«Aktīvs dzīvesveids ik uz soļa»

Talsu novads

24. augustā Talsu novada pašvaldības rīkotā konkursa «Radi Talsu novadam!» komisija devās uz Strazdi, kur, kā allaž, viesu sagaidīšanai ciema iedzīvotāji piegāja pavisam radoši, un šī gada tematika, ne vien aktivitātēm un priekšnesumiem, bet arī dekorācijām, bija olimpiāde, un ne velti. Pretendentus lūkoja divās nominācijās: «Radošākais novadnieks» — volejbolists Gustavs Freimanis — un «Gada jaunums» — Baiba Garance ar «SUP» dēļu nomu.

Nominācijai «Radošākais novadnieks»
pretendē 18 gadus jaunais un 205 centimetrus garais Gustavs Freimanis, kurš bijis arī 2018. gada Talsu novada titula «Cerība sportā» ieguvējs. Laikā, kad notiek konkursa vizīte, pats Gustavs gan atrodas ārzemēs, tāpēc par dēla panākumiem un ceļu sportā stāsta mamma Daiga Freimane. «Kad Gustavs mācījās Virbu pamatskolā un viņam bija 12 gadi, skolotāja Santa Roze ieinteresēja klases puišus spēlēt volejbolu. Spēlējot Talsos, Gustavu pamanīja Aivars Pekmanis, kurš zēnu uzaicināja pievienoties treniņnometnei. Nometnē trenera dēls Reinis Pekmanis kļuva par lielu iedvesmu paša Gustava dzīvē. Tāpat pirmā balva, kurai kolekcijā ir īpaša vieta, ir krūze ar uzrakstu «Pats labākais nometnē Mazirbē 2015»,» stāsta mamma.
Visu augustu volejbolista mamma meklējusi un no arhīva fotogrāfijām izveidojusi albumu, lai vizītes laikā notikumu gaita būtu pārskatāmāka. Izstāžu sienai pievienota arī viena no dēla kurpēm, kuras izmēru komisija noteica vien ar septīto minējumu — 50,5! «Septiņu gadu laikā viņš no maza puiša izaudzis par lielu vīru,» teic Daiga.
Gustavs Freimanis pēc Virbu pamatskolas mācījās Talsu 2. vidusskolā un dzīvoja pie trenera, lai kvalitatīvi varētu apmeklēt katru treniņu. Pēc skolas absolvēšanas zēna ceļi veda uz Jēkabpili, kur viņš sāka spēlēt volejbola klubā «Jēkabpils Lūši» un mācīties Jēkabpils ģimnāzijā. Aizvadītajās trijās sezonās Gustavs bija pirmā tempa uzbrucējs. Šogad spēlēja arī komandas sastāvā Baltijas līgā, kur izcīnīja bronzas medaļu, Latvijas izlases rindās spēlēja Eiropas Zelta līgas mačos, kur tad Gustava Freimaņa spēles veidu pamanīja Itālijas superlīgas klubs «Prisma Taranto», ar ko puisim pašlaik noslēgts līgums, un vienošanās aizņēmusi vien desmit dienas. «Mājās Gustavu redzu ļoti maz,» atzīst Daiga. «Kā devītajā klasē aizgāja uz Talsiem, tā gada laikā viņu redzu vien aptuveni reizes piecas. Arī tagad, septembra beigās, pēc Eiropas čempionāta finālturnīra, vienu gadu viņš noteikti pavadīs Itālijā, un, ja komanda noturēsies «A2» sērijas jeb spēcīgākajā līgā, līgums tiks pagarināts uz vēl diviem gadiem. No vienas puses — prieks par panākumiem, taču no otras — sirds skumst,» teic Daiga. Konkurence ir liela arī nokļūšanai uz laukuma, piemēram, spēlēs Grieķijā Gustavs bijis rezerves spēlētājs, taču ar potenciālu un ātrumu, kādā Gustavs tiecas pretī sasniegumiem, viņam viss vēl priekšā. Sasniegumi nenozīmē vien talantu, bet arī lielu darbu, fiziskus un emocionālus treniņus, turnīra spēles un brīvā laika ziedošanu, lai pilnveidotos.
Saņemt atgriezenisko saiti
Nominācijai «Gada jaunums» pretendē Baiba Garance. «Man patīk aktīvas lietas, un ar lietām, kas man patīk pašai, man ļoti patīk dalīties ar citiem. Tas laikam savtīgi, taču saņemt atgriezenisko saiti, ka arī citam patīk. Ar «SUP» dēļiem sāku braukt 2017. gadā, pirmoreiz uzkāpjot un saprotot, ka patīk. Uzreiz vajadzēja dēļus visai ģimenei. Ja sākumā supošana bija tikai aktīvajiem un drosmīgajiem, tad šobrīd tā ir kļuvusi par ģimenes nodarbi. Šobrīd dēļus īrē vecāki ar bērniem un līdzi ņem arī suņus, un manā piedāvājumā ir pat «SUPi», kuri speciāli paredzēti suņu pārvadāšanai,» stāsta mobilo jeb piepūšamo «SUP» dēļu iznomātāja Baiba. «Braukšana ar dēli kļuvusi gan par izklaidi, gan savā ziņā arī sporta veidu. Arī mēs paši pāris reizes gadā piedalāmies amatieru mačos, kur pabraucam uz ātrumu. Starp citu, supošana paredzēta kā nākamais olimpiskais sporta veids,» atklāj Baiba, kura uz jebkuru vietu, jebkuru upi un ezeru piedāvā piegādāt dēļus, tos saritinot rullītī un ieliekot automašīnas bagāžniekā. «Mans pakalpojums: šobrīd ļoti aktīvi braukājam pa Sabili, maršrutā «Sabile — Abavas rumba», kas iekļauj divas ievērojamas vietas, cilvēkiem ļaujot izbraukt cauri Sabilei un aplūkojot, kā tad pilsēta izskatās no upes puses, kur bieži vien dažādas vietas redzam pavisam citādāk. Cilvēki bija sajūsmā, un bija pat vietējie novadnieki, kas nekad nebija bijuši Abavas rumbā. Ja laivošana ir gadiem un populāra, tad šobrīd arī supošana kļūst arvien populārāka. Tā ir arī meditatīva nodarbe, jo uz dēļa vari ieiet dažādās sajūtās, klausīties putnu dziesmās, ūdens šalkoņā. Aplūkot krāsas un smaržas, ko mēs savā steigā bieži vien nemaz nepiefiksējam,» viņa min. Svarīgi, ka piedāvājums teritorijas ziņā ir neierobežots, tāpat kā dažādās vecuma amplitūdās klienti, kas izmantojuši Baibas piedāvājumu — no diviem līdz pat 70 gadiem. Tāpat interesanti, ka braukšana ar «SUP» dēli divreiz vairāk noslogo ķermeņa muskulatūru kā skriešana, jo visu laiku jātur līdzsvars uz iekšējiem muskuļiem.