Arī Stende bagātinājusi Talsu novadu

Talsu novads

17. augusta rītā konkursa «Radi Talsu novadam» komisija sēdās oranžajā busiņā, kas pa lauku ceļiem citreiz sagādā jautrus lēcienus un lielu smiešanos, un devās Stendes virzienā.

Nominācija «Gada jaunums»
Šajā mazpilsētā rīts iesākās ar kaut ko glītu, proti, ieskatu un rokas iemēģināšanu kaligrāfijā. Iveta Bedrīte, kas šogad pieteikta nominācijā «Gada jaunums», teic, ka pirms pieciem gadiem sapratusi, ka nevēlas vairs negulētas naktis un ciparus galvā sava grāmatvedes amata dēļ, tāpat gribējusi vairāk laika veltīt ģimenei, tāpēc likusi papīra lietas malā un sākusi strādāt par pārdevēju. Tieši tad arī ieraudzījusi, ka ir tik daudz ko darīt un ir tik daudz iespēju. Viņa zinājusi, ko grib, nelaidusi garām nejaušības un pagājušā gada vasarā piepildījusi sen lolotu sapni, proti, Latvijas Lauksaimniecības universitātē Mūžizglītības centrā apguvusi pedagogu profesionālās kompetences programmu un ieguvusi sertifikātu par tiesībām veikt pedagoģisko — andragoģisko (pieaugušo apmācība) darbību. Paralēli tam Iveta apguvusi kaligrāfiju — gan pie Latvijas vadošajiem kaligrāfiem, gan daudz darbojoties pašmācībā, un nu kaligrāfija ir kļuvusi par Ivetas Bedrītes dzīvesveidu.
«Tā nu, saliekot kopā manu sapņu piepildījumu — andragoģiju un aizraušanos — kaligrāfiju — pagājušajā gadā izveidoju ko, manuprāt, interesantu un noderīgu — kaligrāfijas nodarbības pieaugušajiem,» teic stendeniece.
Kaligrāfija ir māksla skaisti un skaidri rakstīt ar roku. Tā ir brīva stila lidojums, kuras pamati ir jāzina katram, kas grib gūt baudījumu no šīs nodarbes. Tos apgūt var kaligrāfijas nodarbībās. Iveta piebilst, ka šai mākslai piemīt arī tāds brīnišķīgs ārstniecības efekts ar pilnīgu atslēgšanos no ikdienas rūpēm. Ja citi var sēdēt stundām pludmalē smiltīs un meditēt, tad Ivetai šāda relaksācija ir rakstīšana. Un tad, kad atskārtusi to, ka noteikti vēl kāds par šādu nodarbi būtu sajūsmā, sapulcējušās arī meitenes, kuras ne tikai mācījušās skaisti rakstīt, bet kopā nodarbojas arī ar citām mākslām. Vai nav brīnišķīgs jaunums Stendes pusē? Starp citu — 4. septembrī Iveta aicina­ uz mazajiem kaligrāfijas svētkiem Bruņinieku pils pagalmā, kad visas dienas garumā notiks kaligrāfijas meistarklases un katrs interesents varēs iemēģināt roku, rakstot ar tušu, izgatavot savu galda karti, uzrakstīt mīlestības vēstuli un aplūkot kaligrāfijas darbu izstādi, tāpat padomāts par muzikālu atpūtu un vēdera priekiem.
Nominācija «Radošākais novadnieks»
Elza Redvina ir 20 gadus jauna un aktīva stendeniece, kura konkursa komisiju iepazīstināja ar savu sirds lietu — rotu darināšanu un apģērba šūšanu. Jauniete šogad beigusi Rīgas mākslas un mediju tehnikumu, kurā iemācījusies daudz noderīgu lietu un attīstījusi arī savu zīmēšanas prasmi. Savu talantu viņa pamanījusi jau agrāk, taču potenciālu sākusi realizēt vien tehnikumā saprotot, ka sanāk pavisam labi un prasīgums pēc augsta snieguma nes labus rezultātus. Skolu pabeigusi kā viena no tiem trijiem, kuriem sanācis izcili. Elzas mamma Solvita smej, ka tad, kad gaidījusi meitu, pašai nez no kurienes gribējies zīmēt. Tad pajokojusi, ka laikam Pikaso piedzims. Jauniete sapratusi, ka ar šūšanu gribēs nodarboties arī turpmāk, tāpēc pēc skolas beigšanas iegādājusies arī šujmašīnu, un rudenī cer pie tās piesēsties nopietnāk.
Ar rotu darināšanu Elza aizrāvusies krietni senāk. Viss iesācies pamatskolā, kad pēc kāda Miķeļdienas tirdziņa bijis «āķis lūpā», jo redzējusi, ka var arī kaut ko nopelnīt. Un tā, gadiem ejot, novadniece sarosījusies arvien vairāk un nu tirgo savu veikumu vietnē «Instragram» un mājas lapā www.elzas–rotas.lv. Jauniete sirsnīgi smej: «Man ļoti patīk ar to, ko es daru, iepriecināt arī citus, tāpēc man ļoti ilgi tas nebija nopietns peļņas avots, drīzāk naudas apgrozīšana, jo es prasīju mazu samaksu un daudz ieguldīju. Man galvenais nebija nopelnīt, bet gan prieks, ka arī citam patīk tas, ko es gatavoju. Šovasar gan es pacēlu cenas un sāku just, ka varu arī mazliet nopelnīt.» Soli pa solim iegādājusies arī kvalitatīvākus izejmateriālus, un nu sanāk jau gandrīz septiņi gadi savā ampluā. Elza izgatavojusi arī «Paldies» kartiņas, nolīmītes, birkas apģērbam, savu zīmolu «Viņa», kas angļu valodā papildināts ar rakstu vietu no 139. psalma par to, ka viņa ir brīnišķīgi radīta. «Es visu daru ar mīlestību un ticu, ka viss, kā man iet uz priekšu, ir tikai, pateicoties Dievam. Pirms visa, ko daru, lūdzu padomu Viņam. Un Viņš atbild un iedrošina, kad šaubos. Un dod apstiprinājumu… Es ļoti nekur nesteidzos ar to visu, ko daru,» teic jauniete, kurai bija iespēja tikt «ERASMUS» programmā Itālijā, taču viņa izvēlējās nedoties savas pārliecības dēļ par šī kovidlaika prasībām, un to īpaši nepārdzīvo, jo ir iespēja vairāk attīstīt to, ko dara pašlaik. Elza vienmēr ir gribējusi būt pati sev priekšniece, tāpēc neko labāku par pašreizējo aicinājumu nemaz nevarot iedomāties. Tad nu savā vēl līdz gala nepabeigtajā darbnīciņā, kurā iekārtojusies jūnijā, jauniete nodarbojas ar savu sirdslietu, un prieks ir manāms katrā viņas vārdā.
Nominācija «Sakoptākā privātmāja»
Bambaļu pāra nams Stendē šogad konkursā «Radi Talsu novadam!» pieteikts kā sakoptākā privātmāja, un patiesi — saimnieki savas sirdis un darba sparu ielikuši piemājas uzturēšanā un ne brīdi nesēž, rokas klēpī salikuši. Abi Stendi un savu mājvietu par miera ostu sauc jau teju 50 gadu. Un nu mājā dzīvo jau trešā paaudze, jo kopā ar bērniem un mazbērniem ikdiena tiek pavadīta, iekopjot un lolojot sava nama pagalmu un dārzu. Agrita Bambale dzimusi Alsungā un ir īsta kurzemniece, tāpēc, ciemojoties ģimenes dārzā, neiztika arī bez gardajiem sklandraušiem un izšuvumu, kā arī no tantes mantotu divu īstu suitu villdrānu aplūkošanas. Nevar nepamanīt, ka rokdarbi tiek turēti lielā cieņā kā vērtība.
Kundze nebaidās no eksperimentiem un pašlaik ir bagāta ar 33 tomātu šķirnēm, vīnogām, saknēm un dārza augļiem. Agritas dārzā izaudzētas vairāk nekā 50 veidu puķes, kas ikdienā priecē ar savu krāšņumu. Saimniecīte ar neko svešu un supermodernu neaizraujas, jo patīk vienkāršība. Puķu audzēšana arī nemaz nevedusies tik viegli, jo nācies visas dobes pacelt augstāk uz akmeņiem, citādāk viss noplūstu, jo tāda nu esot specifika, kad apakšzemes ūdens uzvedas pa savam, bet tas viss nav traucējis, tikai licis darbināt prātus, lai atrastu izeju. Jā, patiesi, kā puspajokam iestādījuši arī vīnogas siltumnīcā, un tās augot kā dullas. Vai esat redzējuši 70 gadus senu hortenziju? Arī tāda Bambaļu pagalmā aug. Runājot par tomātiem, kurus ģimene audzē, jāmin, ka lielākais svēris 840 gramu. Tas bijis ananastomāts, kas kundzei īsti nav gājis pie dūšas, tāpēc to vairs neaudzējusi.
Skatoties uz piemājas dārzu un plašumiem, redzams, ka te patiešām ielikta­ visa sirds un bez pilnīgas nodošanās tas nebūtu iespējams. Lai gan dārzam Agrita īpaši pievērsusies pēc smagas saslimša­nas, kad daudzi teikuši, ka neko dižu vairs nevarēs padarīt, tas nav kavējis iet uz priekšu, un kā pagalmā, tā siltumnīcā viss zeļ. Viss tiek pašu izaudzēts, tā ka pa veikaliem daudz nav jādzīvojas. Dārzs saimniecei ir darbs, kas prasa pilnu slodzi.