Talsos aizvadīta pirmā «Vegan Talsi» domubiedru grupas tikšanās

Sabiedrība

18. septembrī Talsu pilskalna pakājē norisinājās «Vegan Talsi» domubiedru grupas pirmā tikšanās jeb iepazīšanās ar līdzīgi domājošiem vietējiem, ko papildināja kopīgs vegānisku gardumu pikniks. Pasākuma pamatdoma — cienīt dzīvniekus, nevis likt tos uz šķīvjiem un karināt drēbju skapjos.
Tikšanās iniciators bija talsenieks Sandris Ādminis, kurš vegānismam pievērsies 2008. gadā un kopš tā laika gatavo lekcijas un runas «Vegānfestivālam», Klimata gājieniem un citiem pasākumiem, veido dzīvnieku aizstāvības projektu un radio raidījumu «Zootēka», par dzīvnieku (ne)ēšanas tēmu uzstājies konferencē «TEDxRiga», kā arī talseniece Dace Maķevica ar meitu Kristu. Dace kopā ar meitām ir projekta «Slīpā jumta receptes» veidotāja, kas par vegānisku dzīvesveidu stāstījusi dažādās platformās. Pēc projekta beigām, konti tika pārformēti par «Slīpais Vegan», kur vecākā meita ievieto aktuālāko informāciju, faktus par vegānismu un dzīvnieku aizsardzību, lai arvien vairāk izglītotu sabiedrību. Tā kā Dace pēc pievēršanās vegānismam sākusi pastiprināti interesēties par dažādu recepšu izmēģināšanu, viņa ar vegāniskām maltītēm reizēm cienā visu Talsu florbola virslīgas komandu.
«Jau pāris gadus mana galvenā nodarbošanās ir dzīvnieku aizstāvība ar miermīlīgām metodēm, rosinot cilvēkus izprast, kādi ir dzīvnieki un kā viņiem varam aiztaupīt ciešanas un varmācīgu nāvi. Rīkoju publiskus pasākumus, kino vakarus, diskusijas, dzīvnieku aizsardzības akcijas,» par savu ikdienu teic Sandris. «Latvijas radio 6, Latvijas Universitātes «Radio NABA» skan mans raidījums «Zootēka», kurā stāstu par aktualitātēm dzīvnieku aizsardzībā, intervēju pētniekus, māksliniekus un aktīvistus, ziņoju par atklājumiem saistībā ar dzīvniekiem. Tie atkal un atkal izrādās spējīgāki vai mums līdzīgāki, nekā iepriekš domājām. Katru dienu sekoju jaunumiem pasaules medijos saistībā ar dzīvniekiem, viņu izmantošanu un aizstāvēšanu — savā ziņā es esmu dzīvniektiesību žurnālists, bet mēdzu pa jokam sevi dēvēt par zvērinātu dzīvnieku advokātu,» viņš smej.
«Daudzi brīnās, ka raidījums «Zootēka» netiek ierakstīts studijā un es par to algu nesaņemu, līdz ar to man ir ļoti liela brīvība izvēlēties ieraksta tēmu, viesus un visu pārējo,» atzīst raidījuma vadītājs. «Galu galā ieraksts top jebkurā vietā, kur es tobrīd esmu, iekārtojot telpu pēc iespējas labākai skaņai — tas ir noticis gan drēbju skapī, gan pirts telpā, gan dārza mājiņā un pat pļavā. Savukārt manu «algu» maksā pārdesmit cilvēki, kuriem laikam patīk tas, ko daru — tas notiek caur interneta ziedojumu platformu «Patreon».
«Viņas virtuvē pie ledusskapja man notika klikšķis»
Uz jautājumu, kā viņš pievērsies vegānismam vai kas pamudinājums, Sandris atminas: «Vispirms kļuvu par veģetārieti, kad Talsu 2. vidusskolā, skolotājas Stāmeres vadībā rakstīju zinātniski pētniecisko darbu par veģetārismu. Darba aizstāvēšanas dienā es parādīju aprēķinu, cik tūkstoši dzīvnieku ik dienu ir jānogalina Talsu iedzīvotāju pabarošanai vien. Ome, pie kuras es tolaik dzīvoju, bija ilgus gadus strādājusi Talsu gaļas kombināta kautuvē (kā veterinārste), līdz ar to mēs maz par to runājām. Taču viņas virtuvē pie ledusskapja man notika tāds klikšķis, kad paša ēstajam gaļas gabalam pamanīju krūtsgalu ādas pusē.» Tas bija kā lūzuma punkts, kas Sandrim lika rūpīgāk pārdomāt ikdienas izvēles.
«Vēlāk rakstīju bakalaura darbu par nošķīrumu starp cilvēku un pārējiem dzīvniekiem, atradu spēcīgus argumentus, kāpēc nav loģiski izturēties pret dzīvniekiem kā precēm, tos ražot un ēst, ja vienlaikus sakām, ka tos cienām un aizsargājam,» viņš turpina. «Vegānisms bija risinājums: dzīve bez dzīvnieku ēšanas, pakļaušanas ciešanām un izmantošanas pēc labākās sirdsapziņas. Sapratu, ka ne jau tikai gaļas ražošanas, bet arī piena, olu, vilnas, ādu un kažokādu dēļ dzīvnieki cieš un beigās jau tos visus nokauj. Cik ir redzētas pensionētas govis, vistas vai aitas? Negribu, lai manis dēļ nogalina,» viņš atzīst.
«Kad pabeidzu bakalaurus, gribēju darīt kaut ko «reālu», lai kaut nedaudz mainās tas, ko cilvēki nodara pārējo sugu būtnēm. Atradās domubiedri, nodibinājām «Dzīvnieku brīvību», kurā mani ievēlēja par vadītāju, bet ar laiku sapratu, ka vēlos darīt ko citu. Sāku rīkot pasākumus un skolu lekcijas, parādījās aicinājumi stāstīt par dzīvnieku tiesībām TV un radio raidījumos,» atminas S. Ādminis. «Es saprotu, ka plašas pārmaiņas vieglāk panākt caur sistēmiskām pārmaiņām, bet man vienmēr ir bijis ļoti svarīgs cilvēciskais līmenis — strādāt pie tā, lai katrs pats aizdomājas par to, kas ir nogājis greizi mūsu attieksmē pret dzīvniekiem, ko varam darīt, lai dzīvotu mazāk «uz kakla» tiem, ko mēdz saukt par mūsu «mazajiem brāļiem un māsām». Sagādāt viņiem mazāk problēmu. Bez tā jebkādas likumu un normu pārmaiņas nav iespējamas,» viņš pauž.
Produkcija, kas ražota bez dzīvnieku valsts izejmateriāliem
«Pirms gadiem desmit bija pavisam niecīgs, piemēram, augu piena piedāvājums. Tagad pat mazās bodītēs var kaut ko atrast, bet lielveikalos ir neticami daudz dažādi augu pieni, vegāniskas desas utt. Tie lielā mērā paredzēti, lai atvieglotu pārmaiņas tiem, kas grib mazāk patērēt dzīvnieku izcelsmes produktus — vienalga, kādu iemeslu vadīti. Bet lētāk un veselīgāk, protams, ir kombinēt neskaitāmos dārzeņu, augļu, graudaugu, pākšaugu, garšaugu riekstu, sēklu, sēņu, sulu un eļļu produktus, gatavojot ēdienu pašiem. Esmu sajūsmā, ka tagad jau trīs Latvijas gaļas kombināti ražo vegāniskus produktus, lai gan pats tos reti pērku. Toties nesen par tiem izveidoju «Zootēkas» tiešraides video reportāžu no izstādes «Riga Food» Ķīpsalā. Apbrīnojami, cik gaļīgus produktus var radīt, nevienu dzīvnieku nenogalinot,» teic Sandris.
Lai līdzīgi domājošie iepazīstas un saprot, ka kopā ir vieglāk
«Vēlējos apzināt, cik domubiedru ir manā dzimtajā pilsētā, lai gan pasākums bija atvērts ikvienam. Gribas, lai līdzīgi domājošie iepazīstas, saprot, ka kopā ir vieglāk, var daudz ko sarīkot un panākt pārmaiņas savā apkārtnē. Cilvēki parasti kurn, ka «nekas nenotiek», bet paši neko nedara, lai tas mainītos. Reizēm pietiek ar pāris entuziastiem, lai arī citi atmostos un iesaistītos,» viņš min. «Šķiet, ka vegāni mēs bijām tikai puse no 10, pārējie atnāca, lai uzzinātu vairāk, pagaršotu gardumus, saprastu, kas tie vegāni ir par fruktiem. Facebook grupiņā «Vegan Talsi» nu jau ir vairāk nekā 60 cilvēki, nezinu, cik no viņiem sevi uzskata par vegāniem un tas arī nav svarīgi — vēl joprojām gaidām visus interesentus, jo galvenais, ka cilvēkiem interesē. Pavadījām kopā divas stundas — pagaršojām cienastus, apspriedām tādu tikšanos jēgu un ko vēl darīt Talsos, lai aizstāvētu dzīvniekus un padarītu vegānisma iemeslus saprotamākus. Vēl agri spriest par talsenieku atsaucību un aktivitāti, to laiks rādīs. Nākamā tikšanās, cerams, būs jau drīz — jāseko jaunumiem grupā! Es pats turpmāk plānoju par godu Dzīvnieku aizsardzības dienai sarīkot tiešsaistes pasākumu visiem un ar attālinātām lekcijām «paviesoties» Latvijas skolās. Un, protams, turpināšu veidot «Zootēkas» saturu — par dzīvniekiem un to, kā sadzīvot labāk un saudzīgāk!»