Lībiešu svētki un vasara Mazirbē

Kultūra

Daudzus gadus daba ir lutinājusi «Līvõd Īt» (Līvu savienības) rīkotos Lībiešu svētkus Mazirbē augusta pirmajā sestdienā. Gandrīz vienmēr ir spīdējusi saule, un nav bijušas rūpes par laika apstākļiem, kas traucētu svētku norisi. Šogad svētki iekrita 7. augustā. Rīts uzausa draudīgi pelēks ar pamatīgu lietus prognozi visai dienai. Sarīkojuma organizētāji bija krietni nobažījušies, vai maz būs apmeklētāju? Tomēr svētku tradīcija izrādījās stiprāka, noturīgāka, nozīmīgāka par nepatīkamajiem laika apstākļiem.
Taču, pirms atskatāmies uz svētkiem, noteikti jāpiemin, ka nu jau vairākas vasaras, mēnesi pirms Lībiešu svētkiem, Lībiešu tautas namā notiek Līvu savienības rīkotie svētku ieskaņas pasākumi. Šovasar to norisi nodrošināja Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Nacionālā kultūras centra finansiālais atbalsts.
1. jūlijā Lībiešu tautas nama lielajā zālē atklāja izcilā latviešu mākslinieka Ilmāra Blumberga darbu izstādi «Blumbergs Mazirbē», ko organizēja «Blumberga fonds». Savukārt nama otrā stāva telpās ir iekārtota kinorežisores Ievas Ozoliņas veidota ekspozīcija «Lībiešu laivas stāsts». Abas izstādes būs apskatāmas arī augustā.
Somu dzejniece Heli Lāksonena un Guntars Godiņš
24. jūlijā Lībiešu tautas namā ciemojās somu dzejniece Heli Lāksonena un dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs Guntars Godiņš. Viņi klātesošos iepazīstināja ar dzejnieces jaunāko darbu — Somijas izdevniecībā «Kynälä» latviešu valodā tikko iznākušo Heli Lāksonenas un Aleksandra Čaka grāmatu «Paņēmi manu sirdi no plaukta». Abu dzejnieku asprātīgais dialogs un dzejas lasījumi veidoja aizraujošu un interesantu sarunu ar sarīkojuma dalībniekiem.
Heli Lāksonena ir viena no populārākajām somu dzejniecēm. Dzejoļus viņa raksta dzimtajā dienvidrietumu somu valodas dialektā, ko Guntars Godiņš latviešu valodā atdzejojis, izmantojot Vidzemes lībiskās izloksnes iezīmes. Latvijā lielu interesi un Literatūras gada balvu izpelnījās Guntara Godiņa atdzejotā Heli Lāksonenas grāmata «Kad gos smei» (2012). Viņas bērnu dzejas grāmata «Piec ait kalns» (2015) saņēma Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā.
Teātra trupas «Kvadrifrons» izrāde «Nēmiz pǟl!»
30. jūlija vakars bija iezīmīgs ar interesantu notikumu — Lībiešu tautas namā tika izrādīta neatkarīgās teātra trupas «Kvadrifrons» izrāde «Nēmiz pǟl!» («Uz redzēšanos!»). 2021. gada sākumā tapusī dramaturga un aktiera Reiņa Botera luga «Nēmiz pǟl!» pirmizrādi bija jau piedzīvojusi Rīgā.
Reiņa Botera dzimtas saknes ir Lībiešu krasta ciems Miķeļtornis. Izrāde bija skaudra liecība ne tikai par viņa dzimtas, bet arī daudzu citu Ziemeļkurzemes lībiešu ciemu un to iedzīvotāju likteņiem, par lībiskuma esamības nozīmi un lielumu lībiešu dzimtu pēcteču dzīvē. Tā bija stilistiski bagāta ar izteiksmīgiem skaņas tēliem — no seniem dziedājumiem lībiešu valodā līdz mūsdienīgiem muzikāliem efektiem un kontrastainām gaismu spēlēm. Neatkarīgā teātra «Kvadrifrons» radošā komanda lugas ideju atklāja spilgti un oriģināli. Tomēr jautājumi paliek — kāpēc, kā un cik ātri izzūd cilvēku dzimtā valoda? Vai tie bijuši vēsturiski un sociālpolitiski apstākļi daudzu desmitu gadu garumā? Vai vienas lībiešu dzimtas vēstījums būtu attiecināms arī uz citām?
Jūras malas stāsti
Svētku ieskaņā, 6. augusta vakarā, pie Lībiešu tautas nama notika sarīkojums «Jūras malas stāsti. Lībiešu krasts». Tā pirmajā daļā bija stāsts par kādu vēsturisku notikumu, ko tulkotājs un dzejnieks, Dundagas pusē dzimušais Fricis Adamovičs (1865—1933), savulaik emocionāli un dramatiski attēlojis balādē «Maz-Irves varonis». Dzejojums vēsta par Irbes baznīcas ķesteri Frici, kurš 1805. gadā vētras laikā izglāba cilvēkus no grimstoša kuģa un par varonību no paša ķeizara Aleksandra tika apbalvots «ar Goda sakti un 1000 rubeļu papīra naudu». Uzvedumu bija sagatavojuši Bērvircavas amatierteātra dalībnieki Nacionālā teātra aktrises Zanes Jančevskas vadībā.
Otrās daļas koncertprogrammā skanēja dziesmas, teikas, nostāsti no vietām Kurzemē, kur lībieši vēsturiski dzīvojuši senāk un dzīvo arī mūsdienās, un no apvidiem, kur par to liecina vairs tikai seni vietvārdi. Koncerta programmas veidotāji un izpildītāji bija aktrise Zane Jančevska (balss, kokle), komponists Jēkabs Jančevskis (taustiņi, aranžējumi), dziedātāja Lauma Bērza (vijole, balss), Liepājas simfoniskā orķestra mūziķe Marta Kauliņa (perkusijas).
Lietainie svētki
Lībiešu svētkus ievadīja tradicionālais dievkalpojums Mazirbes baznīcā. Mācītājs Kārlis Irbe aizlūdza par lībiešu tautu, valodu un kultūru, izlūdzās Dieva svētību visiem, kas darbojas lībiešu kultūras laukā. Skanēja Tēvreize lībiešu valodā.
Svētku atklāšanas ceremonija sākās ar svētku dalībnieku dziesmotu rituālu pie Latvijas simtgades ozoliņa, pļavā pie Lībiešu tautas nama. Karogotais gājiens tālāk aizvijās līdz jūras krastam, kur kopā ar Salaspils jaukto kori «Loja» diriģenta Ģirta Gailīša vadībā visi klātesošie nodziedāja lībiešu himnu «Min izāmō, min sindimō». Svētku uzrunas teica Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite, Somijas un Igaunijas vēstnieki, Ungārijas vēstniecības pārstāvis, Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone, Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu, LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Savdabīgu un interesantu priekšnesumu, nopietnu joku stāstu «Muini bumbāl» («Senā vabole»), bija sagatavojuši lībiešu bērnu un jauniešu radošās vasaras skolas «Mierlinkizt 2021» dalībnieki. Arī ziedojumu Jūras mātei — skaisto ozollapu vainagu — kopā ar senās lībiešu Kāpbergu dzimtas pārstāvi Ēriku Kāpbergu jūrā ar laivu ieveda «Mierlinkizt 2021» jaunieši — «Paŗīmi līvli 2021» («Labākais lībietis») Gundars Emerbergs, Lelū Stalte un Kristīne Zdanovska.
Kaut ik pa brīdim krietni līņāja, jūras kāpās sapulcējušos daudzos svētku dalībniekus tas nenobaidīja un visi ar interesi sekoja līdzi notiekošajam un priecājās par kopā būšanu Lībiešu svētkos.
Dienas vidū tautas nama zālē interesenti pulcējās uz «Gudro stundu». Tajā tika prezentētas jaunākās grāmatas lībiešu kultūrvidē — Renātes Blumbergas monogrāfija «Lībiešu tautas nama vēsture. No ieceres līdz atklāšanai», Māras Zirnītes un Vairas Strautnieces «Lūžkilā», Baibas Dambergas dzejas krājums «Es un cit es». Sarīkojumu kuplināja lībiešu ansambļu — Rīgas «Līvlist», Kolkas «Laulas» un Tārgales «Kandlas», Lauras Šmidebergas ģimenes ansambļa «Rēvele» interesantie priekšnesumi. LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits nedaudz atskatījās uz paveikto un īpaši uzsvēra abu šā gada lībiešu vasaras skolu nozīmi — «Mierlinkizt 2021» Mazirbē un starptautisko Lībiešu vasaras universitāti Košragā. Par ekspozīcijas «Lībiešu laivas stāsts» tapšanu pastāstīja tās veidotāja Ieva Ozoliņa, savukārt sarīkojuma vadītāja, Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa iepazīstināja klātesošos ar Ilmāra Blumberga izstādes skatītāju atsauksmēm, kuras apliecināja patiesu prieku, ka šāda izstāde ir skatāma Lībiešu tautas namā.
Svētki noslēdzās ar brīvdabas koncertuzvedumu «Līvu sasaukšanās». Pirms diviem gadiem šis komponista Uģa Prauliņa radītais skaņdarbu cikls bija izskanējis Vidzemes koncertzālē Cēsīs diriģentes Lauras Leontjevas vadītā Saulkrastu jauktā kora «Anima» izpildījumā. Koncertprogramma apkopoja izzūdošo Vidzemes, Kurzemes lībiešu un Latvijā dzīvojošo lībiešu radu tautu kultūrvēsturisko mantojumu — tautasdziesmas. «Vēlējos atrast tieši Vidzemes lībiešu dziesmas vai tekstus, bet izdevās sasaukt kopā visus Latvijas somugrus — līvus, leivus, lucus: somugru dienvidu robežas ciltis ar to atbalsīm Sāremā un Pērnavā,» sacīja pats komponists Uģis Prauliņš.
Dienas gaitā lietus tikai reizēm patraucēja svētku viesu labsajūtu, taču vakarā, koncertuzveduma «Līvu sasaukšanās» laikā, lietus brīžiem lija aumaļām. Tas gan nespēja neko izjaukt. Kaut pamatīgi izlijuši, «Anima» koristi diriģentes Lauras Leontjevas temperamentīgajā vadībā dziedāja ar tādu jaudu un atdevi, kā tas droši vien nebūtu iespējams komfortablos apstākļos. Arī skatītāji nekustēja ne no vietas, un savstarpējā enerģijas apmaiņa, manuprāt, bija augstsprieguma līmenī. Fantastisks koncerts! Tādu piedzīvot var tikai retu reizi.
Koncertprogrammā «Līvu sasaukšanās» piedalījās arī pats komponists Uģis Prauliņš, Salaspils jauktais koris «Loja», solo dziedāja Julgī Stalte, Ilona Dzērve, Elīna Ose, muzikālo pavadījumu nodrošināja instrumentālā grupa diriģenta Matīsa Tuča vadībā.
Vēlu vakarā jūrmalā tika iededzināts svētku ugunskurs. Šā gada Lībiešu svētki bija noslēgušies.
Baiba Šuvcāne,
Mazirbē