Idejas, kas iezīmēs jaunu virzienu

Žurnālista viedoklis

Veidojot projekta atvērumu, šoreiz pievērsām uzmanību radošumam kultūras jomā un vietējo kultūras darbinieku spējai pārorientēties ārkārtējās situācijas laikā. Jautājām kultūras jomu pārstāvjiem, kā pandēmijas laiks rosinājis jaunām radošām idejām, kā uz notiekošo reaģēja kultūras patērētāji, cik ātri izdevās pārorientēties un kādus pasākumus šajā periodā izdevies īstenot. Lai gan pasākumi ierastos un ne tik ierastos formātos par spīti apstākļiem notikuši, uzrunātie atzina, ka ar grūtībām nācās sastapties dažādās jomās.
Talsu tautas nama direktore Dace Obodovska uzsvēra, ka jādomā par to, lai iztērētie līdzekļi attaisnotu mērķi, jo notiekošais tiešā veidā ietekmē finansiālo pusi. Lai arī cik ļoti negribētos, šobrīd lielākā daļa uzmanības jāvelta nosacījumu salāgošanai, līdz ar to samazinās laiks un enerģija, ko iespējams veltīt radošajam procesam. Sāpīgs faktors ir arī apmeklētāju skaita kritums — gan kultūras patērētāju rindās, gan amatiermākslas kolektīvu dalībnieku vidū. Cilvēki ir pieraduši uzturēties mājās, neredz izaugsmes iespējas un līdz ar to neapmeklē mēģinājumus. Apdraudēta ir gan dziesmu svētku kustība, gan tradicionālā māksla. «Kultūras jomā visi atrodas vienā savstarpēji saistītā ķēdē — gan mākslinieki, gan producenti, gan tehniskā nodrošinājuma sniedzēji… Ja māksliniekam ir liegts uzstāties, tas atsaucas uz visu pārējo,» bažas pauda Rojas kultūras pasākumu organizatore Dace Broka. Arī Mērsraga tautas nama vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Kaļiņičenko atzina, ka visi nozares pārstāvji šobrīd ir vienā laivā. Mērsraga pagastā pandēmija vissmagāk ir skārusi tautas nama kolektīvus — gan vadītāju, gan sastāva ziņā, bet Dundagas kultūras pils direktore Baiba Dūda par vissarežģītāko sauc brīdi, kad kultūras iestādes bija pilnībā slēgtas. «Izmisīgi mēģinājumi kaut ko izplānot un radīt absolūtu ierobežojumu apstākļos bija grūti, neiespējami, pat bezjēdzīgi. Uzskatu, ka labs piedāvājums nāca no profesionālajiem teātriem, koncert-zālēm, pārraidot kultūras piedāvājumus digitāli. Diemžēl tas nebija lauku kultūras norišu vietām piemērots formāts,» pārdomās dalījās B. Dūda.
Par formāta maiņu nācās domāt arī kultūras patērētājiem — daļa sabiedrības ieņēma pasīvu stāvokli un ar notiekošo samierinājās, bet citi meklēja veidus, kā savu ikdienu padarīt aizraujošāku. Lai arī tiešraižu piedāvājums ir gana plašs, jāatceras, ka ne visu var un vajag pasniegt digitālā veidā. Ir reizes, kad digitālajā vidē notiekošais var aizstāt klātienes procesu, tomēr ilgtermiņā atstāj negatīvu iespaidu. Lai gūtu maksimālo labumu, šīs lietas jāspēj nošķirt.
Domājot par nākotni, skaidras vīzijas kultūras darbiniekiem šobrīd nav. «Uz nākotni raugāmies īstermiņā. Stratēģiskā redzējuma piecgadei mums nav… Domāju, ka nevienam tā nav. Lai kaut ko plānotu, ir jāsaprot spēles noteikumi. Ja tev nav saprotami spēles noteikumi, tas nozīmē, ka tev ir īstermiņa plāns. Man patīk skaidrs redzējums, bet pašlaik saplānotas darbības vietā nākas samierināties ar skrējienu vāveres ritenī,» ar nožēlu atzina Talsu tautas nama direktore. Neskatoties uz šķēršļiem, mums jāmeklē veidi, kā šo sarežģīto laiku pārdzīvot, un jāmēģina paskatīties uz notiekošo citām acīm. Iespējams, tieši šajā laikā dzims idejas, kas nākotnē iezīmēs jaunu virzienu…