Vietējo laužu veikumu izceļot

Sabiedrība

Šogad konkursā «Radi Talsu novadam!» Vandzenes pagasts bija pieteicis pretendentus trīs nominācijās. Kā čaklākā mājražotāja izvirzīta Kristīne Piliena ar savu uzņēmumu I/K «Caprine», aktīvākās organizācijas godam — mednieku klubs «Mērsrags», bet radošākais novadnieks — Ivars Koloda.

Mācēt sadarboties
Pirmais pieturas punkts konkursā «Radi Talsu novadam!» Vandzenes pagastā ir pie kazkopes Kristīnes Pilienas. Viņa savā saimniecībā «Bērzi» ne tikai audzē kazas, iegūto pienu pārstrādā, bet sadarbojas arī ar citiem kazkopjiem, lai radītu jaunus produktus. Papildu ikdienas pienākumiem viņa ir arī Latvijas Kazkopības biedrības vadītāja un pašlaik izstrādā promocijas darbu, cerot līdz 2028. gadam atjaunot Latvijas vietējās kazas šķirni. Lai to paveiktu, nepieciešamas vismaz 300 šīs šķirnes kazas; šobrīd tādu esot tikai 56. To neesot nemaz tik viegli paveikt, jo, lai atjaunotu šķirni, vajadzīgi vairāk nekā desmit gadu. «Ir ļoti viegli pazaudēt, bet grūti atjaunot. Atliek vienu gadu šos dzīvniekus krustot ar kādu skaistu un ļoti pienīgu kazas šķirni, kas neatbilst šim pamatojumam, nākamajā paaudzē tā vairāk nav. Lavijas vietējā kaza ir ziemeļtipa kaza, kurai ir garš apmatojums. Mūsu Latvijas vietējām kazām ir pazudusi tā sauktā pavilna,» stāsta kazkope. Pasaulē esot 380 dažādas kazu šķirnes, tāpēc svarīgi šajā dažādībā saglabāt un nepazaudēt arī mūsu Latvijas vietējo kazu šķirni, jo to audzējot tikai Latvijā.
«Bērzos» viņa saimnieko no 1992. gada, kad pabeigusi Laidzes lauksaimniecības tehnikumu. Šeit adrese arī Latvijas Kazkopības biedrībai, ko Kristīne vada. Kā mājražotāja Pārtikas un veterinārajā dienestā viņa reģistrējusies kopš 2003. gada. «Mans mērķis varbūt nav būt ļoti lielam mājražotājam. Tā kā saimniecībā no 1998. gada nodarbojamies ar kazkopību, mājražošana izvērtusies par sava veida nozares reklamēšanu gan Latvijā, gan cenšamies sevi nest arī pasaulē,» teic Kristīne. No 2003. gada saimniecība darbojas arī lauku tūrisma jomā, tā verot durvis tiem, kas vēlas par šo nodarbi uzzināt vairāk.
2008./2009. gada krīze esot likusi domāt citādāk. Dibināts uzņēmums I/K «Caprine», kas piedāvā jau daudz plašāka veida produkciju no kazām. Lai popularizētu, ik gadu tiek rīkotas arī kazu dienas, kurām dots interesants nosaukums «Kazas Mildas precības». Tas saimniecībā pulcē cilvēkus no malu malām, baudot ne tikai Latvijā zināmu šefpavāru pagatavoto no kazām, bet apskatot saimniecību un uzzinot daudz vairāk par šiem dzīvniekiem. Šis gads nebūšot izņēmums, lai gan noteiktās prasības uzliekot domāt, kā pasākums organizējams.
Tāpat sarunā izskan, ka «Covid-19» ir ietekmējis arī viņas ikdienu un darbošanos. «Šis laiks licis arī kazkopjiem mājražotājiem mācīties kooperēties,» nosaka Kristīne. Kazkopjiem, kuri ne tikai iegūst pienu no dzīvniekiem, bet arī gatavo produktus, vienā mirklī šo darba roku resursu pietrūkst. Tapēc svarīga ir kooperācija, piedāvājot ne tikai savus produktus, bet arī citu mājražotāju veikumu. «Mūsdienu mājražotāju inovācija ir savstarpēji mācīties kooperēties un sēsties pie viena galda,» uzskata kazkope. Viņa priecājas, ka veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar citiem lielākiem un mazākiem mājražotājiem. Tam piemēri tālu nav jāmeklē — no kazas piena Saldus piena kombinātā tiek gatavotas gotiņas konfektes, bet no sūkalām kāda cita vietējā mājražotāja Vandzenē gatavo želejas konfektes.
Atskatoties uz līdz šim paveikto, Kristīne teic, ka ceļš bijis sarežģīts. «Uz pirmajām apmācībām par lauku tūrismu un mājražotāju savstarpējo kooperēšanos produkcijas realizēšanā bijuši Francijā 2006. gadā. Mums tas ir bijis garš ceļš,» uzskata vandzeniece. Tikai tagad tā lēnām sākot veidoties. Saimniece smejoties sarunā atzīst, ka, iespējams, ir viena no mazākajām saimniecībām Vandzenes pagastā. Tā apsaimnieko 6,2 hektārus zemes un rūpes ir par 50 slaucamām kazām, nedaudz gaļas kazām un 2019. gadā no Anglijas ievestajām Angoras kazām.
Aktīvākās organizācijas godam
pagata pārvalde šogad izvirzījusi mednieku klubu «Mērsrags», kas mājvietu kopš 1993. gada atradis «Kalnrozēs». Organizācija ne tikai skaisti iekopusi savu vietu, kur atpūsties pēc medībām, bet palīdzīgu roku agrākajam Mērsraga novadam sniedz arī beigto roņu un nobraukto dzīvnieku savākšanā. Mednieku kluba pārziņā jeb apsaimniekošanā ir ap 5000 hektāru medību platības. Kā saka viens no pārstāvjiem Sandris Erkens, par meža dzīvnieku trūkumu Vandzenes pusē nevarot sūdzēties. Tie bieži redzami arī pie «Kalnrozēm». Sarunā ar medniekiem izskan, ka par to jau nav ko brīnīties, jo cilvēks ar savu rīcību un vēlmi būt nostāk no citiem, arvien vairāk ieiet meža dzīvnieku teritorijā.
Klubā pašlaik esot 30 biedri, četri goda biedri un trīs kandidāti, kuri izteikuši vēlmi kļūt par mednieku kluba biedriem; ir trīs mednieces. Interesējoties, kā iespējams kļūt par goda biedru, mednieks atbild, ka tie esot cilvēki, kuriem medību stāžs ir pietiekami liels vai ir nopelni. «Mums ir arī viens goda biedrs — Inta Daktiņa no Mērsraga, kura organizē mednieku kluba sabiedrisko dzīvi, jo arī bez tās nevarot. Par goda biedru tā arī var kļūt — vai nu ir stāžs vai nopelni,» atbild Sandris.
Radošākais vai rādošākais?
Ivara Kolodas aktīvo rosīšanos ikdienā pamanījusi Vandzenes pagasta pārvalde un tās cilvēki, tāpēc viņš izvirzīts nominācijai «Radošākais novadnieks». «Paldies pagasta pārvaldes vadītājai Marikai, ka esat saskatījuši manī kaut ko radošu. Gribas teikt, ka es esmu nevis radošākais, bet rādošākais novadnieks. Kāpēc rādošākais? Jo man patīk daudz fotografēt, iemūžināt un to rādīt draugiem, paziņām,» ar sev raksturīgo humoru komisijai teic Ivars. Fotogrāfijās iemūžinātie dabas skati topot gan brīvdienās, kad laiku pavada pie dabas, gan darba laikā, kad nākas braukāt no viena objekta uz citu. «Fotografēju to, kas sirdij patīk un rada prieku arī citiem. Daudzās no bildēm ir savvaļas dzīvnieki un putni, jo man šī tēma ir tuva ikdienā veicamo darbu dēļ Pārtikas un veterinārajā dienestā,» stāsta I. Koloda.
Uzņemtās fotogrāfijas izliktas arī izstādēs Laucienē, Stendē un Vandzenē. Interesenti itin bieži uzņemtos fotomirkļus, kurā redzams arī viņa četrkājainais draugs Gabo, var vērot arī TV3 ikrīta ziņu raidījumos, kā arī dažādu organizāciju rīkotajos fotokonkursos. Bez tam Ivars ir kaislīgs mednieks, jo ir divu medību kolektīvu dalībnieks, kā arī dejo tautiskās dejas kolektīvā «Teika». Tā pēdējos dziesmu svētkos īstenojis ideju, izaicinot citus kolektīvus un dejojuši uz kāda no Vecrīgas nama jumtiem. Arī «Covid-19» laikā mesti izaicinājumi citiem deju kolektīviem. Piemēram, pērn, lai nezaudētu kopības sajūtu, novembrī deju kolektīva dalībnieki devās pastaigās, aicinot arī citus dejotājus pievienoties un piefiksēt noieto ceļa garumu. Toreiz aktivitātē iesaistījās 11 deju kolektīvi, nostaigājot 7796,2 kilometrus. Savukārt, kad Ivars aizrunājas par medībām, viņš atzīst, ka tajās interesantākais esot redzēt dzīvniekus un izstaigāties pa mežu. Vietējos Uguņu mežos viņam ir savas vietas, kur relaksēties pēc darba cēliena.