Kas jauns Talsu novadam radīts Laucienē, Balgales pagastā un Ķūļciemā?

Talsu novads

10. augusta rīts bija diena, kad konkursa «Radi Talsu novadam» komisija devās uz Laucieni, Balgali un Ķūļciemu. Lai arī visas dienas garumā bija neliels kreņķis par to, vai tik netrāpīs kāda lietusgāze, kas varētu sabojāt visu skaistumu, tomēr slapjums uz mazu mirkli pārsteidza tikai pašā pirmspēdējā pieturvietā Ķūļciemā. Tātad diena atzīstama ne tikai ar iespaidiem un emocijām bagātu, bet arī par veiksmīgu laika apstākļu ziņā, jo gumijas zābakus kājās vilkt nenācās.

LAUCIENE
Tomātu pavēlnieks — Valdis Pūliņš
Valda Pūliņa vārds novadniekiem, — tomātu mīļiem, pavisam noteikti nav nekas svešs. Tiem, kuriem garšo šīs dārza veltes un kuri sirdis ielikuši to audzēšanā, bez šaubām, zina šo Laucienes puses saimnieku. Viņš 2010. gadā sācis nodarboties ar tomātu šķirņu kolekcionēšanu, un šogad konkursam «Radi Talsu novadam» pieteikts radošākā novadnieka nominācijā. Iesākumā bijušas 15—20 šķirnes, kas parastam tomātu cienītājam jau var šķist milzīgs daudzums, bet ar katru gadu kolekcija paplašinājusies ar jaunām, un pašlaik Valdis var lepoties ar vairāk nekā 700 šķirnēm no dažādām pasaules valstīm. Šogad siltumnīcās viņš iestādījis 506 šķirņu tomātus visdažādākajās krāsās un garšās.
Konkursa «Radi Talsu novadam» žūrija un ciemiņi varēja nodegustēt 24 šķirņu tomātus, un katram bija savs favorīts. Lai kā arī liktos, ka tomāts ir un paliek tomāts un garšo ne pēc kā cita kā pēc tomāta, nodegustējot tik lielu piedāvājumu, varēja nomanīt, ka patiešām tie atšķiras ne tikai izmēra un krāsu ziņā, bet arī pēc garšas. Kāds ir izteikti skābs, savukārt kāds cits tomāts labsajūtā liek murrāt no saldenuma. Kolekcionārs Valdis smejot atceras, ka bijušas reizes, ka siltumnīcas pilnas ar visdažādāko krāsu tomātiem, bet nav bijusi neviena pati klasiskā šķirne un krāsa, jo cilvēki neierastajam tik ļoti neļaujas un izturas zināmā mērā ieturēti.
2014. gadā Valdis Pūliņš kļuva par A. Sildes dārzkopības kluba «Tomāts» biedru, bet pašlaik jau ir valdes loceklis. Viņš no 2015. gada ar paša audzētajiem tomātiem sāka piedalīties tomātu izstādēs Latvijas Dabas muzejā, kam sekoja arī dalība citās izstādēs. 2019. gadā devies uz izstādi Igaunijas Botāniskajā dārzā, tāpat 2020. gadā un jau ar 170 tomātu šķirnēm. Cilvēku bijis tik ļoti daudz, ka kasiere, kas tirgojusi biļetes, pat aizmukusi, jo netikusi galā un bijis jāsagaida aizvietotājs.
Šogad Valdis Pūliņš uzņemts Pasaules Tomātu biedrībā (World Tomato society) Amerikā. Valdis ir otrais latvietis šajā biedrībā, un priekšgājēja ir no Ilūkstes, kura lepojas ar milzīgu tomātu kolekciju. Papildus tomātu audzēšanai Valdis nodarbojas arī ar puķu stādu audzēšanu un tirdzniecību pavasarī, tāpat arī zemeņu audzēšanu. Laucienes tomātu kolekcionārs mācījies Tautas universitātē un strādājis par elektriķi, beidzamajā gadā gan negribējis atdot pusalgu par lekcijām, tādēļ to nepabeidzis, taču par puķēm iemācījies un sācis nodarboties ar to audzēšanu un tirgošanu, bet tomāti sekojuši pēc tam.
Ziemeļkurzemes pērle — paplašinājusies
Nav noslēpums, ka Laucienes magnēts ir Nurmuižas komplekss, kas arvien uzplaukst un pilnveidojas. Konkursam «Radi Talsu novadam» nominācijā «Veiksmīgākās ēkas pārvērtības» šogad pieteikta Nurmuižas viesnīca, kas redzama jau 200 gadu senos zīmējumos un kalpojusi kā darbinieku mājoklis. Pašreizējā ēka bijusi divas reizes mazāka, un to vienmēr kāds apdzīvojis, piemēram, pēckara gados kolhoznieki un sovhoznieki. Ēka pamazām degradējusies, līdz deviņdesmitajos gados, to nesaudzīgi ekspluatējot, tā sākusi iet bojā arvien straujāk, un viena no ēkas sienām jau daļēji bija zudusi.
Ēkas Nurmuižas teritorijā cita aiz citas ieguva piepildījumu. 2008. gadā senajā kalpu mājā uzsākta ēkas konservācija, un tā tika saglābta, bet 2019. gadā veikti atjaunošanas darbi, bet pēc gada atklāta Provansas stila viesnīca, kurai nenoliedzami ir savs šarms, ko nesajaukt ne ar vienu citu, jo jūtama ēkas gadsimtiem ilgās vēstures klātnība. Senatnē ēka kalpojusi kā darbinieku mājoklis un piedzīvojusi pastāvīgu ļaužu pieplūdumu, ko var teikt arī par pašreizējo situāciju, jo viesnīca ir labi pieprasīta. Tajā saglabāts senatnīgums. Bijušā manteļskursteņa telpas grīda pārsteidz ar šķībumu, jo tāda tā bijusi arī senatnē, un šeit nu var piekrist, ka liela māksla ir ko tādu ieklāt, jo kājas patiešām neķeras un ir apbrīnojami ērta staigāšana. Viesnīcā var izguldināt 65—70 cilvēkus. Ir 15 numuriņi, tāpat vasarā ir iespēja apmesties otrā stāva pažobelēs, tādēļ ir iespējas izguldīt apmeklētājus hosteļtipa guļvietās, kas ir labs risinājums lielākam cilvēku skaitam, piemēram, kāzu gadījumā, kas Nurmuižā nav retums.
Lai atbalstītu iedzīvotājus, atvēra veikaliņu
Lai cik pašsaprotami šķiet veikali un bodītes, Pļavu iedzīvotāji apmēram desmit gadu garumā bija dzīvojuši bez šādām ērtībām, tādēļ Arnellas ģimenes apsaimniekotā «Irbēnu» māja, kuras vienā daļā 19. jūnijā tika atvērts veikaliņš «Pie Adrijas», patiešām ir liela svētība, kas arī pieteikta nominācijā «Gada jaunums». Nosaukums ir dots par godu divus gadus vecajai meitiņai, kas ir vecāku prieks un lepnums. Atvērt veikalu Arnellai bijis ilgi lolots sapnis, un «Irbēnu» iegāde 2016. gadā devusi tādu iespēju, par ko meita izsaka lielu pateicību saviem vecākiem. Pļavu iedzīvotāji ir priecīgi un laimīgi, ka beidzot ir veikals un nekur nav jābrauc.
Arnella ar māsu Arnitu saimnieko veikalā un ir priecīgas, ka Nariņciems tā atdzimis, jo šī vieta ir īpaša ar to, ka te dzīvojuši vecvecāki un mamma pavadījusi savu bērnību. Nākotnē ir vēlēšanās vasaras sezonā atvērt nelielu terasi ar galdiņiem, kur mierīgi iedzert kafiju un panašķēties. Tāpat ir doma par auto stāvlaukuma izveidošanu un saimniecības ēkas pārveidošanu par hosteli ar gultas vietām.
Arnella zina pastāstīt, ka nams piederējis turīgam Pļavciema saimniekam, parādot arī bildes, kā tad tolaik nams izskatījies. Izrādās, ka šī māja bijusi tā, kuras dēļ Pļavas kādreiz sauktas par Irbēnciemu. Skatoties fotogrāfijā, kas uzņemta ap 1930. gadu, redzams, ka ceļš pie veikala bijis kartupeļu lauks. «Irbēni» iepriekš kalpojuši kā dzīvojamā māja, kantoris, veikals, bibliotēka un pasts.
Pļavu veikaliņš ir īpašs ar to, ka tajā var nopirkt pašceptu maizi — īpaši kraukšķīgu un gardu, kas netiek tirgota nekur citur. Gardā baltmaize un maizīte ar gaļu un sieru konkursa «Radi Talsu novadam» komisijas apmeklējuma laikā tika izpirkta uzreiz, jo nudien nebaudīti garda un smeķīga.

BALGALES PAGASTS
Balgalē skaistumam ir pašam sava pietura
Balgales pagastā nominācijā «Gada jaunums» pieteikts salons «Jūsu skaistuma pietura». Tā īpašniece Gunita Ikšele pēc draudzenes sacītā ir tik apņēmīga un darbīga sieviete, ka var tik nobrīnīties, jo sevis pilnveidošana ir viņas dzenulis. Kā viena ideja realizēta, tā jau nākamās ir klāt, un tā Gunita no šā gada marta daudzdzīvokļu mājā, bijušajās pasta telpās, ir atvērusi skaistumkopšanas salonu, kurā pašlaik ir pieejami friziera, manikīra un pedikīra meistara pakalpojumi, bet nākotnē ir plāni piedāvājumu paplašināt. Salons pārveidotajā trīsistabu dzīvoklī darbojas divas dienas nedēļā un ne tikai piedāvā skaistumkopšanas pakalpojumus, bet ļauj izbaudīt jauku atmosfēru, jo apmeklētāji tiek cienāti ar kafiju un našķiem un var mieru baudīt skaistā svecīšu smaržas harmonijā. Kādu reizi ir iespēja baudīt arī pašas Gunitas ceptās kūkas, jo tas ir vēl viens no viņas vaļaspriekiem.
Lai gan darbošanās norit kopš marta, 27. jūnijā «Jūsu skaistuma pieturā» notikusi grandioza atklāšana ar kūkām. Pēc kāda laika būs pieejams arī skropstu pieaudzēšanas pakalpojums, un plāni Gunitai ir arī vēl citi. Uz balkona pieejama atpūtas zona, un uzgaidāmajā istabā bērni, kas atnākuši līdzi mammām, priecājas par iespēju skatīties iemīļotās multiplikācijas filmas vai pārraides, nemusinot ar jautājumu: «Mammu, vai tev vēl ilgi?»
Mijiedarbībā ar dabu
Marta sākumā dibinātais uzņēmums «Pērkonzirgi» izvirzīts nominācijā «Vides vērtības». Tā mērķis ir izglītot sabiedrību par iespējām mijiedarboties ar dabu, nodrošinot kvalitatīvu un unikālu alternatīvās izglītības mācību klāstu, īpaši liekot uzsvaru uz aizraujošām nodarbībām, piemēram, meža skolas un zirgu iepazīšanas nodarbības bērniem.
Viesojoties pie šīs nominācijas dalībniekiem, sanāca arī ielūkoties meža skolas nodarbībā pie iespaidīga ozola, kad bērni iejutās indiāņu ādā. Ar ādai nekaitīgu pirkstiņkrāsu palīdzību noritēja taktīlā stimulācija, kad tika zīmēts uz ponija, veicinot bērnu sapazīšanos ar dzīvniekiem, kas kādam ir arī baiļu pārvarēšanas brīdis. Tāpat tika šauts ar loku, un bērni muti un rokas devās mazgāt meža upītē. Mērķis ir parādīt, ka zirgi nav tikai cilvēku iegribai pakļauti dzīvnieki, ar kuriem jāt, bet gan ģimenes locekļi un draugi, kas tiek mācīts arī bērniem.
SIA «Pērkonzirgi» sniedz iespēju atpūsties dabā, pārnakšņojot labiekārtotos vigvamos, fotografēties, iepazīties ar zirgiem un to ķermeņu valodu. Uzņēmuma mērķis ir gudri izmantot jau esošos resursus, proti, atjaunot priekšmetus no esošajiem līdzekļiem un materiāliem, šķirot atkritumus, atjaunot dabiskās pļavas, sakopt meža teritorijas, saglabājot dabisko biotopu īpašības un aizsargjoslas. Kā pastāsta meža skolas audzinātājas, «Pērkonzirgos» daba visapkārt paliek neskarta, to apčubinot tikai pavisam mazliet, lai apmeklētāji varētu izbaudīt Latvijas dabu neskartu, jo biežāk akcents tiek likts uz iekoptu un mākslīgi veidotu vidi kā uz vērtību, neparādot, ka dabā tā nepavisam nav, jo tā ir autentiska — ar saviem biotopiem, dzīvību katrā nokritušā kokā. Svarīgi ir neaiziet galējībās un dzīvot harmonijā, respektējot dabu apkārt, gudri izmantojot arī tās resursus. Dabai ir jāļauj būt dabai, un tā nav perfekta, kas tiek parādīts mazajiem interesentiem.
Pagalms kā Brīvdabas muzeja ainava
Balgales pagasta Batarevsku ģimenes apsaimniekotā māja ar nosaukumu «Rapas», celta 1818. gadā, un tā tolaik bijusi lielākā saimniecības ēka apkaimē. Saimnieki jau no 1994. gada paši saviem spēkiem atjauno māju un iekopj plašu dārza teritoriju, kur aug arī arbūzi un melones, kuru audzēšanā pārim ir jau 16 gadu pieredze. Un, braucot ciemos, aina paveras kā Brīvdabas muzejā. Nama pagalmā nostalģisku senatnīguma gaisotni rada pirtiņa un klēts, un šo vietu iecienījuši gan pašu bērni un mazbērni, pavadot šeit brīvdienas un atvaļinājumus, un reizi gadā ciemojas arī bērnudārza bērni un skolēni, jo ir iemīlējuši gan šīs mājas, gan saimniekus. Saimniecītei dots pat meža laumiņas tituls, jo viņa zina visu izrādīt un pastāstīt. Antonija Batarevska teic, ka dārza iekārtošanā nekādi daiļdārzniecības principi nav ievēroti, bet viss tiek veidots, vadoties pēc izjūtām, un galvenais ir pašu prieks un patikšana. Pāris atklājis arī bebru dziedzeru un zemes tauku ārstnieciskās īpatnības, tāpēc paši gatavo uzlējumus, kas palīdz kaitēm un ļauj strādāt un baudīt darba augļus.

ĶŪĻCIEMS
Vieta, kur sanākt kopā savējiem
Privātmāja «Ķeikari» pieteikta nominācijā «Veiksmīgākās ēkas pārvērtības», un, viesojoties pie māsām Ilzes un Ritas, skaidri un gaiši var noprast, ka ģimenē ļoti svarīga ir paša darbošanās, jo ēkas atjaunošanas darbos iesaistījušies radi un draugi, un viss process bijis kā īstais zelta nomināls. Kopumā apmēram 50 cilvēki pielikuši savu roku, lai taptu izlolots skaistums, par kuru visiem prieks. Kā kāds atbraucis, tā zinājis, ko padarīt, jo darba netrūcis. No tēva mantotie «Ķeikari» miestiņā kalpojuši arī kā ambulance, un māsas teic, ka viņām sirdī šī ir kā radu pulcēšanās vieta un par lauku tūrismu nedomājot, tā novērtējot kopā būšanu kā lielāku vērtību, nekā lielās skriešanas un dzīšanos pēc lietām, kas vienu dienu ir, bet nākamā jau var nebūt.
Ivetas kūkas par sevi runā pašas
Ivetas Apses vārdu noteikti pamanījis teju katrs novadnieks, kas izmanto vietni facebook.com, jo tie, kurus Iveta iepriecinājusi ar savām apbrīnojami skaistajām un gardajām kūkām, visbiežāk neklusē un līdzdala to pārējiem. Iveta tortes cep jau 36 gadus, tādēļ lieki teikt, ka meistare, kas meistare. Iesākumā ar gardumu lutināta tika pašas ģimene, radi un draugi, bet nav jau noslēpums, ka tādu talantu noslēpt nav iespējams, un atliek tikai kādam padzirdēt. Ivetai svarīgi bijis šo savu vaļasprieku padarīt oficiālu, lai nav nekādu pārpratumu, tādēļ ar ģimenes palīdzību tika izdomāts nosaukums «Ivetas kūku stāsti» un logo. Un katrai kūkai patiešām ir savs stāsts. Lai gan Iveta teic, ka tas ir vaļasprieks, viņa atzīst, ka gribējusi pati sev pierādīt, vai to vispār spēj. Un konkursa «Radi Talsu novadam» komisija, ēdot saimniecītes veikumu ar piparmētru un spinātiem, labsajūtā to izbaudīja un atzina, ka spēj jau gan, lai gan, kā izrādās, nav apguvusi nekādas konditores prasmes un nav šo jomu īpaši mācījusies.
Iveta savās kūkās nekad neizmanto mākslīgus ziedus vai materiālus. Visas figūriņas un ziedus cepēja gatavo pati, tādēļ uzteicams ir arī meistarītes mākslinieciskais talants. Iveta zina, kādi multiplikāciju varoņi ir konkrētā momentā paši populārākie, jo bērnu svētkiem pasūtītās kūkas labi to atspoguļo. Figūru un dekorāciju veidošana ir tas brīdis, kad konditore var izpausties radoši, un viņa atzīst: katrā kūkā un arī piparkūkā, ko cep, ir ieguldīts liels darbs. Arī toršu piedāvājuma klāsts ir ļoti plašs, tāpēc pavisam noteikti, ka pie Ivetas ir, ko izvēlēties, un ne par velti viņa pieteikta nominācijā «Čaklākais novadnieks».
Aktīvs kolektīvs ne tikai ņem, bet arī dod
Mednieku klubs «Dzedri» šogad pieteikts nominācijā kā «Aktīvākā organizācija». Šī mednieku kluba iesākumi meklējami Ķūļciema mednieku biedrībā, kas apvieno 24 biedrus, kuru sirdslieta ir medības un mežs. Viņiem ir ne tikai tiesības medīt mednieku kluba medību iecirkņa teritorijā, bet arī pienākumi — uzturēt kārtībā mednieku iecirkņa infrastruktūru. Divreiz nedēļā uz barotavām tiek vesti siena ruļļi, maisi ar graudiem atbilstoši drošības noteikumiem, tāpat arī meža dzīvnieku našķis — sāls. Ja, nopērkot koka krēslu, diez vai kāds iestāda vietā koku, tad attiecībā uz meža iemītniekiem kluba «Dzedri» mednieki cenšas un dara visu iespējamo, lai dotu ko pretī, jo medības nav tikai šaušana uz dzīvniekiem gaļas dēļ. Tāpat bargajās ziemās medniekiem ir saudzīgāka attieksme pret medījamiem dzīvniekiem. Kā izrādās, zvēriem pašiem ir savs kalendārs un tie zina, kad viņus medīt aizliegts. Tad tie kļūst drosmīgāki un izbauda privilēģijas, ko citkārt neatļautos. Un, tā kā rosīgajam kolektīvam ir 4,5 tūkstoši hektāru medību platību, medniekiem ir, kur aktīvi izvērsties. Šis klubs ir medību tradīcijas uzturētājs un turpinātājs Ķūļciema pagastā.