«Izrādījās, ka mēs neko neesam dāvājuši par velti, jo mums arī ir pretim dots»

16. augusta pievakarē platformas «Facebook» sludinājumu grupā «Kādam lieks, citam prieks» kopā ar attēliem tika ievietots paziņojums: «Ja nu kāds vēlas sevi vai draugus iepriecināt ar saulespuķu krāšņumu, tad padodiet ziņu un sagriezīsim, cik vajag! Par saulespuķēm maksu neprasu, puķes atrodas Laidzē,» kā arī zem publikācijas pievienots papildu komentārs: «Steidzīgajiem cilvēciņiem saulespuķes ir sagrieztas, tikai jāizvēlas, kuras patīk! Vīri, braucot mājās no darba, neaizmirstiet izbraukt caur Laidzi un mīļotajai sievai paņemt ziedus!»
Novadnieces Evitas Alksnītes publikācija ātri sasniedza plašu auditoriju, un jau tajā pašā vakarā teju katrs novada iedzīvotājs, un ne tikai, zināja, kur atrodas izslavētais saulespuķu lauks, uz kuru, pēc īpašnieces vārdiem, varēja doties jebkurā laikā. Pēc saimnieces sirdssiltās uzņemšanas uz sarunu aicināju mazdārziņa saimnieci un saulespuķu lauka, kas uz brīdi pārvērtās par populārāko tūrisma galamērķi, idejas iniciatori Evitu.
«Mazdārziņā Laidzē, kuru ģimenes draugi mums uzticējuši apstrādāt, rosāmies jau trīs gadus. Sākumā stādījām kartupeļus kā visi lauku cilvēki un domājām, ka mums arī izdosies, bet sapratu, ka ikdienas darbs un noslodze dara savu, kartupeļu vagas aizaug un uz lakstiem kuplā pulkā rosās Kolorādo vaboles,» atzīst Evita. «Vīrs un es nospriedām, ka vabolēm jau nu klāt nesēdēsim un pasākumu ar kartupeļu audzēšanu beidzām! Pērnajā gadā dārzā auga tikai zemenes, bet pārējo aramplatību vīrs kā zemnieks ar savu tehniku uzturēja melnu, to ik pa brīdim uzrušinot un neļaujot zālei, tostarp nezālēm, pārņemt,» turpina saimniece.
«Pavasarī platformā «Facebook» ieraudzīju rakstu ar aicinājumu Talsu iedzīvotājiem iesēt saulespuķes, jo Talsi ir saistīti ar sauli un saulespuķes kalpo kā Talsu simbols. Ar vīru nolēmām patiesi izmantot aramzemi, lai sasētu saulespuķu sēklas, kuras bija palikušas pāri no ziemas krājumiem un ar kurām barojām putnus. Dzīvniekiem paredzētā veikalā nācās pat piepirkt vēl sēklas, lai visu lauku apsētu,» viņa smej.
«Interesanti, ka, iesējot saulespuķes, atkrita ravēšanas šepte, jo augs ņēma virsroku pār nezāli. Lai arī nokrišņi šovasar bija deficīts, sausā vasara lielu skādi laukam nenodarīja, saulespuķes izauga un sāka ziedēt. Krāšņums bija tik skaists, ka gribējās padalīties ar daudziem, tāpēc padalījos vietnē «Facebook»,» atminas Laidzes iedzīvotāja. «Nebija doma ar šo dabas skaistumu pelnīt naudu vai gūt sev kādu labumu. Nevienam maksa netika prasīta, jo tāda bija mana un vīra noruna, ka sniegsim prieku visiem ar to, kas mūsu eksperimentā izaudzis!»
Pirmais ziediņš izplauka 19. jūlijā,
un, domājams, ka pirmais septembris ir beigu ziedēšanas datums. «Saulespuķes tiks iestrādātas ar tehniku zemē un domāju, ka nākamajā gadā sēklas sēsim cilvēku priekam atkārtoti,» par turpmākajiem plāniem teic Evita.
Puķu laukā baudu guva gan profesionāli fotogrāfi (ne vien no Talsiem, bet arī Ventspils, Kuldīgas), veidojot fotosesijas, gan cilvēki, kuri iemūžināja skaistumu bildēs ar telefona palīdzību, salīdzinot fotogrāfijas ar rapšu laukā uzņemtajām. «Katrs, kurš vēlējās, varēja ziedus griezt un tas tika darīts uz nebēdu! Liels prieks bija par vīriešiem, kuri pēc darba patiesi steidzās caur Laidzi, lai uz mājām brauktu ar saulespuķēm mīļotajām! Kāds vīrietis lūdza 31 saulespuķi, bet ziedi bija tik iespaidīgi, ka aizbrauca ar 101,» jauku atgadījumu atceras lauka saimniece. «Mums bija prieks uz to visu noraudzīties, jo radījām prieku citiem, attiecīgi — arī paši sev! Arī Laidze kļuva atpazīstama daudziem, kuri nekad Laidzē vēl nebija viesojušies. Dārziņš ir ceļa malā, un neviens kaimiņu dārzus necentās izbradāt, un arī kaimiņu atsaucība bija apbrīnojama, jo par pasākumu nevienu sliktu vārdu neesmu saņēmusi. Paldies par kārumiem, kurus cilvēki pamanījās atstāt kā pateicību — šķiet, ka tie mūsu ģimenei pietiks līdz pat Ziemassvētkiem. Pirms pāris dienām saņēmu skaistumu no Ventspils fotogrāfes Jūlijas Luriņas. Man tā patīk! Prieks nāk atpakaļ kaudzēm. Paldies arī par skaisto rozi podiņā, kura tika atstāta pie bērnu mājiņas.
Patiesībā izrādījās, ka mēs neko neesam dāvājuši par velti, jo mums arī ir pretim dots — siltums, uzmanība, smaidi, pateicība. Lietas, kas nav nopērkamas par naudu, bet cilvēkam — tik ļoti vajadzīgas,» ar smaidu min Evita Alksnīte, kas vairāku nedēļu garumā uz saulespuķu lauka sveicināja un aprunājās ar teju katru viesi.