Aizsargāt zīdīšanu — mūsu kopējā atbildība

Veselība

No 1. līdz 7. augustam visā pasaulē un arī Latvijā tika atzīmēta Pasaules Zīdīšanas nedēļa, lai stāstītu par zīdīšanas dažādajām tēmām un to nozīmi sabiedrības veselībā — ne viss zīdīšanā ir viennozīmīgs un gluds. Notikušās diskusijas un live sarunas vēl aizvien ir pieejamas zidit.lv «Instagram» un «Facebook» kontā, kas nozīmē — nekas nav nokavēts! Daudzpusīgās programmas veidošanā un lekciju vadīšanā piedalījās arī talseniece Jana Biezā, kura zīdīšanas konsultante ir jau kopš 2014. gada. Kopš pagājušā gada Jana ir Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas (LZVKA) sertificēta zīdīšanas konsultante, bet kopš šā gada — LZVKA valdes locekle. Lai gan pirms neilga laika mums bija saruna ar Janu par dūlu nozīmīgumu, šoreiz parunāsim par zīdīšanas konsultanta svarīgo lomu.

— Kas tad īsti ir zīdīšanas konsultants?
— Zīdīšanas konsultants nav profesiju klasifikatorā, līdz ar to nav vienas precīzas definīcijas, kas ir zīdīšanas konsultants. Ir brīvprātīgās konsultantes, kad mammas ar pozitīvu zīdīšanas pieredzi atbalsta citas mammas, sniedz iedrošinājumu un informāciju; otra puse ir profesionālās, kuras padziļināti ir apguvušas zināšanas par zīdīšanu. Latvijā zīdīšanas konsultanti ilgstoši darbojās tikai kā atbalsta grupa, bet 2011. gadā tika nodibināta Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 100 zīdīšanas konsultantes, no kurām 13 ir LZVKA sertificētas zīdīšanas konsultantes, taču to skaits turpina augt.
— Ar kādiem sasāpējušiem jautājumiem jaunā māmiņa var griezties pie jums?
— Es būšu pieejama, lai risinātu visdažādākās situācijas par visiem jautājumiem un neskaidrībām, kas saistītas ar bērniņu un viņa zīdīšanu. Patiesībā veiksmīgas zīdīšanas atslēga ir — pareizi satverta krūts un pareiza pozīcija jeb stāvoklis, kā viņš ir pielikts pie krūts, kādā pozā atrodas mamma un pats bērns. Ļoti aktuāla problēma un reizē arī kļūda ir tā, ka brīdī, ja bērniņš nepieņemas svarā, tiek nekavējoties dots maisījums, taču vispirms ir jānoskaidro, kāpēc bērniņš neņemas svarā. Varbūt par iemeslu ir nepareizs satvēriens, neveikla poza, bērniņam ir īsa zemmēles saitīte, varbūt bērniņš tiek pārāk reti zīdīts, vai viņš ir pārāk silti saģērbts un tādā gadījumā ļoti ātri aizmieg, kas rezultējas ar to, ka zīdīšanas ilgums nav pietiekams.
— Ko darīt, ja bērna svars tomēr nepieaug?
— Ja bērns tomēr nespēj izzīst pietiekami daudz piena, vai viņš ir pārāk daudz zaudējis svaru, tad ieteicamais variants ir dot atslauktu pienu. Mamma atslauc savu pieniņu, tādā veidā bērniņš vēl aizvien saņem tikai mammas pienu. Ja nekādā veidā nav iespējams atslaukt, tad nākamā izvēle ir donora piens jeb citas māmiņas piens. Taču tikai kā pats pēdējais variants ir maisījuma došana, ja nav iespējas nedz palielināt, nedz atslaukt pienu, kā arī nav pieejams donora piens.
— Kāpēc zīdīšana ir jāmācās, kāpēc tik dabiskam procesam ir vajadzīga konsultanta palīdzība, kuram ir jāmaksā, lai iemācītu kaut ko tik dabisku? Kāpēc tas nav iemācīts no paaudzes paaudzē?
— Senos laikos tā tiešām arī bija — zīdīšanas zināšanas tika nodotas no paaudzes paaudzē. Saimes dzīvoja kopā, un jaunajai māmiņai tika sniegts pēcdzemdību atbalsts, nodotas zināšanas par zīdīšanu. Bet, sākoties industrializācijai, sievietes arvien vairāk tika iesaistītas darbos. Līdz ar to pēcdzemdību atvaļinājums vai dzīvošanās pa māju kļuva īsāka, kas rezultējās ar to, ka zīdīšana vairs nebija tik ilga. Grūtākais bija tas, ka saimes vairs nedzīvoja kopā. Starp citu, tas ir jūtams arī šobrīd, proti, sievietēm nav šīs dzimtas sieviešu klātbūtnes, jo katrs dzīvo savās vientuļajās mājās, un diemžēl viedo sieviešu zināšanas netiek nodotas tālāk. Zīdīšana ir dabiska, bet jāatceras, ka prakse un iemaņas ir mācīšanās rezultāts — bērniņš mācās zīst, mamma mācās zīdīt. Bet mūsdienu realitāte rāda to, ka mēs pat neredzam zīdīšanas pieredzi, kur nu vēl padziļināti izzinām to visu. Kad es kursos pajautāju, cik jūs bieži esat redzējušas, kā tas ir, kad jaundzimušu bērniņu zīda? Lielākajai daļai ir nulle pieredzes, viņu acis pat nav redzējušas, ko nozīmē zīdīt. Tātad viņām pirmā un vienīgā pieredze būs viņu pašu pieredze. Viņas nav dzīvojušas dzimtas mājā, nav redzējušas, kā mazās māsas un brāļi tiek zīdīti, kā citām dzimtas sievietēm dzimst bērniņi, — nav pieredzes, nav vizuāla apstiprinājuma. Kur nu vēl runa par to, kā risināt zīdīšanas grūtības. Ir gadījies, ka jaunajai ģimenei atzīstu, ka nebūt neizskatās, ka viņiem šis būtu pirmais bērniņš, tad visbiežāk saņemu apstiprinājumu no partnera vai mammas, ka, jā — viņu ģimenē bija mazāka māsiņa, ar kuru daudz bija jādarbojas. Šādām jaunajām ģimenēm uzreiz ir pavisam cita māka, piegājiens, jo nav šīs neziņas.
Posts sākās tad, kad sievietes daudz vairāk sāka iesaistīties darba tirgū, tad ļoti tika propagandēti mātes piena aizstājēji. Ilgstoši bija reklāmas ar saukļiem, ka ir vienalga, vai tas ir mātes piens vai maisījums. Līdz ar to tas bija lejas punkts, kas sabiedrībai iemācīja to, ka tiešām ir vienalga — vai tu zīdi vai baro ar maisījumu. Turklāt tas bija laiks, kad bērniņus varēja nodot silītēs (jau no trīs mēnešu vecuma). Realitātē šie govs piena maisījumi, kurus ražoja, saturēja bērniem nepiemērotas olbaltumvielas. 20. gadsimta 30. gados Lielbritānijā tika konstatēta ļoti liela bērnu mirstība, sāka runāt par to, ka šie maisījumi nav piemēroti bērniem un ka maisījuma reklāmas nav pieņemamas. Beidzot 1981. gadā tika pieņemts Krūts piena aizstājēju aprites Starptautiskais kodekss, kas ļoti ierobežo tieši mākslīgo maisījumu reklāmu. Šī ir viena no tēmām, par kuru valdē runājam, jo arī Latvijā tiek strādāts pie tā, lai šis kodekss tiktu ievērots.
— Vai gadījumā tieši vecās zināšanas nav tās, kuras spēj negatīvi ietekmēt mammu?
— Ļoti bieži manas klientes saskaras ar to, ka omītēm vēl aizvien ir vecā informācija par zīdīšanu, un tieši viņu padomi, izteicieni, secinājumi var drīzāk «nogalināt» zīdīšanu. Māmiņas mūsdienās ir ļoti gudras, viņām ir Instagram, Facebook, viņas klausās lekcijas, lasa izziņas materiālus, tādā veidā nobriest zīdīšanai. Piedzimstot bērniņam, ikviena mamma kļūst emocionāli ļoti viegli ievainojama un ir normāli, ka kaut kas neizdodas pie pirmā bērniņa, jo nav jau nekādas pieredzes. Viņa pārnāk mājās no dzemdību nodaļas un saņem jautājumus — kāpēc tik bieži viņu zīdi, laikam nav piena… Uzreiz mammai rodas šaubas, jo ar visu to, ka viņai ir zināšanas, viņa sevi apšauba — bet varbūt tā ir taisnība? Vai cita mamma atnāk uz saka: «Es jau arī pirmās nedēļas iedevu pazīst, bet mums visām ir tas liesais piens, tur neko nevar darīt!» Lai gan mamma zina, ka nepastāv jēdziens «liess» piens, ka ir taču tik daudz pētījumu veikts saistībā ar to visu, bet tomēr pārliecība tajā mirklī sašķobās. Skatās uz savu mazo un domā — jā, tiešām pirms 20 minūtēm ēda un atkal plāta mutīti, atkal grib ēst, varbūt tiešām man tas piens ir kā ūdens? Tās visas ir lielas muļķības! Zīdīšana ir dabiska prakse un iemaņas un tā dēļ, ka iepriekšējā paaudze nav piedzīvojusi līdz galam dabisku zīdīšanu, jo apkārt valdījušas tik daudz aplamas informācijas, šī pieredzes nodošana īsti nestrādā, tādēļ ir vajadzīgi profesionāli speciālisti no malas.
— Kā norit konsultācija?
— Saistībā ar «Covid» situāciju samērā daudz konsultāciju norit attālināti, telefona veidā. Taču pamatā zīdīšanas konsultācijas notiek klātienē, jo man kā konsultantei ir jāredz gan bērniņš, gan mamma, ir jāredz, kā viņš zīž, kādā pozā ir mamma, kā strādā viņa mēlīte, vai viņš aktīvi zīž, cik ilgi, kā mamma jūtas. Es strādāju savā kabinetā Talsos, Kalna ielā 4, bet man tomēr labpatīk konsultācijas, kad dodos pie klientēm uz mājām. Konsultācija tiek sarunāta tā, lai tas būtu uz bērniņa ēšanas laiku. Ja man ir jāskatās, kā bērniņš zīž, tad man ir vajadzīgs, lai viņš būtu aktīvs, lai viņš gribētu zīst tieši šajā mirklī. Man vairāk patīk mājvizītes, jo tā ir sievietes vide, tie ir viņas spilveni, krēsls, dīvāns, kur es viņai varu palīdzēt iekārtoties, kur viņa jūtas viss komfortablāk. Atkarībā no situācijas izrunājam visu, kas ir runājams, sākumā ir tāds kā iepazīšanās darbs, situācijas aptveršana. Tad pats zīdīšanas process, skatāmies satvērienu. Bieži vien ir tā, ka mammas baidās likt bērniņu ļoti tuvu krūtij, zīda it kā pa gabalu, tad zīdīšana pārvēršas par sāpīgu un neefektīvu. Tad mēs iemācāmies, ka bērniņu var likt tuvu krūtij, ka viņam ir ļoti svarīgi, lai krūts galiņš atrodas dziļi viņa mutītē un lai bērns strādātu nevis uz krūts gala, bet areolas (kas ir brūnā ādā ap krūtsgalu). Mācāmies pozas, jo pēc būtības veiksmīga zīdīšana sastāda: 80% atslābināšanās (emocionāli un fiziski), tikai 20% ir tehnika. Dažreiz tā var būt pat tikai viena konsultācija, un viss ir atrisināts. Es jaunajiem vecākiem piekodinu, ka nevajag gaidīt problēmas, bet pat tad, ja viss ir lieliski, uzaicināt zīdīšanas konsultantu pie sevis tādā kā pārbaudes vizītē. Nevajag gaidīt mirkli, kad ir jau asiņaini krūtsgali, kad ir jau uzlikti kaut kādi krūšu uzgaļi, kad ir jau sākts dot maisījumu — no tādām situācijām izkļūt ir jau daudz grūtāk.
— Vai uz zīdīšanas kursiem vajadzētu doties arī tētiem?
— Viennozīmīgi liels JĀ! Tētiem būtu ļoti svarīgi ne tikai dzirdēt lekcijas par zīdīšanu, bet arī par pēcdzemdību periodu. Ir ļoti svarīgi, ka partneris ir pati tuvākā atbalsta persona jaunajai māmiņai. Viņam neapšaubāmi ir jābūt zinošam, nu, piemēram, par to, ka pēcdzemdību perioda pirmajām 40 dienām sievietei ir jābūt ārkārtīgi saudzējamām. Nevajag gaidīt pierastās vakariņas sešos vakarā, gaidīt, kad māja būs tīra. Tas nav viņas darbs, vismaz šīs 40 dienas, kamēr viņa aprod ar jaundzimušo bērniņu, kamēr zīdīšana daudzmaz stabilizējas. Viņam ir jāsaprot, ka viņš varētu būt tas, kurš parūpēsies gan par siltu maltīti, gan par to, lai ciemiņi negāžas mājās neaicināti, gan parūpēsies par to, lai varbūt kāds cits, kad pašam nav laika, atnāk pabarot jauno māmiņu, iztīra māju, izņem drēbes no veļas mašīnas. Viņš varētu būt sargs māmiņai, lai viņa savu enerģiju un spēku varētu veltīt mazulītim. Man ļoti patīk, ka vīrietis ar savu loģisko prātu spēj saprast, kādam ir jābūt satvērienam. Cik brīnišķīgi ir tas, ka tieši tēti agrīnajā pēcdzedmību periodā, spēj palīdzēt, pieliekot bērniņu pie krūts. Tā ir tik liela pievienotā vērtība, ja tētis var būt zinošs un atbalstošs zīdīšanā un pēcdzemdību periodā.
— Jau izsenis pastāv viedoklis, ja māmiņa baro ar krūti, viņa ir «supermamma», taču, ja barošana nenotiek ar krūti, tad it kā zemāk stāvoša. Šis viedoklis taču ir muļķīgs?
— Es uz šo jautājumu atbildēšu vairāk kā dūla, noņemot savu zīdīšanas konsultanta «cepuri». Kā zīdīšanas konsultantam man vajadzētu teikt, ka zīdīšana ir pats labākais bērnam, ka nav pat nekādas citas runas vai atrunas. Taču tajā pašā laikā kā dūla, kā mamma, kā cilvēks, kā atbalsts citām sievietēm es varu apgalvot, ka bērnam ir jābūt paēdušam, un mammai ir jābūt laimīgai. Man tas ir pamatu pamats! No zīdīšanas konsultanta puses it kā tas ir nepareizi, bet no tā, kā es patiesi sajūtu šo mammu, šķiet, ka tas ir labākais ceļš. Es cienu ikvienu sievieti, kura ir godīga pati pret sevi un pati spēj pieņemt savu lēmumu. Baidos tik strikti teikt, bet man kā dūlai ir vienalga, ar ko tu ēdini savu bērnu, manā skatījumā ir svarīgi, ka tu viņu vispār ēdini, kā arī tas, ka tu spēj pieņemt šos apstākļus, nevis lauz, vaino sevi, dzen izmisumā, nonievā vai kaunies par to. Es jūtos pat pagodināta, ja sieviete, man tai brīdī kā zīdīšanas konsultantam, spēj pateikt — «es negribu zīdīt». Visu cieņu, tas ir būtiskākais — būt godīgām pašām pret sevi. Man šķiet, ka šis muļķīgais viedoklis ir nācis no tām sievietēm, kurām nav izdevusies zīdīšana kaut kādu iemeslu dēļ, vai sievietēm, kuras pašas ir pieņēmušas šo lēmumu — es negribu zīdīt, un viss. Es baidos teikt, bet man šķiet, ka šīm sievietēm pašām kaut kur dziļi sēž sāpes, sēras, kaut kas nepiepildīts un neizraudāts. Bet viņām nav par to jājūtas vainīgām vai saskumušām! Es vēlos paust milzīgu empātiju, milzīgu pieņemšanu, ka ne zīdīšana, ne divi orgāni — krūtis nenosaka to, kura mamma ir labāka. Mēs nekad nezinām, kas stāv aiz tā, kāpēc zīdīšana neizdevās, vai, kas stāv aiz tā, kāpēc sieviete pateica, ka negrib zīdīt. Zīdīšana ir emocionāls un intīms process, kuru nevar īstenot ar varu. Mēs esam labākās mammas saviem bērniem neatkarīgi no tā, ar ko bērniņi tiek ēdināti!
— Aizsargāt zīdīšanu ir mūsu kopēja atbildība, vai Talsos tev ir sajūta, ka aiz tevis stāv vesela komanda?
— Ja man ir sniegta iespēja, tad vēlos teikt lielu jo lielu pateicību Talsu ārstiem. Šo septiņu gadu laikā mani ārkārtīgi iepriecina, ka mamma man piezvana un saka: «Mūsu dakterīte ieteica jums piezvanīt.» Tad man katru reizi burtiski tirpiņas pārskrien pār ķermeni no pateicības par tiešām brīnišķīgu sadarbību ar mūsu Talsu ārstiem. Sākotnēji sadarbojos tieši ar doktorāta ār­stiem, bet aizvien vairāk dzirdu arī citus ārstus un viņu māsiņas, kas zīdīšanas problēmu gadījumos iesaka­ vērsties pie zīdīšanas konsultanta. Es tiešām skaļi vēlos pateikt paldies mediķiem un medicīnas personālam par sadarbību. Es pateicos par jūsu novērtējumu, es augstu novērtēju jūsu darbu, pateicos par atbalsta sniegšanu zīdīšanā, iesakot mani kā zīdīšanas konsultantu.

Kādos gadījumos var vērsties pie zīdīšanas konsultanta:
• Sāpīga zīdīšana.
 • Uzskats, ka, ja bērnam svars nav pietiekami nācis klāt, tad mazulis būs jāpiebaro.
 • Pieniņš tā gāžas, ka bērniņš nespēj rīt un bieži aizrijas.
 • Bērniņam pēc piedzimšanas tika pārgriezta zemmēles saitīte, bet tik un tā mazulis never muti vaļā.
 • Esi no savas ēdienkartes izslēgusi gandrīz visu, bet tik un tā bērniņš vakaros raud un raud (ko darīt ar kolikām?).
 • Tev liekas, viss liecina, ka bērns nesaņem pietiekami daudz piena.
 • Kārtējā pampera maiņa, bet skaistās dzeltenās vēdera izejas vietā — zaļa, gļotaina masa.
 • Vakar viss vēl bija labi, bet šodien mosties ar sāpēm krūtīs, augstu temperatūru un drebuļiem.
 • Gribas vēl zīdīt un zīdīt, bet tavai slimībai jālieto medikamenti, kuri nav savienojami ar zīdīšanu.
 • Satvēriens pareizs, zīž labi, bet krūtsgals kā sāp, tā sāp un nesadzīst, kā arī jūtamas dedzinošas vai niezošas sajūtas.
 • Pēc pāris mēnešiem jau jāatgriežas darbā, kā fiksi beigt zīdīt, bet vai vajag?
 • Viss ir labi, zīž labi, guļ labi, svarā ņemas labi, nekas nesāp, pampera saturs smuki dzeltens, bet tu pati nejūties labi? Gribas vienkārši parunāt?