Atbildīgie pilsoņi?

Žurnālista viedoklis

Jau atkal lieku sakrātās domas uz papīra un mēģinu kādu prātus aizskart. Lielie karstuma viļņi jau ir aiz muguras, un aiz stūra stāv vēsāks un lietaināks laiks — nāk rudens. Nāk septembris, bet, pats svarīgākais, kā šķiet man un daudziem citiem vienaudžiem, nāk skolas laiks. 1. septembris tiešām vairs nav aiz kalniem, citiem tas jau būs viens no daudzajiem skolas sākumiem, bet citiem tikai pavisam pirmais. Protams, ar pašreizējo situāciju valstī un pasaulē, šis būs neierastāks 1. septembris. Par to arī gribēju uzrakstīt — kāpēc esam nonākuši pie šādas mācību vides un kā to varam labot?
Skaidrs ir viens — mēs paši esam vainīgi pie šādas situācijas, kurā esam nonākuši. Mēs, cilvēki, paši esam radījuši šādus apstākļus gan skolēniem, gan skolotājiem.
Es nedomāju, ka skolēniem, studentiem, skolotājiem, kā arī mazajiem skolnieciņiem, kuriem šis būs pirmais mācību gads, būtu jācieš no citu cilvēku bezatbildības. Par bezatbildīgiem cilvēkiem es uzskatu tos, kuri neievēro valstī noteiktos ierobežojumus, nevakcinējas, lai arī veselības stāvoklis viņiem to atļauj, apzinīgi izplata dezinformāciju. «Pateicoties» šādiem cilvēkiem ir jācieš citiem, kā arī viņiem pašiem. «Pateicoties» bezatbildīgiem cilvēkiem, bērni cieš no nekvalitatīvas tālmācības, kā arī studenti no saraustītām studijām.
Šis laiks noteikti ir pierādījis, ka liela daļa latviešu dzīvo tumsonībā, kur sargās no lāstiem, sliktām aurām un enerģijām, tic māņticībām utt. Un, kā pierāda vakcinācijas tempi skolotāju vidū, daudzi skolotāji arī vēl dzīvo šādā tumsonībā. Nedomāju, ka zinātkāriem pirmklasniekiem būtu jācieš no šādiem bezatbildīgiem pilsoņiem un jāmācās pirmās klases viela attālināti. Kā arī apšaubu dažu skolotāju kompetenci mācīt, ja netic zinātnei.
Kādi varbūt man oponēs, jo uzskata — katram ir brīva izvēle, ko darīt ar savu ķermeni. Jā, jums taisnība. Jums ir brīva izvēle, ko darīt ar savu ķermeni. Tomēr šeit ir runa par atbildīgumu, par sabiedrības saliedētību. Jūs varat nevakcinēties, un mēs varam turpināt šādā pandēmijas stāvoklī vēl kādus gadus. Bērni var neiet uz skolu, restorāni nestrādāt utt. Bet mēs dzīvojam sabiedrībā. Sabiedrībā, kur katrs nav pats par sevi. Atbildīgi cilvēki padomā arī par citiem. Neuzskatu, ka manas ticības dēļ būtu jācieš citiem. Vakcīnas jau ir pastāvējušas gadu desmitiem, cilvēki ir vakcinējušies pret dažādām slimībām. Kāpēc tieši tagad visi ir tik nobijušies? Manuprāt, zinātne un veselība nav bijusi tik politizēta, kā tagad. Esmu dzirdējis, ka daudzi nevakcinējas, jo vakcinēšanās atņems viņiem kāda veida brīvību. Manuprāt, tieši otrādi. Citu nevakcinēšanās atņem man brīvību. Atņem man brīvību doties klātienē uz skolu, atņem man brīvību apmeklēt pasākumus utt. Šeit arī ir tā pilsoniskā atbildība.
Atgriežoties pie sākuma. Nevienam pirmklasniekam nevajadzētu pavadīt pirmo skolas pieredzi mājās pie datora ekrāniem. Vajadzētu vienkārši padomāt par sekām, ko rada bezatbildība. Kā visi kopā mēs iegājām šajā pandēmijā, tā kopā mums ir jātiek ārā. Un ārā tikt mēs varam tikai vakcinējoties. Un, manuprāt, cilvēki, kuri nevakcinējas, lai arī veselība viņiem to atļauj, ir bezatbildīga sabiedrības daļa.