Miervaldis Celmiņš Talsos (1931. gada 13. augusts — 2012. gada 10. janvāris)

Avots

Miervaldis Celmiņš Talsos pavadījis 22 mūža gadus, šajā laikā veidojot muzikālo ietērpu vairākām Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātra izrādēm, bijis mūzikas pedagogs, deju orķestra un tautas mūzikas orķestra vadītājs, koncertmeistars un pirmās bērnu popgrupas «Talsu zvaniņš» izveidotājs.

Par savu mūžu
žurnālistei Maijai Brūverei rakstā «Mana pasaule — Talsi» («Talsu Vēstis», 2004. gada 29. maijs) M. Celmiņš stāsta: «Es piedzimu Valmieras slimnīcā, tātad — stingrs vidzemnieks. Tad kādu laiku dzīvoju Rīgā, jo mamma bija dabūjusi darbu klīniskajā slimnīcā. Galvaspilsētā izmācījos sešas klases, kad 1944. gadā bēgām no Sarkanās armijas uz Kurzemi, un pamatskolu pabeidzu Planīcas pagastā. Tad iestājos Liepājas ekonomiskajā tehnikumā, bet nepaguvu pabeigt ne pirmo kursu, kad šo mācību iestādi likvidēja. Aizgāju uz Kuldīgas vidusskolu, bet no turienes draugs pārvilināja uz Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma zootehniķiem. Kad to pašu draugu 1949. gada 25. martā saņēma bruņoti vīri un aizveda uz Sibīriju, briesmīgi raudāju, biju pārskaities, pat piedzēros un lamāju padomju sistēmu. Salecos ar direktoru un militārās apmācības skolotāju, jo ģimenē ieaudzinātās pārliecības un paša pieredzēto boļševiku briesmu darbu pēc nebiju nedz bijis pionieris, nedz stājos komjaunatnē, un mani no tehnikuma, protams, izslēdza. Iestājos Kuldīgas mūzikas vidusskolā akordeonu klasē, bet pēc gada tur palika tikai bērnu mūzikas skola. Taču, tā kā paralēli strādāju Kuldīgas kultūras namā, biju akordeonists teātru uzvedumiem un spēlēju pavadījumus deju kolektīvam, mani aizsūtīja uz klubu darbinieku kvalifikācijas kursiem. Nu, un pavisam drīz jau atskanēja aicinājums no Talsiem, kura Alberta Štrausa vadītais tautas deju ansamblis un Zigfrīda Zvaguļa vadītais jauktais koris bija palikuši bez pianista.»
M. Celmiņš darbu
Talsu rajona kultūras namā sācis 1954. gadā.
Komponists sarunā ar žurnālisti M. Brūveri stāsta: «Astoņi gadi ar «Rotu», skaists brauciens uz Maskavu, uz latviešu kultūras un mākslas dienu dekādi. Saņēmu uzaicinājumu no 1. pamatskolas Gaismas ielā veidot skolēnu orķestrīti. Talsu vidusskolas direktors Valdis Avotiņš, noklausījies, kā tas skan, gribēja, lai eju pie viņa. Sākumā biju muzikālo pulciņu vadītājs, vēlāk piedāvāja muzikālās audzināšanas skolotāja vietu. Un tā es vidusskolā nostrādāju desmit gadu. Pasaulē nāca «Talsu zvaniņš», šīs meitenes bija septītajā klasē, kad devītajā izveidoju «Gammu», pēc tam jau bija «Gamma 2», bieži piedalījāmies televīzijas pārraidēs, jo tādu ansambļu toreiz bija maz. (..) Strādāju bērnu sporta skolā par koncertmeistaru mākslas vingrotājiem, jo tur trenējās mana meita. Vadīju veselu virkni ansambļu. Rajona patērētāju biedrības vīru vokālais kvartets, kurā dziedāja Vitolds Stradiņš, Leo Tomans, Tanivaldis Freibergs un Georgs Latiševs (vēlāk viņa vietā Indulis Dimza), godam pastāvēja vienpadsmit gadus. Rajona patērētāju biedrībā arī bija sieviešu vokālais ansamblis — Lilita Freiberga, Ausma Brāle, Anna Kalēja, Biruta Mālmeistare, Vija Rempe, Lilija Veipāne, Dagmāra Biezā… Šie abi ansambļi bieži izcīnīja godalgotas vietas republikā. (..) Rakstīju mūziku Talsu Tautas teātra iestudējumiem. Tautā aizgāja mans «Silavas valsis» Ventas Vīgantes lugai «Palmas zaļo vienmēr», ko iestudēja Arvīds Cepurītis. Man bija gandrīz vai mājas arests, līdz uzrakstīju mūziku veselai rindai dziesmu, kas ir šajā lugā. Juris Puč-ka, kas arī toreiz vēl spēlēja Talsu Tautas teātrī, un gan jau kādi citi arī, vēl tagad dzied manu «Silavas valša» variantu, uzraujam to Talsu novadnieku dienās. (..) Biju autodidakts, kurš visu samācījies pašmācības ceļā. Laiks bija ļoti pieblīvēts. No rīta piecos cēlos un gatavojos muzikālās audzināšanas stundām, tad — mācību stundas un vokālie ansambļi skolās, pēc tam — pieaugušo pašdarbība. Tik daudz koncertu un uzstāšanos, dažādi valsts svētki un citi pasākumi. Sieviešu diena un vēlāk Skolotāju diena, ko plaši atzīmēja. Uzrakstīju un uzdāvināju dziesmu dakterim Voldemāram Ruģēnam viņa apaļajā jubilejā. Jā, un jau trīsdesmit gadu būs «Talsu mijkrēslim». (..) Toreiz, protams, vispirms bija Alfrēda Strauta piedāvātā dzeja. Pirmatskaņojums notika 1969. gadā, to dziedāja pirmā «Gamma».
Miervalža Celmiņa pamudināts, toreizējais Laidzes sovhoztehnikuma pedagogs Alfrēds Strauts 1968. gadā uzrakstīja veselu virkni dzejoļu par Talsiem: «Talsu mijkrēslis», «Manai pilsētai», «Meitene ar pulksteni», «Pie Laidzes ezera». Visi šie teksti pārtapuši dziesmās.
Daudzi citi M. Celmiņa komponēto dziesmu teksti pieder dzejniekiem — Arnoldam Auziņam, Ziedonim Purvam, Egilam Plaudim u. c. autoriem.
2008. gadā, piedaloties pašvaldības rīkotajā aptaujā,
Talsu iedzīvotāji par piemērotāko dziesmu savas pilsētas himnai izvēlējās «Talsu mijkrēsli».
Mūža otro daļu komponists vadījis Babītes novada Piņķos. Strādājis Bulduru sovhoztehnikuma kultūras namā «Silaine». Dziedājis Babītes pagasta jauktajā korī.
Sarunā ar žurnālisti M. Brūveri 2004. gada 29. maijā (raksts «Mana pasaule — Talsi» laikrakstā «Talsu Vēstis») komponists saka: «Divdesmit astoņus gadus projām no Talsiem, bet es nezinu, vai bijusi kaut viena diena, kad Talsi nebūtu prātā. Es ar joni turp skrietu.»
Uzmetumos nošu lapā atstāts nepabeigts darbs.
AS «Aleksandra Pelēča lasītava» izdevumā 2019. gada maijā klajā nākusi Talsu Kristīgās vidusskolas lolota grāmata «100 stāstu: 100 dzimtu personību stāsti Latvijas simtgadei». Grāmatā iekļauts arī Talsu Kristīgās vidusskolas 10. klases skolnieces Brikenas Ellenas Gaujas stāsts par savu vecvectēvu — Miervaldi Celmiņu. Mazs ieskats: «Viņa dzīve Talsos iesākās 1954. gada maijā. Desmit gadus viņš nostrādāja Talsu vidusskolā par muzikālās audzināšanas skolotāju, vadot vairākus ansambļus, to skaitā arī meiteņu ansambli «Talsu zvaniņš». Ansamblis 1971. gadā filmējās koncertfilmā «Talsu zvaniņš». Vecvectēvs Talsos pavadījis 22 mūža gadus. Viņam šie gadi bija visradošākie — viņš ir strādājis par pianistu Talsu deju kolektīvā «Rota», veidojis muzikālas apdares vairāk nekā 15 Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātra iestudējumiem. Bijis deju orķestra un tautas mūzikas orķestra vadītājs, koncertmeistars. Sadarbībā ar Laidzes sovhoztehnikuma pedagogu Alfrēdu Strautu 1968. gadā tapa vairākas dziesmas par Talsiem, to skaitā arī «Talsu mijkrēslis», un kopš 2008. gada šī dziesma ir Talsu pilsētas himna. (..) Talsos atceras un dzied viņa sacerētās dziesmas, mantojumā Talsiem viņš tās atstājis vairākas — gan cilvēkiem personīgi, gan saimniecības nozarēm, gan iestādēm veltītas dziesmas. Viņa mūžs bija radošs un bagāts.»
Komponists Mūžībā aizgājis 2012. gada 10. janvārī; apglabāts Talsu Jaunajos kapos.
2020. gada pavasarī Talsos (Saules ielas ieplakā) notika dekoratīvo ābelīšu stādīšana, veidojot pilsētā «Ābeļziedu staru» (šī tradīcija turpinās; 2021. gada pavasarī «Ābeļziedu stars» turpinās otrpus ceļam). 2020. gadā ābelīti visu cienītā un mīlētā mūziķa atcerei iestādīja viņa meita Vineta Gauja. Kopš 2021. gada pavasara Talsu luterāņu baznīcas muzikālais pulkstenis atsevišķu stundu iezīmēšanai atskaņo Miervalža Celmiņa komponēto «Talsu mijkrēslis» — kas kopš 2008. gada ir Talsu pilsētas himna.
Maija Laukmane,
literāte