Elīna Lāce11. septembrī Usmas tautas namā notika talsenieka, mācītāja Aināra Kostandas grāmatas «Lūgšanu pērles» atvēršanas svētki. Šo izdevumu mācītājs veidojis kā atbalstu gan brīžos, kad cilvēkiem skumju dēļ atlikušas tikai nopūtas, gan tādos, kad no liela prieka kļuvis grūti ietērpt vārdos plašo emociju gammu.
«Man šī ir īpaša diena. Varbūt uz pasaules notikumu fona šis pasākums ir nieks, varbūt arī grāmatu pasaulē tas nav nekas nozīmīgs, jo šis nav šedevrs, tā ir vienkārša grāmata, bet man tas ir īpašs notikums,» atzina Ainārs. Kā gan citādi, ja mācītājs nekad iepriekš dzīvē nebija spējis iedomāties, ka viņš varētu sarakstīt grāmatu! «Tas man šķita kaut kas neiedomājams,» Ainārs neslēpa.
Un tomēr — jau vairākus gadus A. Kostandu nav likusi mierā neatlaidīga doma, ka dažādu zināmu un nezināmu autoru lūgšanas, kuras mācītāja kalpošanas praksē viņu pašu ir mierinājušas, uzmundrinājušas, pamācījušas un iedrošinājušas, vajadzētu apkopot vienos vākos, nevis ļaut tām, uzrakstītām uz lapiņām, pildīt, piemēram, grāmatzīmju funkciju vai glabāties kādas atvilktnes dziļumā. «Likās — ja reiz šīs lūgšanas ir uzrunājušas mani, varbūt tās uzrunās vēl kādu,» Ainārs paskaidroja. Sievas iedrošināts, viņš sācis ceļu pretī šīs ieceres īstenošanai, papildinot lūgšanas ar iederīgām Bībeles rakstvietām un savām pārdomām. Starp citu, izdevumu rotā arī divas paša autora radītas ilustrācijas.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē (LELBP) Latvijas apgabala prāveste Ieva Puriņa, sveicot autoru, norādīja uz to, ka dažādie ierobežojumi, ar kuriem nākas sadzīvot jau pusotru gadu, neattiecas uz cilvēka garu. «Gars rada augļus un jaunas sēklas, un es ticu, ka šajā grāmatā apkopotās lūgšanas kā sēklas tiks iesētas cilvēku sirdīs, nesīs svētību un būs labs ieguldījums Dieva darbā,» viņa sacīja.
LELBP mācītāja Rudīte Losāne salīdzināja, ka Ainārs pats līdzinās pērlei, kuru Dievs ir lēnām veidojis. «Domāju, ka šī grāmata uzrunās cilvēkus tieši tāpēc, ka tā ir tapusi ļoti personiski,» viņa sprieda. Zinot, ka septembris ir Dzejas dienu un Raiņa dzimšanas dienas mēnesis, R. Losāne vērtēja, ka ik lūgšana lielā mērā ir kā dzeja. «Dzejai nevajag vienmēr būt ar atskaņām vai pantmēru. Dzeja ir vārdi, kas runā par lietām, kuras mēs nespējam racionāli izskaidrot. Klausoties tavas apceres, manāms, ka arī tu dvēselē esi dzejnieks. Skaista valoda un dziļa doma, kas prasmīgi ir savienota ar tīru Dieva Vārdu,» mācītāja konstatēja.
Aicinātie viesi, kuri ceļu uz Usmu bija mērojuši no Talsiem, Rīgas, Ķeguma, Ventspils un citām vietām, baudīja muzikālus priekšnesumus divu stīgu instrumentu sastāvu izpildījumā, bet lūgšanā, kas izskanēja svētku oficiālās daļas noslēgumā, mācītājs lūdza, lai grāmata «Lūgšanu pērles» ir lasītājiem par svētību un ļauj piedzīvot Dieva mīlestību. Viņš arī nolēmis visus līdzekļus, ko izdosies iegūt no grāmatas pārdošanas, novirzīt labdarībai, lai atbalstītu kādu Talsu cilvēku, kuram nākas cīnīties ar smagu slimību.
