Izmēģinājuma arbūziem šogad rekordraža

Ja tropiskās dienas un naktis citām kultūrām šovasar kaitējušas, tad arbūziem un melonēm gluži pretēji — audzētāji bauda rekordlielas ražas gan skaita, gan apjoma ziņā. Tas pierāda, ka, mainoties klimatiskajiem apstākļiem, Latvijā iespējams audzēt lietas, kas agrāk nepadevās. Iespaidīga raža šovasar arī SIA «Kurzemes sēklas» izmēģinājuma laukā.
SIA «Kurzemes sēklas» vadītājs un agronoms Andris Kiršentāls stāsta, ka pēc rekomendācijām arbūzi jāsēj 15. maijā. «Bet mums apstākļi neļāva, lauks vēl nebija sagatavots, tad mēs iesējām 17. maijā. Gaidīšanas brīdis bija diezgan ilgs, jo tā ir lēni dīgstošā sēkla — dīga trīs nedēļas. Es gan sēju pa divām sēklām vienā bedrītē — ja viena neuzdīgst, tad otra var piesegt tukšo vietu. Bet sanāca labi, un vienu mazāko pat dabūjām raut ārā, lai netraucētu otram pilnvērtīgi attīstīties un ražot. Pavisam kopā man bija vairāk nekā 600 bedrīšu.
Arbūzus var gan sēt, gan stādīt, bet mēs izvēlējāmies sēt. Arbūzam nepatīk, ka to daudz aiztiek. Tam nepatīk, ka aiztiek saknes, un tas ir princips, kas jāievēro. Dēstam, pārstādot uz lauka, apstākļi mainās. Jebkuram augam tas ir šoks, bet arbūzam tas ir vēl lielāks šoks.
Šķirni ’Bedouin’, kas šeit iesēta, var audzēt sabiezinātā sējumā, un pie mums var redzēt, ka lauks ir vienmērīgi noklāts. Varbūt, ja būtu retāk, augi būtu lielāki, bet es domāju, ka no trīs ar pusi līdz astoņiem kilogramiem smagi arbūzi ir pietiekami Latvijas apstākļiem. Šis lauks nav biznesam — tas ir vairāk pārliecībai, ka mēs nestāstām muļķības. Pārliecinājāmies, ka ir taisnība, ka 80—90 dienās arbūzs ienākas un ir gatavs. Mēs šogad arbūzus ēdam jau no augusta sākuma. Un pat, ja pārgriežot krāsa vēl nebija pilnīgi sarkana, kāda tā ir šobrīd, tad vienalga arbūzi bija saldi un sulīgi.»
Andris Kiršentāls jautā, kā zināt, ka arbūzs ir gatavs? Kad minam klauvēšanu pa arbūzu, viņš teic, ka to dara veikalā, kad pārbauda, cik sulīgs ir arbūzs. Bet uz lauka pēta vietu netālu no kātiņa, kur ir neliela stīga, — ja tā ir brūna vai nokaltusi, arbūzs ir gatavs lietošanai. «Vēl jau skatās pēc tās gulēšanas vietas. Jo dzeltenāka šī vieta, ar ko arbūzs kontaktējās ar zemi, jo viņš tuvojas vairāk gatavībai. Vēl ir viens princips — ja arbūzs ir pilnīgi apaļš, tad tā ir meitenīte. Ja tas ir garens, tad tas ir puisītis. Saldāka ir meitenīte,» skaidro A. Kiršentāls. «Vēl ir viena lieta, ko būtu vērts zināt, — nav jāmokās ar kādiem augu aizsardzības līdzekļiem. Šajā posmā viņam kaitēkļi vēl nav uzradušies. Tāpēc šeit arī ne ar bioloģiskiem līdzekļiem, ne ķīmiju nekas nav darīts. Tas ir pozitīvais ieguvums iesējot.»
Arbūzi «Kurzemes sēklu» izmēģinājuma laukā bijuši jau pērn, taču raža nav bijusi tik iespaidīga. Turklāt pagājušajā gadā tie iestādīti ar dēstiem, un Andrim Kiršentālam bijusi sajūta, ka jāmēģina citādāk, lai iegūtu pilnu pārliecību. Šogad ražai palīdzējušas arī tropiskās dienas un naktis, bet agronoms norāda, ka tās vairāk ietekmējušas arbūzu saldumu. «Redziet, kā ir — klimats Latvijā mainās, un līdz ar klimatu mainās arī dārzkopju iemaņas un kultūras, ko audzēt. ’Bedouin’ ir selekcionēts šiem apstākļiem, un to audzē diezgan plaši. Iesējot zem plēves, tam ir nodrošināts mikroklimats, bet, kas interesanti, lai izaudzētu sulīgu arbūzu, tam tik daudz ūdens nemaz nevajag. Laistīšanu vajag tikai sākumposmā. Pēc tam ar mitrumu galā tiks augs pats un no zemes to paņems, cik nepieciešams. Mēs ar ražu šogad esam pilnībā apmierināti. Pagājušajā gadā pēdējos arbūzus «kāvām» decembrī, ēdām līdz Ziemassvētkiem. Bija lieliski arbūzi, kas nozīmē, ka tos var arī glabāt.»
Arbūzu lielumi atkarīgi no šķirnēm, un tās ir dažādas. Arbūzu audzētāji citviet Latvijā arī šogad lepojas ar rekordlielām ražām, un daži tos lielumā salīdzina pat ar ķirbjiem. Viņi cer, ka arbūzu un meloņu audzēšanai pievērsīsies arvien vairāk cilvēku, kas ļautu no tirgus izstumt ārzemju produkciju.