīnišķīgo koncertu ikviens joprojām var baudīt centra Facebook.com profilā.
— Kā šajā laikā mainījies kultūras patēriņš, patērētāju ieradumi, vēlmes?
— Pie mums notiekošais liecina, ka gan mākslinieki, gan publika alkst savstarpējas pieredzes klātienē. Esam bijuši atvērti septiņas dienas nedēļā, un ik katru no tām sagaidījuši vidēji 15 (!) apmeklētājus dienā. Pievilcības iemesls ir jauna kultūrvieta, jauni notikumi un cilvēku vēlme un gatavība ceļot pa Latviju. Nereti mūs atbrauc satikt nozares pārstāvji no citām kultūras iestādēm un apvienībām, paši mākslinieki no citām pilsētām un pat no ārzemēm. Tās ir vērtīgas un uz sadarbību vērstas iepazīšanās.
Apzināti uzlūdzām Talsu fotokluba rīkoto «Kurzemes foto dienu» dalībniekus no pavisam astoņām studijām — Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Ventspils un Talsiem. Atsaucība bija lieliska! Mums būs tas baudāmais izaicinājums izvēlēties viņu darbus turpmākajai Sabiles publicitātei. Arī starp viņiem bija tādi, kas atgriezās uz izstādi ar visu ģimeni. Patērētāja ieradums varētu būt formulējams kā zinātkāre par jauno.
— Ar kādām acīm šobrīd raugāties uz nākotni?
— Ar atvērtām un piesardzīgā optimismā mirdzošām. Īstenojam nākamās idejas un kaļam aiznākamās. Redzu tās realizējamies, redzu radoši piepildītu vēsturisko namu, kura pārbūve šonedēļ saņēmusi atzinību Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā skatē «Gada labākā būve Latvijā 2020», un redzu priecīgi ieinteresētus turpmāko kultūras norišu dalībniekus un skatītājus.