Nelikumīgās «Laivas — mājas» no Kolkas pludmales aizvestas

Kolkas pagasts

Pirms nedēļas Valsts vides dienests izplatīja aicinājumu tūristiem neizmantot nelikumīgās «laivas — mājas» Kolkas piekrastē un jau gatavojās precedentam Latvijā — nelielās viesu mājas no pludmales aizvest piespiedu kārtā. Taču pirmdienas rītā īpašnieks tās aizveda pats labprātīgi. Viņš skaidro, ka jaunais tūrisma piedāvājums bija piekrastes zvejnieku mēģinājums izdzīvot nesezonas laikā.
«Baltic Maldives» laivu mājiņas pašā jūras krastā sociālajos tīklos šovasar izpelnījās atzinību kā satriecoši skaistas, oriģinālas un romantiskas. Taču tās pievērsa ne tikai tūristu, bet arī dabas aizstāvju, Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts vides dienesta uzmanību. Pēc nelikumību konstatēšanas īpašniekam tika dots laiks līdz 17. augustam abas laivas pārvietot atļautā vietā. Taču jau pirmdienas, 16. augusta, rītā, kad Valsts vides dienests ieradās Kolkā, lai vēlreiz apskatītu konstrukcijas un saprastu, kā tās būs iespējams transportēt, inspektori bija patīkami pārsteigti ieraugot, ka īpašnieks pats pilda aicinājumu — abas «laivas — mājas» no balto smilšu pludmales tika aizvestas.
Procesu var sākt no jauna
«Aizsargjoslu likums nosaka, ka piekrastē un krasta kāpās ir aizliegts novietot dažāda veida konstrukcijas,» skaidro Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas Ventspils sektora vadītāja Gunita Vanaga. Taču atļauts novietot ir zvejas laivas. Un tā kā īpašnieks abas «laivas — mājas» reģistrējis CSDD kā mazizmēra kuģošanas līdzekļus, kas iekļauts arī pašvaldības izsniegtajā zvejas licencē, viņš uzskata, ka tās arī ir laivas, kam atļauts atrasties pludmalē. Taču Valsts vides dienests norāda, ka zvejas laivu mērķis ir zvejot zivis, bet «Baltic Maldives» bija paredzētas viesu izmitināšanai. «Starptautiskajās naktsmītņu rezervēšanas platformās Booking.com, Airbnb.com un citviet bija norādīts, ka tās ir pielāgotas dzīvošanai. Un līdz ar to laivu sākotnējais mērķis — zvejot — ir mainīts,» saka G. Vanaga. Uz jautājumu, kādu kaitējumu dabai nodara šādas viesu mājas, Valsts vides dienests norāda, ka tas būtu jāvērtē: «To varētu izdarīt, ja īpašnieks būtu iesniedzis iesniegumu sākotnējam izvērtējumam, kur kaitējums — ir vai nav — tiktu vērtēts. Un atbilstoši teritorijas plānojumam un likumdošanai tiktu arī skatīts, kur šīs konstrukcijas drīkst novietot. Tas netika izdarīts. Šobrīd laivas ir aizvāktas, un procesu īpašnieks var sākt no jauna — viņš var iesniegt iesniegumu, un tālāk jau vērtēsim.»
«Laivas — mājas» ir pavisam nelielas — tajās atrodas gulta, galds un divi soli. Vairāki logi un atpūtas krēsli ārpusē līdz šim ļāva baudīt gan jūru, gan Kolkas piekrasti. Booking.com atsauksmēs cilvēki novērtēja unikālo atrašanās vietu, īpašo skatu, viļņu šalkoņu, taču norādīja arī uz elektrības un labierīcību trūkumu. Šobrīd naktsmītnes atrodas netālu esošajā pļavā, kas jau paver pavisam citu vizuālo skatu — jūra vairs nav redzama, jo skatu uz pludmali aizsedz priedes.
Šonedēļ pēc laivu pārvietošanas Booking.com jau manāma neapmierinātība un krietni zemāks viesu vērtējums.
Vēlme zvejniecību savienot ar tūrismu
Inovatīvās viesu mājiņas pieder vietējā Kolkas zvejnieka Andra Laukšteina dēlam. Pludmalē bija izvietotas divas laivas, bet viņš stāsta, ka gatava jau bija arī trešā. Zvejnieks ironiski teic, ka ar tiem, kas laivas izdomājuši nosaukt par «mājām», viņš gribētu samainīties vietām, jo «Baltic Maldives» nav ne ūdens, ne labierīcības. Laivas no pludmales viņš pirmdienas rītā aizvācis labprātīgi, jo sapratis, ka citādi tās, iespējams, Valsts vides dienests aizvestu uz Rīgu un laivas viņš varbūt labākajā gadījumā atgūtu tikai pēc pusotra gada. Jauno tūrisma piedāvājumu ģimene radījusi, lai šobrīd, kad ir maz zivju, varētu izdzīvot. «Dažus gadus atpakaļ es zvejoju 120 tonnas plek­stes gadā. Tagad ir pieņemtas citas Eiropas regulas, un mēs neko vairs nevaram nozvejot. Vēl mēģinājām murdu likt, bet, ja agrāk bija trīs četras kastes ar zivīm, tad tagad lielākais daudzums ir viena kaste. Kā cilvēkiem izdzīvot?» retoriski jautā A. Laukšteins. «Zvejniecība ir gan mūsu sirdslieta, gan pa gadiem tajā veiktas lielas investīcijas. Un tāpēc radās šī ideja — salikt kopā tūrismu ar zvejniecību. Sapratām, ka uztaisīt vienkāršu namiņu nav jēgas, jo to dara visi. Gribējām ko interesantāku, kas cilvēkiem patiktu. Un sasaistīt to ar zvejniecību.»
Andris Laukšteins apgalvo, ka pārveidotās laivas arī peld. Ideja esot tās izīrēt kā viesu namiņus laikā, kamēr nenotiek aktīvā zveja, bet pēc tam tās atgrieztos atpakaļ jūrā. «Laivas ir pašpatēriņa zvejniekam. Viņam ir tikai 100 metru tīkls. Rudenī varētu atbraukt makšķernieki, ģimenes un ar mums kopā varētu ielikt iekšā tīklu. Ar šīm laivām varētu braukt līdzi un vērot visu zvejniecības procesu jūrā. Un ar viņām var arī zvejot — tur nav nekā, kas to neļautu,» stāsta A. Laukšteins, un pats ideju vērtē kā apsveicamu. Uz jautājumu, vai pirmā tūrisma sezona bijusi veiksmīga, zvejnieks atzīst, ka to esot grūti novērtēt, jo savu darbību sākuši salīdzinoši vēlu. Turklāt pēc institūciju iesaistīšanās vairs nebija iespējams Booking.com rezervēt «Baltic Maldives» naktsmītnes. Lai segtu izmaksas un runātu par peļņu, esot jānostrādā vismaz divi veiksmīgi gadi. «Mēs jau nedzīvojam tikai šodienai, mēs domājam ilgtermiņā. Mums zvejniecībā vairs nav iespēju, nav paaudžu maiņas. Protams, mēs varam kaut ko citu darīt — varam pļavā sataisīt smukas būdas, bet tas nebūs mūsējais,» atzīst zvejnieks.
Visvairāk žēl bērnu
Izveidojot jauno tūrisma piedāvājumu, uzņēmējs to esot mēģinājis saskaņot, vērsies dažādās institūcijās, neoficiāli arī Valsts vides dienestā. «Bet principā bija tā, ka neviens neko konkrētu neatbildēja — prasījām vienu, atbildēja kaut ko pavisam citu. Un tad mēs laivas uzlikām. Jo tā vieta, tauvas josla pēc detālplānojuma ir paredzēta tūrismam. Kā mēs tulkojam likumus, tas ir uz katra paša sirdsapziņas,» saka zvejnieks. Visvairāk viņam esot žēl par bērniem — šī bijusi vēlme un iespēja­ dēlam palikt dzīvot piekrastes ciemā un arī meitai mācīties patstāvību un pienākumus.
Vietējais zvejnieks atzīst, ka vēl domās, kā rīkoties tālāk. Tikmēr pret viņu ierosināta administratīvā lietvedība, un sods var būt līdz 1400 eiro.
Kā apsveicamu ideju laikā, kad mainās regulas, zvejniekiem nav iespēju nopelnīt un jāmeklē citi risinājumi, jauno tūrisma piedāvājumu vērtē arī biedrība «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija». «Katra iniciatīva un inovācija, kas veicinātu uzņēmējdarbību un tūrisma jomu, ir vērtējama pozitīvi,» teic biedrības koordinatore un administratīvā vadītāja Gunta Abaja. «Ideja uz laivām izveidot īslaicīgās izmitināšanas vietas ir vērtējama pozitīvi. Arī izvēlētā vieta, manuprāt, dabai nav nekāds apgrūtinājums. Bet tas, ko esmu jau teikusi uzņēmējam,— ir tuvāk jānodrošina sanitārais mezgls, jo cilvēki ir dažādi. Jā, netālu esošajā autostāvvietā tas ir pieejams, bet viņiem varbūt šķiet, ka tas ir pārāk tālu. Taču, protams, gan atkritumi, gan sanitārā mezgla izmantošana ir katra cilvēka kultūras līmenis. Manuprāt, šeit nevajadzētu aizliegt jaunu iniciatīvu, bet varbūt Valsts vides dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei, kuri tagad iebilst pret šīm lietām, vajadzētu skatīties, kā pareizi organizēt šāda veida uzņēmējdarbību.»