Talsus apmeklēja labklājības ministrs

Talsu novads

Aizvadītās nedēļas pēdējā darba dienā, 27. augustā, Talsu novada pašvaldību apmeklēja labklājības ministrs Gatis Eglītis. Viņš tikās ar pašvaldības vadību, apmeklēja sociālo dienestu un bāriņtiesu, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras Talsu filiāli.
Kā ministrs pēc tikšanās ar Talsu novada domes vadību teica plašsaziņas līdzekļiem, šādas vizītes mērķis esot iepazīt jaunizveidotā novada sociālo infrastruktūru — kā organizēts sociālā dienesta un bāriņtiesas darbs, kādi ir pieejamie sociālie pakalpojumi. «Es redzu, ka ir laba un aktīva ikdienas sadarbība starp novadiem, kas apvienoti. Ir meklēti risinājumi, kā turpmāk labāk nodrošināt dažādus sociālos pakalpojumus, sastrādāties. Izveidojies liels novads un jāatrod pareizā formula, kādā līmenī organizēt sociālos pakalpojumus un ar tiem nosegt visu teritoriju. Šis ir brīdis, kad jāvienojas par vienu kopīgu redzējumu,» teica ministrs G. Eglītis.
Ieskicējot ar pašvaldības vadības runāto, viņš pauda, ka arī šajā sarunā sadzirdējis, ka būtu paredzama iespēja no Valsts kases paredzēt pašvaldībām aizņemties līdzekļus ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu infrastruktūras sakārtošanai. Piemēram, pansionātu, kas ir padomju laikā veidota infrastruktūra, sakārtošanai, tā nodrošinot gan energoefektivitāti, gan iemītniekiem labus dzīves ap­stākļus.
Tāpat pievērsta uzmanība faktam, ka dāsnāka pabalsta aprēķināšanā kļuvusi garantētā minimālā ienākuma formula «Valsts ir kļuvusi dāsnāka pabalstu saņēmējiem, kas savukārt rada bažas pašvaldībām, jo palielināts slogs uz vietvaru budžetiem. Tas, iespējams, rada un nostiprina situāciju, ka tiem, kas jau kādu laiku ir saņēmuši pabalstus, mazinās motivācija atgriezties darba tirgū, iegūt zināšanas un pārkvalificēties. Starpība starp minimālo algu un to, ko var saņemt pabalstos un dažāda veida labumos, vairs nav tik liela. Pašvaldībai ir pienākums sadarboties un veicināt darbaspējīgā vecumā esošos cilvēkus uzsākt darba gaitas. Pastāv arī iespēja atteikt pabalstus, redzot, ka cilvēks, kurš var strādāt un ir vesels, to ilgstoši nedara. Vai to pašvaldības izmanto, tas ir cits jautājums!» sacīja G. Eglītis.
Laba ziņa ir gaidāmais algas paaugstinājums no 1. janvāra sociālo aprūpes centru darbiniekiem. «Ministrija no 1. janvāra būtiski palielinās atalgojuma līmeni gan valsts, gan pašvaldību sociālo aprūpes centru darbiniekiem. Skatīsimies, kā valsts var līdzfinansēt arī sociālo darbinieku algas,» viņš turpināja. Savukārt atbildot uz jautājumu par Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un iepriekš uzņēmēju izteikto, ka lielais administratīvais slogs mazina vēlmi tos izmantot, labklājības ministrs skaidroja, ka par birokrātijas jeb administratīvo slogu attiecībā uz Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajām iespējām­ esot dzirdējis daudz. «Esam jau veikuši pasākumus, kas šo slogu mazinās. Tuvākajā laikā pieteikšanās uz NVA programmām notiks digitāli — vai tas ir apmācību pakalpojums, jauniešu nodarbinātība vai subsidētās darba vietas invalīdiem, lai mazinātu papīru daudzumu, atskaites. Uzskatu, ka daudz vairāk ir jāuzticas uzņēmējiem, kuri vēlas sadarboties ar valsti un vēlas piedāvāt jauniešu vai subsidētās darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti. Par šo jautājumu ar NVA vadītāju esmu runājis vairākkārt. Ir jāiet prom no birokrātijas, jo citādi uzņēmējiem zūd interese iesaistīties aģentūras piedāvātajās programmās. No tā cieš tie, kuri varētu saņemt labāku sadarbību no darba devējiem,» atbildēja G. Eglītis.