Lībiešu vasaras universitātē tapuši jauni vārdi un īpaša klaviatūra

Dundagas novads

Nupat Talsu novada Košragā noslēgusies starptautiska desmit dienu ilga Lībiešu vasaras universitāte. Tā notiek vien reizi pāris gados un joprojām ir vienīgā augstskolas programma, kas veltīta Latvijas pirmiedzīvotāju lībiešu valodas, vēstures un kultūras apguvei. Pēc trešās universitātes lībiešu valodas krājumu papildinās virkne jaunvārdu un jauni elektroniskie resursi.
Lībiešu vasaras universitātē mācījās vairāk nekā 30 esošo un topošo pētnieku no Ziemeļeiropas. Lībiešu valodas līmeņi tajā bija dažādi. Piemēram, dānis Marks Volhardts, kurš studē un strādā Islandē, šovasar tikai mācās pirmos vārdus, tāpēc viņš izmantoja pat pusdienas pārtraukumus, lai pildītu uzdevumus. «Ir ļoti grūti. Ja, piemēram, igauņiem lībiešu valodas vārdi ir saprotami uzreiz, tad man, kurš nāk no pavisam citas valodu grupas, nav vispār ne jausmas, ko viņi runā. Tāpēc man jātulko pat vismazākais vārds. Bet ir tā vērts. Es to daru prieka un nākotnes pētījumu dēļ,» atklāja Marks. «Dāņu valodā ir tāds īpašs fenomens kā «stød», kas ir līdzīgs lauztajai intonācijai. Kad studēju dāņu valodu, uzzināju, ka tāds ir tikai mums un vēl lībiešu valodai. Kopš tā brīža man bija cerība reiz uzzināt vairāk, kas tā lībiešu valoda ir. Un, pateicoties Lībiešu institūta aktivitātēm sociālajos tīklos, es uzzināju par vasaras universitāti un uzreiz pieteicos.»
Dažiem studentiem šī bija jau trešā vasaras universitāte, bet citi lībiešu krastā ieradās pirmo reizi. Turklāt daži, kas pirmajā universitātē bija studenti, nu jau mācīja lībiešu valodu citiem. Taču viņi atzina, ka ik reizi ko jaunu iemācījās arī paši. «Ja vari doties uz vietu, kur valoda runāta, kur šie cilvēki dzīvojuši, manuprāt, valodas apguve iegūst pavisam citu jēgu,» atzina Lībiešu vasaras universitātes pasniedzēja Mīna Norvika.
Lībiešu vasaras universitātē bija vairākas darba grupas. Tā piemēram, tika veidoti lībiešu jaunvārdi, ko iesūtīja lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas «Mierlinkizt» pedagogi. Piemēram, tādi vārdi kā «dušas želeja», «šampūns», «aplausi», «citāts», «saldētava», «dators» un vēl virkne vārdu nemaz nebija lībiešu valodā. Arī, piemēram, vārds «izlietne». «Izlietne jau ir kaut kas jauns. Tai ir nepieciešams ūdensvads, ūdens padeve… Un, ja mēs paskatāmies uz Lībiešu krastu, tad šeit jau tādi jēdzieni sāka parādīties salīdzinoši vēlu,» skaidro Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Uz jautājumu, kādu vārdu tad ikdienā pats Valts Ernštreits līdz šim lietoja, lai pateiktu, ka, piemēram, saplīsusi izlietne, viņš norāda, ka «bieži vien var pateikt vārdu, to nepasakot nemaz. Piemēram, ne vienmēr ir jāsaka vārds «lāpsta», var taču pateikt: «Man vajag kaut ko, ar ko izrakt zemi.» Tas ir viens no tulku profesionalitātes stūrakmeņiem — situācijā, kad kāda vārda nav, spēt to pateikt citādi. Mums šeit ir profesionāli resursi, kas ļauj radīt jaunus vārdus, — gan cilvēks, kas pārzina izrunas jautājumus, gan kas pārzina valodas standartizāciju, vēsturi… Mēs varam likt galvas kopā un darināt jaunvārdus, tāpat kā tas notiek latviešu valodā ikdienā. Mūsu «terminoloģijas komisija» strādā šeit, un veido jaunus vārdus un jēdzienus, kas parādīsies vārdnīcā un tālāk dzīvos savu dzīvi.»
Un izrādās, lai uzrakstītu ziņu lībiešu valodā, līdz šim vienlaicīgi nācies izmantot latviešu un igauņu klaviatūras, bet dažus burtus nemaz nebija iespējams uzrakstīt. Tāpēc universitātē tapa lībiešu valodas klaviatūra, kas noderīga būšot arī bērniem un jauniešiem ar lībiešu saknēm. Šobrīd klaviatūra tiek testēta un novērstas kļūdas, un tuvākajā laikā tā būs pieejama arī publiski. Valts Ernštreits cer, ka līdz gada beigām taps arī lībiešu valodas pareizrakstības rīki mobilajiem telefoniem.
«Šī bija jau trešā Lībiešu vasaras universitāte, un tas ir starptautisks pasākums, jo lībiešu valodas interesenti un tie, kas tiešā vai netiešā veidā nodarbojas ar lībiešu valodas pētniecību, būtībā ir visā pasaulē. Šogad pandēmijas apstākļos mums valstu skaits bija ierobežots. Mums bija pārstāvēta tikai Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Islande, bet paši dalībnieki ir arī no citām valstīm, piemēram, Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Itālijas. Šī vasaras universitāte ir vērsta uz to, lai radītu jaunos pētniekus, un mūsu iepriekšējā pieredze rāda, ka pēc pagājušās Lībiešu vasaras universitātes, šobrīd Tartu universitātē vienlaikus tiek rakstītas četras doktora disertācijas, kas ir veltītas lībiešu valodai, — un visi ir mūsu audzēkņi, visi ir mūsu absolventi. Četri varbūt šķiet mazs skaitlis, bet visa 20. gadsimta laikā lībiešu valodai tika veltītas tikai sešas disertācijas kopumā, tāpēc patiesībā tas ir milzīgs lēciens,» uzskata LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. «Vēl dažas doktora disertācijas, un mēs būsim, pateicoties Lībiešu vasaras universitātei, izpētījuši lībiešu valodu tikpat, cik visā pagājušajā gadsimtā. Lībiešu vasaras universitāte ir augstskolas līmeņa programma, arī visi studenti, kas piedalās, pārsvarā ir maģistrantūras un doktorantūras studenti, visi saņem arī Tartu universitātes sertifikātu par mācību kursa pabeigšanu, kas tālāk tiek ieskaitīts viņu tālākajā mācību procesā. Un šī ir vienīgā augstskolas līmeņa programma, kurā šobrīd ir iespējams iepazīt lībiešu valodu, vēsturi, kultūru, tradīcijas un pašu lībiešu krastu. Vairākās universitātēs ir iespējams apgūt lībiešu valodu kaut kādā līmenī, bet kā programma šī faktiski šobrīd ir vienīgā. Tajā skaitā arī vienīgā Latvijā.»