Tik varens pūtiens Rojā nebija piedzīvots

Kultūra

Ar leģendārā pūtēju orķestra «Rīga» dibinātāja Gunāra Ordelovska maršu «Vieglā solī» Rojas brīvdabas estrādē sestdien, 28. augustā, «tika iepūsti» pirmie Kurzemes pūtēju orķestru svētki. Un vakara gaitā uzzinājām, ka tiem būs lemts kļūt par skaistu tradīciju, jo, kā pie mikrofona solījās vasaras galvaspilsētas pārstāve Talsu novada domes deputāte Eva Kārkliņa, nākamgad Rojā jau būšot otrais pūtēju orķestru festivāls.
Bet pagaidām baudījām pašu pirmo, un, jāatzīst, tik varenu pūtienu jaunā brīvdabas estrāde vēl nebija piedzīvojusi, jo uz skatuves muzicēja 145 mūziķi.
Lai notiktu pirmais Kurzemes orķestru festivāls, sākumā tas, protams, tika izsapņots, un sapņa piepildījumā paldies pienākas, un to arī dāsni veltīja Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone — Nacionālajam kultūras centram un svētku rīkošanas radošajai komandai: par atbalstu Rojas pašvaldībai un Evai Kārkliņai, par idejas uzturēšanu radošajam gariņam Raitim Rēriham un Dacei Brokai, «kas organizēja, darīja, uztraucās», lai skatītāji varētu baudīt brīnišķīgās mūzikas skaņas pusotra simta dalībnieku izpildījumā. «Man ir prieks, ka tieši Rojā sapulcējušies paši labākie Latvijas mākslinieki,» bilda Eva Kārkliņa un arī pateicās «tiem, kuri tobrīd sapņoja un šobrīd sapni piepildījuši».
Un tad jau, kā bilda koncerta vadītāja Inga Ieviņa, Kurzemes orķestru izpildījumā bira viena pērle aiz otras, sākot ar Imanta Kalniņa «Pūt, vējiņi!» orķestra «Talsi» diriģenta Raita Rēriha vadībā. Klausītāju dvēseles stīgas aizķēra arī Raimonda Paula melodija no kinofilmas «Ilgais ceļš kāpās» ar saksofona solo liepājnieka Valērija Šestilovska izpildījumā, bet ugunīgu dzirksti noskaņojumam piešāva Stendes vīru vokālais ansamblis, orķestra pavadījumā braši atskaņojot dziesmu «Es izjāju prūšu zemi». Savukārt Jānis Moisejs, kurš arī beidzot piepildījis savu sapni muzicēt kopā ar pūtēju orķestri, visiem atgādināja, ka «pie jūras dzīve mana».
Bet pirms Kolkas lepnuma Viestura Rēriha «Jauno pūtēju marša» no pūtēju rindām priekšplānā uz skatuves tika aicināta viņa meita Aiva, kura turpina sava tēva mūzikas ceļu kopā ar pūtēju orķestri.
Kā īpašs veltījums Rojai skanēja vietējā komponista, koru, ansambļu un orķestru dibinātāja Ziedoņa Lindes dziesma «Atgriezies Rojas kāpās» Raita Rēriha aranžējumā. Jānis Moisejs, kurš izpildīja šīs melodiskās dziesmas solo, nekavējās aicināt no skatītāju rindām priekšplānā Ziedoņa Lindes dzīvesbiedri un mūzu Mārīti Lindi, lai pateiktos un pajautātu, kas mīlestībā ir galvenais. «Tie ir šīs dziesmas autora Arnolda Auziņa vārdi» — sacīja Mārīte Linde, kuru pavadīja viņas un Ziedoņa meita Kaija. Jā, un kāpēc gan «Atgriezies Rojas kāpās» nekļūtu par šajā vakarā dzimušās Kurzemes orķestru svētku tradīcijas himnu?
Koncerta izskaņā Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna pateicās svētku dalībniekiem, rīkotājiem un atbalstītājiem par kurzemnieku spītu, bez kura šāds vērienīgs pasākums nebūtu īstenojams, kā arī pasniedza Kultūras ministrijas Atzinības rakstu pūtēju orķestru diriģentu zelta fonda pārstāvim — Latvijas Universitātes pūtēju orķestra vadītājam profesoram Jānim Puriņam.
Kājās piecēlušos skatītāju uzstājīgie aplausi koncerta noslēgumā lika Raimonda Paula dziesmu «Kurzemē» ar Jāņa Moiseja solo atskaņot atkārtoti, un tad jau koncerta vadītājai Ingai Ieviņai atlika vien atgādināt: «Nenokavējiet pirmo zaļumballes valsi ar pūtēju orķestri «Talsi»!