Atpakaļ vecajās sliedēs

Žurnālista viedoklis

Drīz būs aizvadīta jau otrā septembra nedēļa, un rudenīgās vēja brāzmas liek aizmirst par aizskrējušo vasaras karstumu. Lai arī visapkārt valda sireālas ainas, dažas lietas nemainās — kā skolas zvans, kas 1. septembrī sauc atpakaļ skolas solos visus zinātkāros skolēnus un skolotājus. Kaut arī nedaudz citādāk, bet mācību gads ir uzsācies.
Manuprāt, ikvienam ir milzīgs prieks un laime satikt savus vecos skolas biedrus dzīvē. Ilgās stundas pie datora ekrāniem savā istabā tomēr ir atsvešinājušas senās paziņas. Satiekoties skolas gaiteņos, visi tomēr nonāk pie tā nekomfortablā un nevienam nepatīkamā jautājuma — cik ilgi šis prieks turpināsies? Tas drīzāk ir tāds retorisks jautājums, jo neviens īsti nezina, cik ilgi skola varēs notikt klātienē. Bet, lai arī kā mums tas nepatiktu, mēs zinām atbildi uz šo jautājumu. Mēs paši esam atbildīgi par situāciju, ko radām. Ja gribam pēc iespējas ilgāk mācīties skolā klātienē, tad mums arī ir jābūt piesardzīgiem, jāievēro visi epidemioloģiskie ierobežojumi.
Tomēr šis attālinātais laiks jau ir atstājis savus pirkstu nospiedumus. Tagad skolēniem dažas stundas notiek arī attālināti. Manuprāt, tā ir laba prakse, ko pielietot. Ir lietas, ko var iemācīt un pasniegt attālināti, kas arī varbūt ir daudz ērtāk un ātrāk. Protams, ne visu. Domāju, ka tieši mūziķi, mūzikas vidusskolēni — kā es, esam cietuši visvairāk no šī tiešsaistes laika. Katrs mūzikas skolotājs jums pateiks, ka iemācīties spēlēt instrumentu attālināti ir neiespējami. Tāpēc, ja citiem profesiju pārstāvjiem der attālinātās stundas, tas nenozīmē, ka tās der visiem.
Katrai skolai ir sava situācija, tāpēc lēmumu par skolu slēgšanu necentralizēti vērtēju labi. Es uzskatu, ka skolām tiešām ir jābūt pēdējām, kuras aizver un pirmajām kuras atver. Ir svarīgi, lai mēs uztvertu ierobežojumus apzinīgi un atbildīgi. Skolēniem un studentiem nebūtu jācieš no bezatbildīgu cilvēku vieglprātības. Manuprāt, skolēniem ir jābūt emocionāli ļoti noturīgiem un apveltītiem ar lielu izturību un pacietību, lai attālinātajā laikā spētu noturēties labā līmenī. Jo skolā tu atrodies daudz profesionālākā vidē, kas liek tev nedaudz pacensties, kā arī skolā tu iegūsti enerģiju no socializēšanās ar klasesbiedriem, bet pie datora tava enerģija tikai zūd. Tāpēc es ceru, ka šādi pārbaudījumi mums vairs nebūs jāpiedzīvo. Es paļaujos uz sevi un citiem, ka būsim atbildīgi un neradīsim citiem un sev nepatīkamu situāciju, ko esam jau piedzīvojuši. Kļūdas ir domātas, lai no tām mācītos.