Sabiedrības vienotība pandēmijas laikā

Žurnālista viedoklis

Kopš 2020. gada 12. marta pēcpusdienas jeb dienas, kuras rītā vēl nespējām iedomāties, kas mūs sagaida, pagājis vairāk nekā pusotrs gads. Sabiedrība 18 mēnešus ilgo laika periodu uztvērusi neviennozīmīgi, taču neskatoties uz individualitāti, koronavīruss sabiedrību gan saliedējis, gan šķēlis plaša spektra jautājumos.
Pēc Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas finansētā pētījuma «Dzīve ar «Covid-19»: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē» datiem, «Covid-19» pandēmijas ietekme uz dažādām respondentu kategorijām ir atšķirīga — lielākas izmaiņas dzīvesveidā un ienākumu līmenī piedzīvojuši nodarbinātie iedzīvotāji un ģimenes ar bērniem, kamēr «Covid-19» izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu periodā vairākās pozīcijās stabilāk jutušies tie, kas ir nodarbināti publiskajā (valsts un pašvaldības) sektorā.
Publiskajā sektorā vairāk nekā privātajā sektorā strādājošie izjutuši savstarpēju atbalstu un saliedētību starp kolēģiem savā darbā, vairāk izjutuši, ka kolēģi tos atbalstītu, ja būtu nepieciešamība, kā arī ir palīdzējuši kolēģiem, kam bija radušās grūtības. Tāpat, publiskajā sektorā vairāk nekā privātajā sektorā strādājošie apjautuši, cik viņu darbs ir nozīmīgs sabiedrībai, vairāk izjutuši lepnumu par savu profesiju un profesijas prestiža paaugstināšanos sabiedrībā. Iepriekšminētie fakti kalpo kā virkne emociju, bet emocijas izraisa pieredzi, kas savukārt nosaka attieksmi pret konkrētiem jautājumiem.
Sabiedrību šķeļ arī uzskati par, piemēram, ikdienas paradumiem un plastmasas iepakojuma nepieciešamību. Plastmasa ir ērts un lēts iepakošanas veids, tomēr maisiņu un citu iepakojumu ražošana atstāj milzīgus nospiedumus dabā. Jo īpaši šobrīd, pandēmijas laikā, ir noteikta prasība, kas paredz, ka teju visa vaļējā produkcija jāiepako atsevišķos iepakojumos, kas gandrīz visos gadījumos ir plastmasa. Tiek uzdots jautājums — vai no viena, šķietami, pasaules gala — mēs nedodamies otrā?
Piemēram, brīdī, kad lielu daļu ēdināšanas iestāžu nācās slēgt, daļa bija par to, lai ierobežojumi tiktu mīkstināti un cilvēki drīkstētu bez sarežģījumiem pildīt savus darba pienākumus, kamēr citi, tieši pretēji, vēlējās ierobežojumu pastiprināšanu, cerot uz pandēmijas rimšanos. Attiecīgi, līdz ar ierobežojumu apstiprināšanas mirkli, plastmasas un papīra trauku aprite, neskatoties uz jūlijā Eiropas Savienībā pieņemto likumu par vienreizlietojamo plastmasas trauku tirdzniecības aizliegumu, ir krietni pieaugusi, jo maltīti arī šobrīd nākas sagatavot līdzņemšanai, kas jau atkal ir vakcinācijas sertifikāta jautājums un temats, par kuru sabiedrībā vērojama vislielākā šķelšanās, izraisot agresivitāti un kāpinātas emocijas.
Iespējams, sabiedrības paustie un pārstāvētie uzskati dalās arī ieņēmumu samazinājuma dēļ, jo indivīda viedokli attiecībā uz pandēmiju nosaka arī tas, cik viegli tam bijis adaptēties jaunajiem dzīves apstākļiem un straujām izmaiņām. Ārkārtējā situācija ir aktualizējusi attālināto darbu, kas ne visiem var patikt, jo, tomēr, tas prasa citādu pieeju un, ja darbs tiek darīts no dzīvesvietas, — augstas spējas koncentrēties, kamēr taupīšanas pasākumi finanšu krīzes seku pārvarēšanai smagi skāra cilvēkus, radot pārliecību, ka valdībai maz rūp viņu labklājība.
Lielu uzmanību piesaista arī jautājums par diskrimināciju attiecībā pret nevakcinētiem studentiem, jo studiju process augstskolās no 11. oktobra klātienē norisināsies vien studentiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, par ko tiesībsargs Juris Jansons platformā «Facebook» veicis papildinošu ierakstu: «Lai arī tiesības uz izglītību Satversmē nav minētas kā vienas no tiesībām, kuras var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, tas nenozīmē, ka šīs pamattiesības ir absolūtas un tām nevarētu noteikt ierobežojumus. Taču, ierobežojumam ir jābūt attaisnojamam, proti, tam ir jābūt noteiktam ar likumu; tam ir jābūt leģitīmam mērķim un samērīgam. Nevakcinēto personu tiesību uz izglītību ierobežojums šajā gadījumā ir attaisnojams, un cilvēktiesību pārkāpums nav konstatējams. Lēmums ir pamatots ar sabiedrības veselības drošības apsvērumu,» kas izraisījis plašu aziotāžu. Zem publikācijas novērojami komentāri, kas apšauba tiesībsarga biroja nepieciešamību, nosoda izteikto paziņojumu, taču ir arī viedokļi, kas atbalsta šādu pieeju. Jāmin gan, ka lietotāju ievietotie komentāri neatspoguļo pilnu sabiedrības viedokli.
Lai arī cik sarežģīta un šķēršļu pilna nebūtu ikdiena, svarīgi atcerēties, ka dzīvojam tikai vienreiz un laiku, ko tērējam, lai rakstītu naida pilnas piezīmes zem ziņu rakstiem kādā no sociālajiem tīkliem vai vakcinācijas jautājuma dēļ sastrīdētos ar saviem radiniekiem, varam veltīt savu vaļasprieku realizēšanai, sevis pilnveidošanai vai kam citam, sen kārotam.