Ļauties savam «iekšējam māksliniekam»

Kultūra

Mērsraga tūrisma informācijas centrā līdz 6. septembrim apskatāma Pastendes mākslas studijas gleznu izstāde «Plenēros». Līdzīgi kā skolēni un studenti, studijas biedri sanāk kopā, studē un mācās radīt mākslu sezonāli — no vēla rudens līdz pavasarim. Šajā izstādē ir aplūkojami darbi, kas darināti nesezonāli, citādi, kā ierasts. Darbi gleznoti plenēros, tverot mirkļa iespaidus brīvā dabā bez labošanas studijā. Izstādē redzamie darbi tapuši plenēros Spārē, Strazdē un Kaltenē, kur visvairāk dalībniekus apbūruši romantiskie, strauji mainīgie skati, kas pavērušies, saulei rietot debesīs.
Par izstādi, tās tapšanu un Pastendes mākslas studiju vairāk aprunājos ar studijas dibinātāju Antru Jaunskalži.
— Iepazīstini ar sevi! Pastāsti, ar ko ikdienā nodarbojies un kas tevi aizrauj!
— Es strādāju Ģibuļu pagasta Pastendes brīvā laika pavadīšanas un jauniešu atbalsta centrā. Kopš centra (sākotnēji tas saucās «Dienas atvērtais centrs», pēc novadu reformas 2009. gadā tas ir «Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu atbalsta centrs» — aut.) atklāšanas 2003. gadā, esmu šī centra vadītāja. Darbojos arī NVO jomā, esmu vietējās biedrības «Vīgrieze» dalībniece un biedrībā «Talsu rajona partnerība» pildu valdes priekšsēdētājas pienākumus. Brīvajā laikā patīk tas, kas saistās ar dabu, pastaigas, dažādu interesantu objektu apmeklēšana utt.
— Kā aizsākās tavs ceļš mākslā? Vai pie krāsām un otām ķēries jau bērnībā?
— Ceļš uz mākslu, tas tā skaļi teikts… bērnībā skolā padevās zīmēšana, arī mājās savā nodabā patika zīmēt, bet savu nākotni ar mākslu nesaistīju.
— Un kā radās ideja radīt Pastendes mākslas studiju? Kas uz to iedvesmoja?
— Kā jau minēju, 2003. gadā sāku strādāt Dienas atvērtajā centrā, un tajā laikā visos pagastos bija pieaugušo izglītības koordinatori, es arī biju viņu vidū. Tas vispār bija laiks, kad sabiedrībai bija jāapgūst jaunas prasmes: datorzinības, jāpārkvalificējas citās profesijās un daudz kas cits. Tā nu pati sāku mācīties rak­stīt projektus. Vairākus apmācību un sabiedrības integrācijas projektus esam īstenojuši kopā ar biedrību «Vīgrieze». Centrā organizēju kursus pieaugušajiem: svešvalodas, galvenokārt angļu valodas, dažādus interešu pulciņus, floristiku un mākslas studiju.
— 17 gadi — tas ir tiešām daudz! Ko šis laiks no tevis ir prasījis? Kā ir izdevies tik ilgi nodrošināt māk­slas studijas darbību?
— Nu jau kāds gadiņš ir nācis klāt. Mākslas studiju noorganizējām kopā ar Talsu mākslas skolas skolotāju, kas tolaik dzīvoja Pastendē, Ingunu Ašmi-Sivicku. Ideju par māk­slas studiju atradu, anketējot vietējos iedzīvotājus. Vairākās anketās bija atzīmēts, ka brīvajā laikā vēlētos mācīties gleznot. Tā arī sākām. Inguna ar mums kopā bija līdz 2011. gadam, līdz viņa pārcēlās dzīvot uz Angliju. Viņa šo lietu ņēma pa nopietno — mācījāmies visas gleznošanas pamatzināšanas, dažādas tehnikas, zīmējām kā skolā — kubu, piramīdas… Pirmo izstādi sarīkojām Pastendes kultūras nama izstāžu zālē, kad bijām darbojušies jau piecus gadus. Esam iedvesmojuši veidot studijas arī citur, kā, piemēram, esam Pļavmuižas saieta nama studijas «Otiņas» «krustvecāki». Pēc Ingunas aizbraukšanas piecus gadus mūs konsultēja māk­sliniece, keramiķe Diana Dzelme, tas arī bija brīnišķīgs laiks. Īstenojām vairākus projektus, bez gleznošanas bieži darbojāmies keramikas darbnīcā «Ciparnīca» Talsos. Kad Diana pilnībā pievērsās savam keramikas darbam un biznesam, viņa ieteica sadarbību ar mākslinieci (arī keramiķi) Katrīnu Vīnerti, ar ko esam kopā kopš 2016. gada. Katrīna ir fantastiska māksliniece, lielisks pedagogs. Esam īstenojuši projektus, sagatavojuši izstādes. Viens no lielākajiem izaicinājumiem mums bija Ģibuļu pagasta pārvaldes piedāvājums izveidot sienas gleznojumu Ģibuļu pagasta administratīvās ēkas gaitenī. Uzgleznojām uz gaiteņa sienām Talsu brunču motīvus. Izdevās skaists darbs! Katru vasaru dodamies plenēros, no kuriem vairākus darbus var apskatīt šajā izstādē. 2019. gada Talsu pilsētas svētkos īstenojām vienu «traku» ideju, piedalījāmies kā «dzīvās gleznas». Katrs izvēlējāmies kādu slavena gleznotāja gleznu. Pašiem mums bija jāizgatavo rāmis un jāuzzīmē attiecīgās gleznas fons, jāsagatavo apģērbs un grims. Efekts bija, un cilvēkiem ļoti patika. Nu pagājušais gads pagāja «Covid-19» apstākļos, nodarbības klātienē, protams, nenotika, bet visu laiku sarakstāmies whatsappā. Daži ir pamanījušies pagleznot mājas apstākļos. Iespējams, sarīkosim izstādi «Mājsēde iedvesmo» vai ko tamlīdzīgu.
— Cik cilvēku esat tie, kas ir regulārākie mākslas studijas dalībnieki? Pastāsti par pārējiem izstādes «Plenēros» dalībniekiem!
— Sarakstā esam 15 dalībnieki, redzēsim, kāda situācija būs tad, kad varēsim atsākt darboties klātienē. Par dalībniekiem runājot, no paša sākuma esam divas: es un pēc aicinājuma rokdarbniece Brigita France. Gadu gaitā ir nākuši klāt vairāki dalībnieki, dažiem ir arī citi vaļasprieki un aizraušanās — Anna Grundmane ir arī Pastendes amatierteātra «Te rada» dalībniece, Ilze Pumpure ir pazīstama kā Klaunu mājas īpašniece, Dagnija Ondrupe ir audēja un folkloras kopas Talsos dalībniece, Elva Zemīte ir make up meistare, Anda Lase ir mākslas terapijas pasniedzēja, Sanda Poriņa darbojas tūrisma jomā, un Kārlis Vilkaste ir ģimenes ārsts Talsos. Vēl studijā darbojas Ingrida Vegnere, Dace Maķevica, Dace Valberga. Daudz ir tādu, kas ir piedalījušies vienu vai vairāk sezonas; cik pavisam kopā pa šiem gadiem studijā ir darbojušies, jāskatās sarakstos. Katru jauno sezonu, kas sākas septembra beigās vai oktobra sākumā, aicinām jaunus dalībniekus. Gaidīts ir ikviens, kas vēlas mācīties zīmēt un gleznot, nav jābūt ar priekšzināšanām.
— Mērsragā esam tikušās arī ar Pastendes jauniešu klubu «Kontakts», ar ko radoši padarbojāties pie manis tūrisma informācijas centrā. Kas ir tavs lielākais prieks un lielākais izaicinājums darbā ar jauniešiem?
— Jaunieši ir enerģijas un radošu ideju iedvesmas avots! Jauniešu klubs «Kontakts» centrā darbojas kopš 2007. gada, to nodibināja toreizējie Pastendes pamatskolas skolēnu pašpārvaldes aktīvisti. Nu jau tie ir pieauguši cilvēki. Pamatā «Kontaktā» piedalās jaunieši no 13 līdz 18—19 gadiem, un tad jau viņi aiziet savā dzīvē. Ar jauniešiem kopā organizējam pasākumus, īstenojam jauniešu iniciatīvu projektus, jaunieši veic brīvprātīgo darbu un ir radoši un gatavi īstenot vistrakākās idejas. Man ļoti patīk strādāt ar jauniešiem.
— Kā tu domā, cik patiesībai atbilstošs ir teiciens «katrā no mums mīt mazs mākslinieks»? Ko tu novēli ikvienai radošai dvēselei savā dzīvē piedzīvot?
— Teiciens ir patiess, jautājums ir — cik mēs katrs esam gatavs ļauties savam «iekšējam māksliniekam» jebkurā jomā, ne tikai gleznošanā. Galvenais, lai tas sagādā prieku un gandarījumu pašam. To arī visiem novēlu!