Sanita LiepiņaIlga Madre ir tautas lietišķās mākslas fenomens — Tautas daiļamata meistarei, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierei šogad aprit 100, taču joprojām rokdarbu pamati tiek apgūti pēc viņas atstātajiem padomiem. Ilga Madre ir dzimusi Talsu pusē, Lībagu pagastā, tāpēc tieši Talsu novada muzejā aizvadīta vērienīgākā piemiņas izstāde, kurā apvienoti labākie darbi no visas Latvijas.
70 autori un 199 darbi, turklāt daļa vēl palikusi izstādes aizkadrā — tik iespaidīgi Talsos tiek atzīmēta Ilgas Madres 100. jubileja. Izstādē redzami pēdējo gadu labākie darbi no Rīgas, Jaunpiebalgas, Siguldas, Snēpeles, Talsu, Mālpils, Gulbenes, Bauskas, Tukuma, Strazdes, Druvas, Saulkrastu, Pastendes, Tiņģeres un Spāres Tautas lietišķās mākslas studijām, kā arī individuālajām rokdarbniecēm. Izstāde ir pierādījums, ka latvietis parastais nemaz nav tik pelēks, kā reizēm daži domā.
Izstādes māksliniekam prasmīgi izdevies izkārtot citkārt tik grūti vizuāli interesanti parādāmos rokdarbus, un īpašu akcentu piešķir koka knaģi. Mākslinieks smejas, ka tie ir pēdējie, ko viņam izdevies atrast vietējā saimniecības preču veikalā. Izstāde izvietota pa vairākām telpām, un ir stūris, kas ar dabiskām krāsām krāsots, citviet ieskanas violetie, zaļganie vai sarkanīgie toņi. «Krāsa šādās izstādēs spēlē ļoti lielu lomu,» uzsvēra izstādes mākslinieks Mārtiņš Heimrāts. «To izkārtojot, jāņem vērā, lai darbi izskatās labi gan visi kopā, gan katrs atsevišķi.»
Ilgai Madrei bija raksturīgas milzīgas, prātam neaptveramas darba spējas. Fenomens ir ne tikai Tautas daiļamata meistare, bet arī Talsu novads, jo šeit ir otrs lielākais kolektīvu skaits aiz Rīgas pilsētas. Tāpēc daudzi piemiņas izstādē redzamie darbi ir talsenieču veltījums Madres piemiņai. «Ilga Madre bija tā, kas iedeva visādus sīkus knifiņus, ko tu citur nekur nevarēji izlasīt. 1990. gadā mana kaimiņiene, tautas daiļamata meistare Mirdza Strazdiņa mani ievilka studijā «Dzīpars» Talsos. Un Madre bija studijas konsultante. Vienmēr, kad muzejā rīkojām izstādes, viņa atbrauca un novērtēja, nokritizēja un deva padomus. Godinot viņas piemiņu, gribējās piedalīties šai izstādē,» atzina Spāres Tautas lietišķās mākslas studijas «Nāmetiņš» vadītāja Māra Mertena. «Ja es varu nodarboties ar rokdarbiem un mācīt tos kādam citam, tad tas ir, pateicoties arī Ilgai Madrei, jo viņa prasīja kārtīgus darbiņus. Viņu, tāpat kā Mirdzu Strazdiņu un «Dzīpara» kādreizējo vadītāju Maigu Trukmani, uzskatu par vienu no savām darba audzinātājām.»
«Ilga Madre pie mums brauca un mācīja izšūšanu, adīšanu — visus rokdarbus. Un mēs esam pateicīgi viņai. Mums ir skaistas sedziņas, ar rūpīgām apdarēm, un cimdi skaisti mums ir. Tie ir ļoti smalki darbi, un nav daudzi, kas grib tik smalkus strādāt,» uzskata Gunta Krišmane, Tautas lietišķās mākslas kolektīva «Dzīpars» dalībniece.
Ekspozīciju papildina fotogrāfijas, dokumenti un Talsu novada muzeja krājuma priekšmeti, kurus darinājusi pati meistare. Ilga Madre bijusi vairāku grāmatu autore, un vēl mūsdienās Tautas lietišķās mākslas interesenti pirmās zināšanas apgūst pēc viņas veidotajām grāmatām par adīšanu, tamborēšanu un izšūšanu. Virkne viņas ideju publicētas žurnāla «Sieviete» pielikumos, bez kuriem nav iedomājami tā laika paaudzes sieviešu rokdarbi. «Bet ir vēl ļoti daudz viņas materiālu, kas ir saglabājušies zīmējumos, kurus viņa radījusi pati ar roku, ģimenei gan piepalīdzot (es zinu, ka dēls palīdzēja daudz tiem materiāliem tapt). Kopētie materiāli, kas patiesībā dienasgaismu nav ieraudzījuši. Kas nodoti vienkārši no rokas rokā studijās. Tur ir tiešām labs materiāls, kuru vajadzētu celt gaismā un vienkārši lieku reizi atgādināt, kā vecu labu patiesību. Jo neviens cits kompozīcijas pamatus nav izdomājis, tāpat ir arī rakstu uzbūve un parametri, kurus varētu izmantot arī šodien. Protams, nav jākopē viens pret viens viņas darinājumi, bet var radoši strādāt ar to materiālu. Tā ir ļoti laba bāze, ko plašs loks nevar izmantot, jo tā vienkārši šobrīd nav pieejama,» teic Linda Rubena, Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte. Viņa arī cer: kāds reiz veiks pētījumu un uzrakstīs grāmatu par Ilgu Madri. «Viņa būtu pelnījusi gan ar savu devumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojumā, gan arī praktiskajās lietās, ko viņa ir darījusi. Talsu novada muzejā ir Ilgas Madres dienasgrāmata un materiāli, un tas varētu kalpot kā pamats pētījumam vai grāmatai. Vēsturei saglabāt liecību, lai neizplēn Ilgas Madres vārds no pagātnes. Nav jau tā, ka viņa ir vienīgā, kas to ir darījusi, bet viņas vārds ir tiešām atzīmējams.»
Vienlaicīgi Latvijā šobrīd notiek vairākas tautas daiļamata meistarei veltītās izstādes, piemēram, Jelgavā un Dobelē, un mazliet vēlāk vairākas paredzētas arī Talsu novadā. Tautas lietišķās mākslas izstāde «Ilgai Madrei 100» Talsos būs apmeklējama līdz 17. oktobrim, un to rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Talsu novada muzeju.
