«Jādomā par to, lai iztērētie līdzekļi attaisnotu mērķi»

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Kopš 2020. gada marta, kad Latviju skāra «Covid-19», ne vienai vien kultūras iestādei ir nācies pārtraukt iesāktos projektus un aktivitātes. Pārorientēšanās ārkārtas situācijas laikā bijusi gana izaicinoša — neskaidrība par nākotni, nespēja redzēt kopējo ainu un apmeklētāju skaita kritums ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem kultūras darbiniekiem nācās sastapties. Vairāk par to, kā pandēmijas laiks rosinājis radošām idejām un kā šajā laikā mainījies kultūras patēriņš, pastāstīja kultūras jomas pārstāvji.

Talsu tautas nama direktore Dace Obodovska:
— Pandēmija kultūras nozari ir ietekmējusi ļoti lielā mērā — ir cietusi gan profesionālā māksla, gan amatiermāksla. Domāju, ka mēs visi — teātri, kino industrija, koncertzāles, operas — esam ļoti lieli zaudētāji. Pat šobrīd, kad pasākumus it kā var organizēt, ir ļoti krities apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka jādomā par to, lai iztērētie līdzekļi attaisnotu mērķi. Šobrīd mums aktuāli ir valsts svētki. Tie ir svētki mums katram pēc piederības, un mēs negribētu noteikt, kurš uz tiem nāks un kurš nenāks. Tas nozīmē, ka jāatrod alternatīva, — lauzām galvas un mēģinām atrast pareizo risinājumu. Tu vairs nevari domāt tikai par saturu, tev tas jāsalāgo ar miljons nosacījumiem. Mums, cilvēkiem, kuri producē, jārealizē oficiāli uzdotās funkcijas un vienlaikus jābūt gaišreģiem, jo noteikumi mainās katru minūti. Tas, ko tu šodien saplāno, rīt vairs nestrādā.
Nu jau esam pieņēmuši to par normu, ka visur ir dezinfekcijas līdzekļi, maskas un darbs norit attālināti, bet pandēmijas sākums bija dīvains… Mājā, kurā vienmēr ir bijuši cilvēki, izstādes, notikumi, koncerti un amatiermāksla, pēkšņi iestājās klusums. Esmu no tiem cilvēkiem, kuri vienmēr mēģina atrast pozitīvo, bet šajā visā to ir ļoti grūti atrast. Daudzi talantīgi cilvēki ir spiesti meklēt citu iztikas veidu un vairs nevelta sevi mākslai, kas ir liels zaudējums tautai kopumā. Arī mūsu dziesmu svētku kustība un tradicionālā māksla ir apdraudēta. Kolektīvu vadītājiem ir grūti noturēt kolektīvus, jo trūkst dalībnieku — cilvēki ir iesēdējušies mājās, vairs nenāk uz mēģinājumiem un neredz motivāciju. Viens ir vakcinēts, otrs nevakcinēts, līdz ar to kolektīvos veidojas konflikti. Tas ir stāsts par to, kā saglabāt veselo saprātu, palikt pozitīvam un pieliet savā trauciņā tik daudz, lai spētu dot citiem.
Prieks, ka mums tik ātri izdevās pārorientēties un īstenot visu iecerēto! Pagājušajā gadā mums bija ļoti skaisti valsts svētki, Adventa laiks, dažādas pastaigas… Pamanījāmies pat uztaisīt koncertus. Ar reakciju mums viss ir kārtībā — sekojām līdzi informācijai, ko valdība pieņēma, un vienu laiku gandrīz katru dienu zvanījām uz Kultūras ministriju. Ļoti veiksmīgi izdevās noorganizēt Lāčplēša dienu — uzlikām fona mūziku, pie tautas nama bija sakurti ugunskuri, un cilvēki vairāku stundu garumā pie «Koklētāja» varēja nolikt svecīti. Arī es pati sajutos ļoti patriotiski. Labais ir tas, ka varam paskatīties uz pasākumiem no cita skatu punkta. Šogad Dižmāras gadatirgu organizējām bez svētku programmas un saņēmām ļoti labas atsauksmes — cilvēkiem patika, ka lielāks akcents tika likts uz tirgu. Arī valsts svētki bija plānoti citādāki, bet dienu iepriekš tika pieņemti jauni lēmumi. Jau pirms vairākiem gadiem ieminējos pašvaldībai — ja gribam būt zaļi domājoša un videi draudzīga pilsēta, mēs varētu atteikties no salūta. Tas ir noiets etaps. «Covid-19» mums palīdzēja šo ideju realizēt — pagājušais gads bija pirmais, kad mums nebija salūta. Atradām veidu, kā aizstāt to ar kaut ko gaumīgāku un videi draudzīgāku. Ja mums ir ezeri un mūsu pašu vietējais uzņēmējs ir šādu pakalpojumu sniedzējs, kāpēc to neizmantot? Septembrī svinējām Talsu 790. dzimšanas dienu. Jūlija sākumā notika Talsu rallijs — kad par to lēma, sapratu, ka «Covid-19» dēļ tādus pilsētas svētkus, kādus esam pieraduši baudīt jūlijā, nespēsim nodrošināt. Sākām meklēt alternatīvos datumus un nonācām pie septembra. Negribēju maldināt sabiedrību, jo, ja cilvēks nāk uz pilsētas svētkiem, viņš sagaida aktivitātes visas dienas garumā. Mēs to nevarējām izdarīt, tāpēc svinējām Talsiem 790 — septiņas dienas deviņos pakalnos. Šoreiz lielāku uzsvaru likām uz mākslu — bija vairākas izstādes, pastaiga ar interesantiem vides objektiem, talsenieku gleznu video projekcijas… Centāmies iedzīvināt pilsētu, lai katrs kaut kur aiziet, kaut ko pabauda, pastaigā, sajūt un sadzird. Pasākums bija izdevies — laikapstākļi gan mūs nelutināja, bet cilvēku vakarpusē bija daudz. Vēl viens izdevies pasākums bija Lieldienu jampadracis. Tradicionāli Lieldienu aktivitātes notiek Radošajā sētā, bet šogad ierastais formāts izpalika. Nodrošinājām bezkontakta aktivitātes, piemēram, olu ripināšanu, ko cilvēki varēja izbaudīt pastaigas laikā, un meitenes zaķu tērpos gāja uz pirmsskolas izglītības iestādēm. Amatiermākslā jaunums ir izglītības semināri kolektīvu vadītājiem, kam iepriekš nepietika laika.
Protams, kultūras patērētāju ieradumi šajā periodā ir mainījušies. Vakcinēto nav tik daudz, un apmeklējums ir samazinājies. Lielām koncertzālēm nav problēmu ievērot distanci un izsēdināt apmeklētājus, bet, ja mums 400 sēdvietas jāsamazina uz pusi, no biļešu naudas nav iespējams atpelnīt ne ceļa izdevumus, ne honorāru, ne tehnisko aprīkojumu. Tas, kas šobrīd notiek Talsu tautas namā, jau ir ekskluzīvi. Mums būs Valmieras teātra izrāde, Liepājas leļļu teātra izrāde, «Otras puses» koncerts… Senioriem katru gadu Starptautiskajā senioru dienā dāvinām kādu koncertu, šogad tas būs «Galaktikas» koncerts. Ja tagad kaut kur kaut kas notiek, tas ir jāizmanto. Diemžēl šobrīd nākas saskarties arī ar negācijām, kad paziņojam, ka pasākums būs tikai vakcinētajiem. Noteikumi ir pretrunīgi, bet mēs tos neizdomājam, strādājam likuma ietvaros. Mūsu uzdevums ir radīt piedāvājumu un saturu, tas, kā cilvēki to pieņem, ir viņu pašu izvēle. Sniedzam iemeslu, lai izietu no mājas, sapucētos, satiktu citus cilvēkus un parunātos, bet laimi uz paplātes mēs nevaram pienest klāt. Mēs tiešām strādājam no sirds un gribam mūsu pilsētai to labāko!
Uz nākotni šobrīd raugāmies īstermiņā. Stratēģiskā redzējuma piecgadei mums nav… Domāju, ka nevienam tā nav. Lai kaut ko plānotu, ir jāsaprot spēles noteikumi. Ja tev nav saprotami spēles noteikumi, tas nozīmē, ka tev ir īstermiņa plāns. Kādreiz es tiešām plānoju ilgtermiņā, tas bija mans trumpis, es redzēju laukumu, bet šobrīd man tas ir atņemts. Man patīk skaidrs redzējums, bet pašlaik saplānotas darbības vietā nākas samierināties ar skrējienu vāveres ritenī.

Mērsraga tautas nama vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Kaļiņičenko:
— Valstiskā mērogā pandēmija vissmagāk ir ietekmējusi privātās organizācijas, uzņēmējus, darba devējus. Liela mēroga pasākumi ir atcelti — lai arī no sākuma daudzus tikai pārcēla, beigās tos nācās atcelt pavisam. Mērsragā vissmagāk pandēmija ir ietekmējusi tautas nama kolektīvus — gan vadītāju, gan sastāva ziņā. Arī mēģinājumu norise uz laiku tika pārtraukta un tā pa īstam nav atsākusies. Ir cilvēki, kuri ir pārslimojuši šo slimību un seku dēļ darbu neturpina, līdz ar to ir kolektīvi, kuriem mēģinājumi nav notikuši vairāk nekā gadu. Kopumā bēdīgi, bet raugāmies nākotnē ar cerību. Protams, ir arī labā ietekme, kas ir nozares saliedētība. Visi esam vienā laivā. Šobrīd piedzīvoju to, ka kolēģi nekautrējas vaicāt pēc padoma un arī paši to neatsaka. Ierobežojumi bieži vien ir interpretējami — esam tos vairākkārt apsprieduši un tādējādi iepazinuši cits citu tuvāk.
Lielākais izaicinājums pandēmijas sākumā bija nodrošināt kultūras pieejamību vietējiem, tos nepulcinot vienkopus. Pasākumus ierakstījām video formātā un publicējām Facebook.com. Bija pasākumi, kas notika «Zoom» vidē, piemēram, Ģimenes dienas viktorīna. Lieldienās iedzīvotāji devās pastaigā pa Mērsragu — viņu uzdevums bija atrast Lieldienu zaķa paslēptās Lieldienu olas — arī tas bija tiešraides pasākums. Kopumā strādājām tā, lai nodrošinātu kultūras pamatvērtības. Iesākumā iedzīvotājiem video formāts bija pieņemams, bet ar laiku tas apnīk, tāpēc sākām domāt par fizisku iesaisti, kas rezultējās ar pastaigām. Protams, visi alkst pēc ierastā, pēc klātienes pasākumiem bez ierobežojumiem, pēc patērzēšanas ar draugiem izrādes starplaikā, neievērojot divu metru distanci. Cilvēkiem trūkst sabiedrības.
Pārorientēšanās notika strauji, jo kultūras dzīvei bija jāturpinās un katram pasākumam ir savi termiņi. Sākumā gan tas nebija viegli, bet uzskatu, ka mums izdevās diezgan veiksmīgi. Facebook.com statistika ir apmierinoša — gandrīz katrs ievietotais video ir sasniedzis vairāk skatījumu nekā iedzīvotāju skaits nu jau bijušajā Mērsraga novadā kopumā. Ilgtermiņā pārorientēšanās notiek visu laiku, jo ierobežojumi mainās ļoti strauji, uz ko mums, kultūras organizācijām, ir tikpat ātri jāreaģē. Šis laiks rosināja izveidot tādu kā kultūras darba grupu — spriedām par to, kā varētu pārsteigt cilvēkus, ņemot vērā ierobežojumus. Lielākais paldies jāsaka Deividam Lagzdiņam, kuram bija daudz labu ideju, piemēram, novadnieka Ulda Lapiņa īsfilmu vakars. Īsfilmas rādījām uz daudzstāvu mājas sienas. Nekas tāds iepriekš Mērsragā nebija noticis. Nepieciešamais inventārs tika īrēts par sponsoru līdzekļiem. Kopumā šāda darba grupa deva iespēju paskatīties uz to, kā kultūrvidi Mērsragā redz citi cilvēki. Iesaistītie piesaistīja vēl papildu cilvēkresursus, līdz ar to varēja notikt lielas lietas. Vēlos vēlreiz pateikties ikvienam iesaistītajam!
Kopumā liela daļa notikumu tika veidoti, izmantojot digitālās iespējas: video koncerti, viktorīna «Zoom» platformā… Mazāk izmantojām tiešraides. Ieguvumi noteikti ir saistīti ar plašākas auditorijas sasniegšanu — arī ārpus Latvijas. Sarežģījumi varētu būt saistīti ar interneta kvalitāti, kas katram skatītājam ir citādāka. Par spīti pandēmijai, organizējām arī Jūras svētkus un Mērsraga svētkus. Nevarētu teikt, ka tie sniedza pilnīgu gandarījumu, jo cilvēki ļoti pārdzīvoja par sertifikātu nepieciešamību. Arī mums tas sagādāja papildu spriedzi, jo, no vienas puses, vēlamies, lai noteikumi tiktu ievēroti, bet, no otras puses, svētkiem vajadzētu būt pieejamiem visiem. Vadītāja pienākumus sāku pildīt jau pandēmijas apstākļos, tāpēc ļoti vēlējos pasākumus, kuros nav ierobežojumu un kurus var apmeklēt ikviens, bet daļu no jaunieviestajām idejām noteikti saglabāsim arī turpmāk.

Rojas kultūras pasākumu organizatore Dace Broka:
— Kultūras ministrijas pasūtītais pētījums par pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari rāda, ka ir pieaudzis kultūras digitālais patēriņš un kultūras nozares iestādes ir aktīvi adaptējušās «Covid-19» situācijai. Uzreiz gribas minēt ierastajā izpratnē nenotikušos skolēnu Dziesmu un deju svētkus. Bet, runājot plašāk, kultūras jomā visi atrodas vienā savstarpēji saistītā ķēdē — gan mākslinieki, gan producenti, gan tehniskā nodrošinājuma sniedzēji… Ja māksliniekam ir liegts uzstāties, tas atsaucas uz visu pārējo. Vislielākās bažas manī rada tas, kā šo laiku būs pārdzīvojusi mūsu amatiermāksla, un vai pandēmija nebūs nesusi izmaiņas tajā, kā cilvēki izvēlēsies pavadīt brīvo laiku.
Neierasti bija tas, ka daudz uzmanības bija jāsāk veltīt higiēnas prasībām. Divi metri, maskas, apmeklētāju plūsmas organizēšana, dezinfekcijas līdzekļu izvietošana, ieraksti ar brīdinājumiem par distancēšanos, temperatūras mērīšana… Līdz tam, pasākumus organizējot, ar šādām lietām, protams, nenodarbojāmies. Tad sekoja pirmie atceltie un pārceltie pasākumi. Kultūras patērētāju attieksme bija dažāda, bet izjutām tādu kā piesardzību, jo apmeklētāju skaits sāka samazināties. Domāju, ka situācijai pielāgojāmies ātri. Patiesībā ķērām aiz astes katru iespēju. Ilgtermiņā tas būs attīstījis spējas ātri reaģēt un strādāt jebkādos noteikumos un apstākļos. Pandēmijas laiks ir piespiedis rast jaunus risinājumus un ģenerēt idejas. Zināmā mērā jutu izaicinājumu, kā atrisināt to vai citu uzdevumu, — bija interesanti iziet no ierastās komforta zonas. Novērtēju iespēju piedalīties Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajos profesionālajos kursos un semināros, jo tie ļoti palīdzēja gan pilnveidoties un paplašināt redzesloku, gan savākties un labāk saredzēt iespējas. Novērtēju arī to, ka visi manā pašvaldībā kultūras sfērā strādājošie saglabāja savas darba vietas un atalgojumu.
Gan šajā, gan iepriekšējā sezonā, sekojot līdz pandēmijas ierobežošanai noteiktajām prasībām, esam realizējuši gandrīz visus plānotos pasākumus. Šovasar Rojas brīvdabas estrādē vien ir bijuši kopumā 19 notikumi — koncerti, pasākumi, kino, teātra izrādes, izstādes, sapulces, semināri, deju sacensības, tirdziņš, sinode, lāzeršovs un pat balles. Lielākais pasākums bija Zvejnieksvētki, kas visas dienas garumā pulcēja interesentus no dažādām vietām. Tos rīkojot, intensīvi komunicējām ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem, meklējām neatļautajā atļauto, un rezultātā programma bija gana plaša. Lepojamies ar Kurzemes pūtēju orķestru svētkiem, kurus šajos apstākļos noorganizēt bija sarežģīti, bet tie deva jaunu pieredzi un neatkārtojamu piedzīvojumu — dzirdēt vienlaicīgi uz skatuves muzicējam gandrīz pusotru simtu pūtēju orķestru dalībnieku!
Šis laiks ir licis plašāk pievērsties arī digitālajām iespējām, īpaši novērtēju mācību un pilnveides iespējas platformā «Zoom» un iespējas arī šādos apstākļos tikties apspriedēs un sapulcēs. Domāju, ka jaunais saziņas veids būs ienācis uz palikšanu, jo ir ērts, taupa gan laiku, gan līdzekļus un ir plaši pieejams. Realizējām arī tiešsaistes koncertus, tiešraides no notikumu vietas. Sarežģītākais bija dzīvās komunikācijas, saskarsmes un radošumam tik ļoti nepieciešamās savstarpējas enerģijas apmaiņas procesa trūkumu. Runājot par amatierkolektīviem, digitālās nodarbības kādu laiku, protams, var aizstāt klātienes nodarbību procesu, tomēr ilgtermiņā atstāj negatīvu iespaidu.
Kādas izmaiņas nesis šis laiks, manuprāt, vēl ir grūti pateikt. Šķiet, ka cilvēki ir iemācījušies priecāties arī par mazām lietām — izgaismotu objektu, negaidītu priekšnesumu — un vairs tik ļoti netiecas pēc burzmas. Nākotnē raugos cerīgi. Nekur nav teikts, ka vienmēr ir jābūt tā, kā bija. Var taču būt arī citādāk!

Dundagas kultūras pils direktore Baiba Dūda:
— Esam jau pietiekami ilgi dzīvojuši un strādājuši pandēmijas ietekmē, nu jau vairs nav jautājumu par to, kādu ietekmi tā ir atstājusi un turpina radīt. Visgrūtākais bija laiks, kad kultūras iestādes bija pilnībā slēgtas. Izmisīgi mēģinājumi kaut ko izplānot un radīt absolūtu ierobežojumu apstākļos bija grūti, neiespējami, pat bezjēdzīgi. Uzskatu, ka labs piedāvājums nāca no profesionālajiem teātriem, koncertzālēm, pārraidot kultūras piedāvājumus digitāli. Diemžēl tas nebija lauku kultūras norišu vietām piemērots formāts.
Šobrīd darbība ir atsākusies, rūpīgi sekojam līdzi valstī noteiktajai epidemioloģiskajai situācijai un ierobežojumiem. Labi, ka var atsākties amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi, var notikt pasākumi. Diemžēl amatiermākslas kolektīvu dalībnieki nav atgriezušies iepriekšējā skaitā. Daži baidās saslimt, citi nav vakcinēti, bet mēģinājumi notiek, un tas ir galvenais. No lielu pasākumu rīkošanas esam atturējušies. Tam par pamatu bija dažādi iemesli. Visbiežāk epidemioloģiskā situācija nebija savienojama ar pasākuma formātu.
Izmaiņas skars mūs visus. Domāju, ka iepriekšējā situācijā vairs neatgriezīsimies. Galvenais ir būt radošiem, noteikt kultūras pakalpojumu patērētāju vajadzības un sabalansēt tās ar esošo situāciju. Pārmaiņām esam gatavi.