Tu jau izkustējies?

Žurnālista viedoklis

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, kādas sekas pandēmijas laiks uz sabiedrību ir atstājis psiholoģiskajā un emocionālajā ziņā, bet tikpat lielu robu ieilgusī mājsēde ir atstājusi fiziskajā ziņā. Tie, kuri apzinās sporta pievienoto vērtību, atrada veidus, kā turpināt kustēties un rūpēties par savu fizisko labsajūtu, bet lielai daļai bērnu un jauniešu šīs motivācijas pietrūka. Diemžēl fizisko kustību nozīmi daudzi apjauš tikai vēlāk, kad jau radušās veselības problēmas. Tie, kuri skolā uz sporta stundām gāja sakostiem zobiem, nu ir gatavi maksāt, lai kāds ar viņiem darbotos.
Pagājušajā laikraksta numurā, veidojot materiālu par cilvēku ar invaliditāti problēmām pandēmijas laikā, Invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons» valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis uzsvēra, ka viena no problēmām bija kritiski maz pieejamie ārstu pakalpojumi. «Veidojās situācija, kad ārsts ir nepieciešams tūlīt un tagad, bet viņu var dabūt tikai pēc sešiem, septiņiem, astoņiem mēnešiem, kad problēma jau ir 15 reizes lielāka. Vēl nav parādījusies statistika par to, kā pandēmija ir ietekmējusi cilvēku fizisko veselību, bet ietekme ir jūtama… Sēžot mājās gandrīz veselu gadu, cilvēks sāk ierūsēt un progress, ko izdevies panākt ar fizioterapeitu un ergoterapeitu palīdzību, pazūd.»
Līdzīga aina atklājas, parunājot ar cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem un jauniešiem. Lai atgūtu sākotnējo fizisko sagatavotību un atgrieztos ierastajā treniņu ritmā, jāpaiet noteiktam laikam. Gluži kā maratonā — nevaram nostāties uz starta līnijas un pieveikt distanci bez nopietnas sagatavošanās. Starp citu — lai cilvēks būtu vesels un nostiprinātu imunitāti, ideālajā variantā dienā ieteicams noiet 10 000 soļus jeb septiņus kilometrus. Tas ir apmēram pusotras stundas gājiens, ko var sadalīt visas dienas garumā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments uzsver, ka iešana ir viens no kustību pamatiem: «Staigāšana palīdz uzturēt mūsu organismu veselu. Ne velti, strādājot sēdus pozā, ieteicams ik stundu veikt nelielas kustības, pametot savu darba vietu un izstaipoties. Regulāra staigāšana uzlabo labsajūtu un nodrošina nepieciešamo aktivitāšu līmeni, taču, lai uzturētu organismu veselu, ar pāris soļiem dienā vien nepietiek. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ieteicamais soļu skaits, kuru ikdienā vajadzētu pieveikt, ir aptuveni 7500 soļi. Tomēr sabiedrībā daudz populārāks ir kļuvis uzskats, ka dienā jāveic 10 000 soļu. Kāpēc vēlams neapstāties pie vidējās normas? Jo vairāk soļu ikdienā spējam noiet, jo spēcīgāks un veselāks kļūst mūsu organisms.»
Īpaša vērība fiziskajām aktivitātēm jāpievērš, strādājot un mācoties attālināti. Lai arī cik ļoti gribētos pabeigt iesākto, jāpatur prātā princips — ja paši par sevi nerūpēsimies, neviens cits to nedarīs. Pandēmija jau tā ir nozagusi gana daudz. Neļausim tai atņemt arī prieku, kas izstrādājas aktīvu kustību rezultātā, un gandarījumu par paveikto! 